Labklājības ministre Ilze Viņķele (Vienotība) kārtējo reizi satracinājusi pensionārus, pavēstot, ka politiķu iepriekš solītā pensiju indeksācija šogad varētu nebūt Liepājas metalurga (LM) kraha dēļ. Vai pensionāri norīs arī šo krupi?
Jau iepriekš pensionāri prasīja Viņķeles demisiju pēc viņas izrunāšanās žurnālā Playboy par pensionāru padomju laiku darba stāžu, arī citkārt viņa drīzāk uzstājusies kā Finanšu ministrijas advokāte, nevis ministrijas nosaukuma jēgu iemiesojoša politiķe. Jau 2009. gadā pensionāri piedzīvoja smagu vilšanos, kad Vienotības politiķi īsi pēc vēlēšanām antikonstitucionāli apcirpa pensijas, ko vēl dienu pirms vēlēšanām solīja nedarīt. Šoreiz vismaz atklāsme nākusi pirms vēlēšanām, par ko ministri varētu uzteikt.
Izskatās, ka LM nedienas Viņķelei nākušas kā atvieglojums – fūū, būs arguments neindeksēt pensijas, ja vien ministres izteikumi nav augsnes sagatavošana potenciālam valdības lēmumam par LM glābšanu, sak’, ja neglābsim metalurgu, nebūs pensiju pielikuma – labāk paklusējiet par nepieciešamajiem miljoniem (tie no pamatbudžeta, ne sociālā) LM! Katrā ziņā par to, ka pensiju indeksāciju ministre neuztver ar sajūsmu, liecina gan viņas iepriekšējie izteikumi, gan nostāsti par Labklājības ministrijas gaiteņos klīdušiem projektiem, kas pensionārus neiepriecētu: lai arī 2014. gadā beidzas moratorijs iesaldētajai pensiju indeksācijai, eiro ieviešanas gaidās nospiestās zemās inflācijas dēļ, ja tā būtu zemāka par vienu procentu, pensijas varētu neindeksēt vispār vai arī indeksēt par pāris santīmiem. Tāpēc arī Pensionāru federācija tā sašūmējās un steidza pieprasīt indeksāciju jau šogad, turklāt par visiem krīzes gadiem. Sociālajam budžetam tuvākajā perspektīvā nevajadzētu šķobīties, kas turklāt vēl aizdevis pamatbudžetam un ir ar solīdu plusa zīmi, vēl mazāk, ja tic veiksmes stāstam, ekonomikas augšupejai, nesenajām atziņām par būtisko ēnu ekonomikas kritumu. Sociālo budžetu papildinās vai lēnāk tukšos arī pensionēšanās vecuma palielināšana.
Vēl nesen Latvijas Bankas prezidents Ilmārs Rimšēvičs mierināja, ka LM darbības apturēšana sliktākajā gadījumā Latvijas tautsaimniecības izaugsmes kāpumu šogad varētu samazināt par 0,6–0,7 procentpunktiem. Jā, kādu 2000 darbinieku, kas lielākoties saņēma minimālās algas vai nedaudz virs tām, atlaišana un uzsēšanās uz bezdarbnieku pabalstiem gan ietekmētu sociālās apdrošināšanas budžetu, bet ne tik būtiski, lai izcirstu tajā robu. Ja «(Valda) Dombrovska komanda» būtu strādājusi ne tikai Rīgai, kā Vienotība reklamējas, varbūt būtu izdevies samazināt bezdarba līmeni valstī līdz solītajiem 7%, un tad 2000 cilvēku nodarbinātības problēmas tā neietekmētu kopējo ainu, tostarp sociālo budžetu.
Viņķele linčot vai varbūt vērsties pēc pensiju piemaksām aicina pie LM lielajiem akcionāriem – Sergeja Zaharjina, Iļjas Segala un Kirova Lipmana, no kuru izvēlēm «būs atkarīgas arī tūkstošiem pensionāru cerības». Neapšaubāmi, uzņēmuma īpašnieki ir atbildīgi par uzņēmuma darbību, saviem darbiniekiem, kuru turpmākie likteņi lielā mērā ir uz viņu sirdsapziņas. Bet pensiju indeksēšana vai neindeksēšana tomēr ir politiķu, nevis šo trīs vīru grimstošajā laivā lēmums. Var jau aicināt oligarhu kapusvētkiem līdzīgā pasākumā turpmāk dedzināt viņu lelles, bet varbūt jāpalūkojas arī atbildīgo meklējumos valsts politiskās vadības virzienā. Jau par Pareks bankas pārņemšanu lielā mērā samaksāja pensionāri, kuriem budžeta «konsolidācijā» apcirpa pensijas un iesaldēja to indeksāciju, turklāt sociālajam budžetam dotējot valsts pamatbudžetu. Lēmumu par valsts aizdevumu parakstīja vēl nesenais Vienotības biedrs, toreizējais finanšu ministrs Einars Repše, neraugoties uz Valsts kases ekspertu brīdinājumiem par ievērojamiem riskiem un LM ieguldījumu atdeves aprēķinu pamatotību. Tādējādi arī Vienotībai jāceļ sava daļa atbildības. Vai arī jāpasludina partijas ideoloģiskā pārliecība: ja vēl kāda uzņēmuma krahs, tad pensionāri atkal būs tie, kam tas būs jāglābj!