Iedzīvotāju ienākumu jeb nulles deklarāciju iesniegšana ritot, kā plānots, lēstais iesniedzēju skaits tikšot sasniegts – likumdevēji var ievilkt ķeksīti: gadiem atliktais, pērn pieņemtais likums beidzot arī izpildīts! Rēķināt tā efektivitāti gan vēl ir pāragri, jo pašlaik figurē tikai likuma kvantitatīvie rādītāji, liela apjoma papīrdarbs un uzskaite. Par rezultātu un jēgu varēsim spriest, kad deklarācijas būs nostrādājušas, pele lamatās iekritusi. Pagaidām ir tikai salikts siers, bet nav zināms, vai atsperu mehānisms vispār ir strādājošs, vai pēc laika neierūsēs, vai pele neizrādīsies gudrāka.
Valsts ieņēmumu dienesta (VID) pārstāvji Saeimas komisijai zīmēja rožainu deklarāciju iesniegšanas ainu: līdz 29. maijam iesniegts ap 60 000 deklarāciju, pēdējo dienu aktivitāte esot tik liela, ka lēstie 70 000 tiks pārsniegti ar uzviju. VID ar visu tiekot galā. Tas nekas, ka rindās cilvēki nīkst pusi dienas un tieši šajā laikā vēl slēgtas Rīgas Centra rajona nodaļas. Var jau teikt: paši vainīgi, ja atliek visu uz pēdējo brīdi, tad jārēķinās ar neērtībām! Bet tikpat labi var teikt: ja šāda aktivitāte vērojama amatpersonu deklarāciju iesniegšanas pēdējās dienās un arī citkārt, tad vajadzētu iestādei sagatavot papildu resursus servisa normalizēšanai. Turklāt, ja cilvēkiem būtu skaidrs, kā deklarācijas aizpildīt, viņi nenīktu rindās, bet tās vienkārši iemestu pastkastītē.
Bažas par to, vai visi adresāti ir izpildījuši deklarācijas, rodas, salīdzinot komercbanku Kredītreģistra datus ar iesniegto deklarāciju skaitu, kas ir apmēram uz pusi mazāks. Deklarācijas jāsniedz ne tikai tiem, kam ir naudas uzkrājumi vai publiskajos reģistros nereģistrētas mantiskās vērtības virs 10 000 latu un citai īpašumi, bet arī tiem, kam par šādu summu 2011./2012. gadu mijā bija kredīti. Šo neatbilstību VID un Budžeta komisijas vadība skaidroja ar to, ka vēl tūkstošiem deklarāciju tiks iesniegtas pēdējās dienās, virknei kredītņēmēju saistības ir mazākas par 10 000 latu, daudzi likuma subjekti jau deklarācijas iesnieguši kā valsts amatpersonas. Vēl daudzi aizbraukuši uz ārzemēm – bet arī uz viņiem attiecas likuma prasības, ja vien viņi nav ieguvuši citas valsts rezidenta statusu. Bet vai tiešām visām amatpersonām ir šie uzkrājumi vai kredīti? Turklāt no 60 000 deklarāciju kredītus deklarējušas vien 14,6 personas, ne tuvu visi 60 tūkstoši vai pat puse!
Simptomātiski, ka sadarbība ar Kredītreģistru nav notikusi. Datu salīdzināšana arī nav plānota, informācija no tā varētu tikt prasīta tikai tad, ja tiks veikts, piemēram, nodokļu audits vai konkrēta pārbaude par personu.
Otra populārākā sadaļa aiz aizņēmumiem, par ko deklarācijas iesnieguši apmēram 11 tūkstoši, ir skaidras un bezskaidras naudas uzkrājumi, krietni mazāk deklarācijās norādītas pārējās pozīcijas – vērtspapīri, ārvalstīs esošie īpašumi, vērtslietas, kolekcijas u. tml. Teritoriālā šķērsgriezumā nav pārsteigumu – visvairāk deklarāciju iesniedzēju (gan parādnieku, gan turīgo) ir Rīgā un lielajās pilsētās, izteikti mazāk – Latgalē, kur ar tūkstošiem reti kurš mirstīgais operē.
Nulles deklarāciju likumprojekta pēdējā stadijā tika ietverta arī ienākumu legalizācijas iespēja, samaksājot samazināto – 15% IIN likmi. Deklarēti 589 644 latu, par ko nav maksāti nodokļi, no kopējā 88 437 latu nodokļu uzrēķina jau samaksāti 65,6 tūkstoši. Zinot mūsu ēnu ekonomikas īpatsvaru – piliens jūrā, bet tomēr – vairāk nekā nekas. Bet arī te – pirms priecāties par šo atklātību, būtu dziļāk jāpapēta, kas tie par ienākumiem, kas uzrādīti? Vai tie ir uzņēmēji, kam tiešām sirdsapziņa vai bailes no deklarāciju spēka grauza, vai varbūt tie, par kuriem jau sāktas pārbaudes, izrādīta kontroles struktūru interese un sajusta deguma smaka? Turklāt šie ieņēmumi ir mazāki par līdzšinējām deklarāciju administrēšanas izmaksām, kas ir
75 tūkstoši latu informācijas sistēmu pielāgošanai, vēl 10 000 – komunikāciju pasākumiem. Cilvēku papildu darbu VID šajās izmaksās neskaita, sakot, ka «darbinieku algas tik un tā tiktu maksātas». Šis dīvainais traktējums gan liek domāt: vai nu citkārt VID darbinieki ir pārāk nenoslogoti un darba laikā gurķojas, ja šādu ievērojamu papildslodzi var veikt esošā darba laika un pienākumu ietvaros, vai arī viņi tiek papildus noslogoti bez adekvātas apmaksas.
Visas deklarācijas sistēmā tikšot ievadītas apmēram mēneša laikā, bet ar to tikai viss var sākties. Deklarāciju lietderības pakāpe būs atkarīga no tā, par cik stingru argumentu, pierādījumu tās kalpos pārbaudēs, ierosinātās administratīvās un krimināllietās, tiesā, nodokļu piedziņā, cik kalpos preventīvi turpmākai motivācijai uzrādīt visus ienākumus, ņemot vērā arī jau daudzkārt pieminētās iespējas deklarācijās jau iekļaut iespējamos nākotnes ēnu darījumus vai citādi noslēpt ienākumus. Jautājums arī par to, vai tie, kas godīgi uzrādījuši savus ietaupījumus, nenonāks zem lielākas lupas kā tie, kas tos dažādos veidos noslēpuši un nav deklarējušies, kā arī par to, cik lielā sinerģijā ar citām ēnu ekonomikas apkarošanas darbībām šī aktivitāte ies kopsolī? Ne tikai represīvajām, kas it kā esot pastiprinātas, turklāt ne vienmēr raugoties vietā, kur pazudusi nauda, bet – kur ir gaišāks. Svarīgi arī burkāna pasākumi. Pašlaik 1% PVN samazināšanu un gaidāmo 1% IIN samazināšanu solīto «būtisko darbaspēka nodokļu samazinājuma» vietā nevar uztvert kā ēnu ekonomikas mazināšanas atbalsta pasākumu. Bet deklarāciju vērtība jāmēra pēc ēnu ekonomikas mazināšanās rādītājiem, nevis pēc saņemto deklarāciju skaita.