Tiesībsarga birojs tā jaunā vadītāja Jura Jansona vadībā izstrādājis jaunu darbības stratēģiju 2011.–2013. gadam, ko arī prezentēja Saeimas Cilvēktiesību komisijā, kas ar to bija visnotaļ apmierināta. Diemžēl medijos uzmanība koncentrējās uz viedokli par seksuālo minoritāšu pārstāvju iesniegtajiem likumprojektiem, pārējo nepelnīti atstājot novārtā.
Atšķirībā no komisijas sēdes februārī, kurā tika eksaminēts J. Jansons vēl kā tiesībsarga amata kandidāts un otra kandidāte Anita Kovaļevska, šī komisijas sēde, kas noritēja bez politisko intrigu un subjektīvas patikšanas un nepatikšanas mērces, jau bija daudz pragmatiskāka un baudāmāka. Arī J. Jansons jau bija iejuties elementā, turklāt necentās tēlot, ka zina visu par visu, savus iespējamos robus specifiskajās zināšanās aizstāja ar atbildības deleģēšanu. Ierašanās uz komisiju ar prāvu svītu, par ko sākotnēji auditorijā dzirdēja smīkņāšanu, attaisnojās, jo katram pavadonim bija konkrēts mandāts, prezentācija un atbildes par kādu no prioritārajām tuvāko nepilnu trīs gadu darbības jomām, bet deputātiem un medijiem – skaidrība, pie kā vērsties konkrētos gadījumos.
Iespējams, ka politisko intrigu apvītā ņemšanās ap tiesībsarga kandidāta meklēšanu un ievēlēšanu daudziem iedzīvotājiem atklājusi to, ka šāda institūcija vispār eksistē. Iespējams, arī cilvēktiesību ievērošanas jomā praksē virzāmies nevis uz priekšu, bet atpakaļ, iespējams, iemels ir arī cilvēku nespēja atļauties maksas juridiskās konsultācijas, pieaug savu tiesību apzināšanās, bet katrā ziņā iesniegumu un sūdzību skaits birojā pastāvīgi aug. Pašlaik ir stratēģija, bet jautājums – kā birojs realizēs savu medija funkciju starp cilvēku un dažādu līmeņu varu praksē. Optimismu nevieš pamatīgi apcirptais finansējums birojam (par 56%, salīdzinot ar gadu iepriekš), kā arī biroja līdzšinējā darbība. Apzinoties resursu ierobežotību, pozitīvi vērtējama prioritāšu izdalīšana: bērnu tiesības (akcents uz bērniem bērnunamos, ieslodzījuma vietās, psihoneiroloģiskajās slimnīcās), politiskās tiesības (privātās dzīves aizsardzība, personu tiesības ar garīgās veselības traucējumiem, bēgļu tiesības), sociāli ekonomiskās tiesības (sociālās apdrošināšanas sistēma un likumi, veselības aprūpes kvalitāte, pašvaldību palīdzība), krimināltiesības (policijas pārkāpumi, tiesību ievērošana pirmstiesas izmeklēšanas laikā, ieslodzījuma vietās), diskriminācijas novēršana (nodarbinātība, naida nozieguma mazināšana, vides pieejamība invalīdiem), laba pārvaldība (tiesiskās paļāvības principa ievērošana likumos un to piemērošanā).
Runājot par pēdējo, biroja pārstāve Natālija Rezgale minēja valdībai neglaimojošu piemēru. Valsts ieņēmumu dienests (VID), veicot nodokļu pārbaudi par trim iepriekšējiem gadiem, piemēro 2010. gadā ieviesto iedzīvotāja ienākuma nodokli nekustamā īpašuma pārdošanai, kas bijis īpašumā mazāk nekā gadu, arī to īpašumu pārdošanai, kas notikusi iepriekš, kad šāda norma nebija spēkā.
Uz tiesībsarga norādēm VID neesot reaģējis, vien atbildējis, ka šāda prakse netiks mainīta, lai cilvēki tiesājas visās trīs instancēs. Tādējādi garajos tiesāšanās procesos tiek tērēta gan nodokļu maksātāju nauda, gan pagarinātas jau tā garās rindas tiesās, gan maitātas cilvēku dzīves, jo tiesāšanās laikā VID lēmums netiek apturēts, cilvēki zaudē īpašumus, jo, kā atzina arī N. Rezgale, tiesāšanās laikā piedziņa turpinās. «Cilvēktiesības absolūti netiek ievērotas,» atzina speciāliste. Arī vēstule premjeram neesot nesusi augļus, Ministru kabinets lēmis šo praksi turpināt. Tas atspoguļo valdības vērtības: budžeta caurumu lāpīšana pāri visam, kā vārdā var upurēt gan attīstību, gan tiesību respektēšanu. Izskatās, ka VID dots uzdevums jebkuriem līdzekļiem iekasēt noteiktas summas, un tiesībsargs var kladzināt, cik uziet. Šis piemērs arī rāda, ka bez tiesībsarga minētā uzdevuma panākt iestādei uzticēšanos un prestižu sabiedrībā vēl svarīgāk ir arī panākt valsts varas respektu. Jautājums, cik drosmīgi J. Jansons spēs būt paģērošs pret sistēmu, no kuras atkarīgs gan iestādes budžets, gan viņa paša amats. Nevis populistiski vispārīgi aurojoši, bet kā minētajā gadījumā ar VID – panākot konkrētu tiesību ievērošanu un aplamas prakses vai likumu maiņu.
Ar to pagaidām tiesībsargam neiet. Atbalsta meklēšana Saeimā varētu būt viens no soļiem šajā virzienā, ja vien Saeima pati apzinātos un uzņemtos vadošo lomu parlamentārā valstī.