KNAB pasaudzējis Antāni no soda par likumpārkāpumu

© f64

Šobrīd izčākstējušās Reformu partijas valdes loceklei Ingai Antānei šīs partijas ziedu laikos, kad viņa bija gan vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža padomniece, gan Rīgas brīvostas valdes locekle, par likuma pārkāpumu KNAB 2013. gada vasarā izteicis «mutvārdu aizrādījumu».

Pētot, kā I. Antānei izdevies apvienot amatus valsts pārvaldē, saņemt naudu no ekonomisku interešu grupējumiem un tomēr neatrasties interešu konfliktā, Neatkarīgā lūdza KNAB iepazīstināt ar I. Antānes lietu.

Izrādās, 2013. gada 28. jūnijā politiķei tika sastādīts administratīvā pārkāpuma protokols par likuma Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā noteikto amatu savienošanas ierobežojumu un ienākumu gūšanas ierobežojumu prasību neievērošanu.

KNAB konstatējis, ka I. Antāne no 2012. gada 1. marta līdz 2013. gada 28. jūnijam apvienojusi ministra padomnieces un Rīgas brīvostas valdes locekļa amatus. Atbilstīgi likumam I. Antānei bija jālūdz Ministru kabineta atļauja savienot amatu Rīgas brīvostā ar ministra padomnieces amatu. Viņa to nebija izdarījusi. Viņa lūgusi vien brīvostas valdei atļaut šos amatus apvienot, taču, kā norādīts KNAB administratīvās lietas materiālos, atļauja bija jāprasa valdībai.

«Izvērtējot administratīvā pārkāpuma lietas materiālus, konstatēju, ka I. Antāne ir

izdarījusi administratīvo pārkāpumu, t. i., I. Antāne no 2012. gada 1. marta līdz šim brīdim, savienojot RBP valdes locekles valsts amatpersonas amatu ar VARAM ministra juridiskās padomnieces amatu, nesaņemot Ministru kabineta rakstveida atļauju un gūstot ienākumus no neatļautas amatu savienošanas, nav ievērojusi

likuma Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā 7. panta 5/1. daļas 4. punktā noteiktos amatu savienošanas un 9. pantā noteiktos ienākumu gūšanas ierobežojumus, līdz ar to I. Antāne ir saucama pie administratīvās atbildības par likumā noteikto valsts amatpersonas amata savienošanas un ienākumu gūšanas ierobežojumu pārkāpšanu, un par minēto administratīvo pārkāpumu atbildība ir

paredzēta Latvijas Administratīvo pārkāpumu kodeksa 166/30. pantā,» norādījis KNAB Valsts amatpersonu darbības kontroles nodaļas vadītāja vietnieka pienākumu izpildītājs Valentīns Platkovs.

Vērtējot pārkāpumu, KNAB speciālists nav konstatējis nedz vainu mīkstinošus, nedz pastiprinošus apstākļus. Taču viņš esot ņēmis vērā I. Antānes mantisko stāvokli un to, ka viņas apgādībā atrodas divas personas. V. Platkovs konstatējis, ka «pārkāpumu I. Antāne izdarīja aiz neuzmanības, neapzinoties tālāko seku iestāšanos. Turklāt lēmumu pieņemšanas laikā I. Antāne paskaidroja, ka ir izpratusi likumā Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā noteikto ierobežojumu un aizliegumu būtību un turpmāk centīsies ievērot likumā noteiktos ierobežojumus un aizliegumus».

KNAB darbinieks arī secināja, ka I. Antānes pārkāpums «nav nodarījis būtisku kaitējumu demokrātiskajai valsts iekārtai un sabiedrības interesēm, kā arī ar likumu aizsargātām personu tiesībām un interesēm».

Apkopojot šos un citus apsvērumus, V. Platkovs nolēmis «izbeigt lietvedību Ingas Antānes administratīvā pārkāpuma lietā par valsts amatpersonai noteikto ierobežojumu un aizliegumu pārkāpšanu, savienojot amatus un

gūstot ienākumus no neatļautas amatu savienošanas, un atbrīvot Ingu Antāni no administratīvās atbildības, atzīstot minēto administratīvo pārkāpumu par maznozīmīgu, izsakot Ingai Antānei mutvārdu aizrādījumu».

Neatkarīgā jau informēja par KNAB atbildi, ka I. Antāne drīkstējusi 2014. gadā saņemt naudu no organizācijas Baltijas asociācija tranzīts un loģistika, kuru vada Rīgas brīvostai konkurējošie Ventspils brīvostas uzņēmēji un A. Lemberga oponenti. «Izskatāmajā gadījumā šos amatus konkrētā persona varēja apvienot, jo nedz asociācija, nedz advokātu birojs nav komersants vai komercsabiedrība, tātad ierobežojumi vai aizliegumi, ko paredz iepriekšminētais likums, nav attiecināmi uz izskatīto gadījumu. Turklāt ministra padomniekam nav amatu savienošanas ierobežojumu,» Neatkarīgajai skaidroja KNAB.

Politika

28.novembrī pirmizrādi piedzīvos režisora Kārļa Lesiņa dokumentālā filma "Nord Express", kas ir vairāku gadu garumā veidots kinodarbs par 870 kilometrus garās ātrgaitas dzelzceļa līnijas "Rail Baltica" būvniecību, aģentūru LETA informēja "Mistrus Media" producents Gints Grūbe.

Svarīgākais