Reformu partija (RP) raustās kā puņķis uz drāts – it kā partijas valde un dome jau novembrī pieņēma lēmumu par atsevišķu startu pašvaldību vēlēšanās Rīgā, bet partijas līderis Valdis Zatlers vēl publiski spriedelē par kopīgas listes ar Vienotību (V) iespējamību. Jo «politiskā situācija bieži mainās». Arī RP izpilddirektors Ivo Valdovskis sācis locīt savus iepriekšējos tekstus par to, ka nav pamata lēmuma maiņai, stāstot par RP atvērtību sarunām un ikvienas organizācijas tiesībām mainīt savus lēmumus. Protams, lai solīdāk izskatītos, ar piebildi: «ja saņemtu oficiālu piedāvājumu» un ja veidosies kādi jauni apstākļi.
RP, šķiet, vadās no teiciena par slāvu attiecībām – ja sit, tad mīl. Jo nekādi «jaunie apstākļi» vai politiskās situācijas maiņa šajā laikā bez RP ministra ieklapēšanas no
V premjera Valda Dombrovska puses nav notikusi nedz Rīgas domē, nedz nacionālā līmeņa varas gaiteņos, kas abām partijām liktu tuvināties. Jau tā sistajam izglītības un zinātnes ministram Robertam Ķīlim, kuram demisijas pieprasījumi no nozares puses birst kā ripas Rīgas Dinamo vārtos šosezon, savu golu pamanījās iešaut arī Valdis Dombrovskis (it kā komandas biedrs), pārmetot ministram augstskolu akreditēšanas komisijas izveides kavēšanu, dialoga trūkumu gan ar nozari, gan koalīciju un kā skolas puikam uzdodot Ķīlim «nekavējoties pabeigt iesāktos darbus» un mudinot «sasparoties». Šādu pazemojumu Ķīlis nespēja norīt un metās dūru cīņā – premjers maldināts, nav domājis ar savu galvu, pakļāvies Augstākās izglītības padomes (AIP) spiedienam, tieši V kavējusi akreditācijas noteikumu pieņemšanu un likumu grozījumus par svešvalodu plašāku lietojumu augstskolās utt. Arī Saeimā Ķīļa reformu šķībajiem ratiem tiek likti sprunguļi. Saeimas Izglītības un kultūras komisijas vadītāja Ina Druviete (V) jau kopš sākta gala kritizējusi Ķīļa piedāvātās augstākās izglītības reformas, nu viņas vadītā komisija atklāti nostājusies pret Ķīli, pretēji ministra iebildēm, pārapstiprinot vecos AIP locekļus, kas pretdarbojoties ministra reformām. Ministrs tiek atstāts bez politiskās aizmugures, ja neskaita pāris kalsnus RP pleciņus Saeimā.
Kāpēc gan šādā partiju attiecību stadijā RP vēl mainīt viedokli par neiešanu vienā listē uz Rīgas domi ar V? Ja ne sadomazohisms, tad drīzāk tās ir bailes. RP, šoreiz līdzīgi kā daudzkārt vēlētājiem, izvēle ir nevis starp labāko variantu, bet mazāko ļaunumu. RP dilemma – iet kopā ar V un izšķīst tajā, palīst zem tās tupeles vai arī cīnīties vieniem pret manāmu pārspēku būtībā jau zaudētā spēlē?
Neuzlikt savu sarakstu Rīgā situācijā, kad nekāds vienotais latvisko partiju saraksts neveidojas, būtu partijas nākotnes gala iezvanīšana. Jo kauja par Rīgu ir nacionāla mēroga kauja, neizvirzīt tajā savu mēra kandidātu ir tas pats, kas Saeimas vēlēšanās neizvirzīt premjera amata kandidātu, jau iepriekš atzīstot savu vājumu un nepretendēšanu uz varu. Bet, tāpat kā dzīvnieku barā, arī politikā vājos ar laiku izstumj no bara, no ietekmes un upurē pirmos draudu gadījumā. Arī vēlētājus nīkuļi neuzrunā. Diez vai arī V reformistiem atvēlēs vienlīdzīgu pārstāvniecību listē – pusi (kaut trešdaļu) deputātu skaita, līdzīgu izvietojumu galvgalī un vēl savu mēra kandidātu! Tas gan izskatītos dīvaini – kā divgalvu pūķis – viena liste ar diviem mēra amata kandidātiem! Nav ilūziju, ka priekšvēlēšanu kampaņā jau apgriezienus uzņēmusī V mēra kandidāte Sarmīte Ēlerte nokāptu no troņa. Ātrākai mēra amata kandidāta nominēšanai elektorātā ielaiž dziļākas saknes tad, ja kandidāts ir kristāldzidrs un tautai simpātisks, harismātisks, kas nebūtu gadījums ar S. Ēlerti, toties attiecībā uz iespējamo pozīciju nostiprināšanu pret RP vienotas listes gadījumā tā ir būtiska.
Tomēr RP ir savi plusi vienotas listes gadījumā. Ne tikai jau daudz piesauktais RP kritiskais reitings un līderu trūkums, bet arī tas. RP varētu būt grūtības ar sponsoru piesaisti, kas, savukārt, nav īpaša problēma V. Jau pieminētais premjera uzbrauciens Ķīlim, kā arī Dombrovska nepārprotamā iesaistīšanās priekšvēlēšanu kampaņā, kaut vai viņa runa tā sauktajā V «Ideju forumā», kurā kūsāja nevis idejas, bet neslēpta priekšlaicīga priekšvēlēšanu aģitācija ar Rīgas koalīcijas kritiku, liecina, ka V nekautrēsies izmantot administratīvo resursu ar premjeru priekšgalā. Lai arī Saeima ar likuma grozījumiem it kā pieņēmusi ierobežojumus administratīvā resursa izmantošanai, kā jau arī atzinuši Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja pārstāvji, pārkāpumu pierādīšana būs problemātiska, jēdzieni – stipri interpretējami. Šajā ziņā V ir lielākie resursi un priekšrocības, kā dēļ tā arī ar lielu patosu var atļauties pieņemt reklāmu aizliegumu raidorganizācijās 30 dienu pirms vēlēšanām un samazināt priekšvēlēšanu tēriņu limitu. Tādējādi V aicinājums reformistiem drīzāk jāuztver kā brīdinājums – ja RP uzdrošināsies uzlikt nopietnu kandidātu (šaubas gan par tāda dabūšanu) un startēt atsevišķi, tā dabūs brāzienu no visām frontēm. Pirmais rindā – Ķīlis. Un dzelzs jākaļ, kamēr karsta. V kandidātu sarakstu sākšot stutēt jau 15. decembrī! Bumba ir RP pusē. Sprādzienbīstama.