Nožēlojams gals

© f64

Bija kādreiz tāda Zatlera Reformu partija, kas nāca ar bļaurīgiem saukļiem, ka viss piegriezies, oligarhi izlaupījuši Latviju un tagad uz politiskās skatuves parādās spēks, kas noslaucīs visus vecos mošķus nost. Toreizējā krīzes brīdī tas bija populāri – ļaužu masas noticēja blēžiem, ka viņi būs tie, kas izvedīs latvjus ārā no sniega un tumsas.

Zatlera partija ieguva jo daudz vietu parlamentā. Vēlāk dzīves realitāte izrādījās skarba – Zatlera Reformu partija nespēja neko labu. Bija tikai nešķīsta konfrontācija starp valdību un pašvaldībām, nejēdzīga ākstīšanās, ko piekopa vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs.

Zatlera partija tagad ir sabrukusi un aizslaucīta vēstures mēslainē.

Bet vēl ir palikuši šādi tādi sīkumi. Un tas ir jautājums, vai tiešām Zatlera partija bija tik savtīga un tās politiķi tik sīki? Izrādās, ka tiešām gan!

Izčākstējušās Reformu partijas valdes locekle Inga Antāne pērn saņēmusi 4,5 tūkstošus eiro no biedrības Baltijas asociācija – transports un loģistika (BATL).

Bijusī vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministra Edmunda Sprūdža biroja vadītāja un Rīgas brīvostas valdes locekle

I. Antāne no BATL saņemto atlīdzību uzrādījusi valsts amatpersonas deklarācijā, kas viņai bija jāiesniedz, beidzot pildīt ekonomikas ministra Vjačeslava Dombrovska padomnieces pienākumus pērnā gada 5. novembrī.

BATL ir sabiedriska organizācija, kurā apvienojušies tikai ar Ventspils ostu saistīti uzņēmumi, kuru vadītāji un kontrolējošās personas jau ilgus gadus visdažādākajām metodēm cīnās pret Ventspils mēru Aivaru Lembergu, mēģinot panākt viņa izstumšanu no politikas. Savukārt Inga Antāne nepārprotami ir viena no autorēm Edmunda Sprūdža 2012. gada oktobra rīkojumam par Aivara Lemberga atstādināšanu no Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāja amata, kas, kā zināms, tiesu procesos jau ir cietis pilnīgu fiasko.

Ja Inga Antāne būtu tikai saņēmusi naudiņu no Aivara Lemberga nelabvēļiem, tas vēl nebūtu tas trakākais. Kam negadās.

Lielāka bēda ir tas, ka savulaik, kad Sprūdžs bija ministrs, ar Antāni saistīts juristu birojs sāka tiesāšanos pret Lembergu. Tiesāšanās beidzās ar Lemberga uzvaru. Ministra Sprūdža ieskatā bija ļoti pareizi, ka nauda Ingas Antānes kantorim nāk no valsts kabatas – no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem! Proti, mēs, nodokļu maksātāji, esam finansējuši Ingas Antānes draugu biznesu – esam apmaksājuši to, ka Vides aizsardzības un reģionālo reformu ministriju pārstāvošie juristi ir pakāsuši lietu pret Lembergu. Turklāt jau iepriekš bija skaidrs, ka lieta tiks zaudēta. Jo nevarēja vinnēt lietā, kas bija tik absurda un nevinnējama. Lieta bija par to, ka Sprūdžam šķita, ka Lembergs ir liels noziedznieks un tāpēc atstādināms no amata. Tā kā neviena tiesu instance nav lēmusi, ka Lembergs būtu noziedznieks, Sprūdžam nācās zaudēt.

Ko Latvijas sabiedrībai vajadzētu no tā mācīties? Droši vien nevajag uzticēties tādiem kā Valdis Zatlers. Un tāpat tādiem kā Inga Antāne vai Edmunds Sprūdžs. Sīka nekrietnība, savtīga, turklāt ne visai lielas naudas pievākšana sev – tas ir bijis šo politikāņu vadmotīvs. To gan jau elektorāts ir novērtējis – ar to, ka šai partijai vairs nav atbalstītāju. Bēdīgs, drūms un nožēlojams gals.

Viedokļi

Ar šādu ironisku, bet vienlaikus skarbi reālistisku atziņu var raksturot situāciju ambulatorās medicīnas jomā. Vienlaikus pacientu plūsma nemazinās, gluži pretēji – sasirgušo skaits pieaug. Taču valsts piešķirtais finansējums nav bezizmēra. Kā racionāli “operēt” ar pieejamajiem naudas līdzekļiem, lai pacienti laicīgi saņemtu kvalitatīvu medicīnisko palīdzību, mediķiem būtu stabils atalgojums un netiktu apdraudēta medicīnas iestāžu pastāvēšana?