Kurš būtu labāks premjers – Valdis Dombrovskis vai Jānis Platais? Iespējams, šādi vajadzētu mainīt premjeru aptaujas jautājumu Vienotības aģitbrigādēm, kas ar savam premjera aptaujām, kā konstatēts, pretlikumīgi pat iebridušas Rīgas skolās.
Neatkarīgā jau vēstīja, ka kuluāros tiek apspriesta ASV vēstniecības iniciatīva par nākamo premjeru vai vismaz finanšu ministru Vienotības un Saskaņas centra (SC) veidotā koalīcijā virzīt SVF konsultantu J. Plato. No Vienotības puses ekonomikas ministra Arta Kampara personā publiski pausts noliegums, ka "šāds cilvēks viennozīmīgi nebūs Latvijas premjers". Tiesa, ar "šāds" Kampars nav domājis neko ļaunu, jo tādu uzvārdu pat neesot dzirdējis. Tas gan A. Kamparam kā ekonomikas ministram godu nedara ne tikai tāpēc, ka J. Platais ir aktīvs spēlētājs SVF un Latvijas attiecībās, samērā regulāri komentē Latvijas budžeta politiku, bet arī tāpēc, ka 2008. gada nogalē saņēmis Latvijas mērogiem prestižo Spīdolas balvu ekonomikā. Tiesa, A. Kampars par ministru kļuva dažus mēnešus vēlāk, un, iespējams, tikai no šā datuma sākās viņa informētība šajā jomā. Turklāt A. Kampars daudz ko nezina, arī to, ka viņa vadītajā ministrijā, kā ziņo Dienas Bizness, jau ilgāku laiku nelegāli darbojas frizētava un skaistumkopšanas 602. kabinets. Bet ne par Kamparu...
Iespējams, ka runas par J. Platā virzīšanu ir tikai baumas. Nevar noliegt, ka baumas arī ir priekšvēlēšanu kampaņas metode, kas atkarībā no tā, cik sensitīvā punktā trāpa un cik ticamas izklausās, var nostrādāt pat labāk par Čikāgas piecīšu bezmaksas koncertu tautai. Tāpat kā uguns nav bez dūmiem, arī baumas nerodas ne no kā. Arī šīm baumām var rast gan loģiku, gan lasāmās "zīmes".
Vispirms: neoficiālā Vienotības un SC līderu tikšanās. Apgalvojums, ka nekāda vienošanās par abu koalīcijas izveidi nav notikusi, ir visai ticams, jo pirms vēlēšanām "cieti" vienoties par koalīciju nav droši, jo kauliņi vēl var izkrist tā, ka iespējami dažādi varianti. Tiesa, ja abi politiskie spēki vienotos, izveidot šādu koalīciju nekas nevarētu traucēt, jo ir skaidrs, ka abas partijas būs šo vēlēšanu uzvarētājas. Vienīgi, ja Saeimā iekļūst arī tēvzemieši un esošajai koalīcijai pietiktu balsu to pārapstiprināt no jauna, tad Vienotībai būtu grūti paskaidrot, kādēļ tā mānījusi savus vēlētājus. Ja tēvzeme paliek aiz borta, šķēršļu nav, un tad jau ir otršķirīgi, vai valdībā ņemt arī ZZS (piespiedu kārtā, ja pietrūkst balsu, vai brīvprātīgi) vai ne.
Nez vai kāds var precīzi nomērīt, cik liela proporcija ir mītu un cik patiesības runās par ASV vēstniecības lomu Latvijas politikā, premjeru un citu amatpersonu izvēlē, bet arī te ir "zīmes". Nesen politikas eksperts Aigars Freimanis norādīja uz dīvainiem izteikumiem, kas liek aizdomāties, proti, SAB šefs Jānis Kažociņš, kas nekad nav izteicies politiski, nāca klajā ar tīri politisku atklāsmi – viņš sen uzskatījis, ka krievu nelaišana varā ir liela kļūda. Jāatgādina, ka J. Kažociņa apstiprināšana amatā arī tika saistīta ar ASV vēstniecības ieteikumiem...
ASV un starptautisko aizdevēju vēlmei redzēt valdībā SC nav grūti rast loģiku. SVF pamatmērķis ir novērst plašākas ekonomiskās un finanšu krīzes, nodrošināt valstu starptautisko maksātspēju, starptautisko tirdzniecību, un Latvija šajā kontekstā ir interesanta tik vien, lai tā krīzes laikā nebankrotē, saglabā maksātspēju un neparauj dzelmē citas ar to saistītās valstis, jo īpaši skandināvus ar to bankām Latvijā, tāpēc arī saprotama aizdevēju garantētā nauda bankām. Aizdevējiem neinteresē Latvijas ekonomikas augsme, labākie ilgtermiņa sociālie risinājumi, iekšpolitiskā situācija – tie rūp tikai tik daudz, lai saglabātu tādas valdības stabilitāti, kas nodrošina valsts apņemšanos īstenot nolīgto fiskālo politiku. Un stabilākā valdība būtu tieši Vienotībai kopā ar SC, kam ir ne tikai plašs sabiedrības atbalsts, bet kas arī nomināli pārstāv sociāldemokrātisko ideoloģiju un kaut kādus reveransus sociālo atbalsta pasākumu veidā, nomierinot daļu sabiedrības, gan jau veiks. Jautājums vienīgi, kas par to maksās un kā? Kādi nodokļi un kam tiks uzrauti augšā? Attīstīt ekonomiku neviens neliedz un neliegs, bet arī īpaši nepalīdz un nepalīdzēs. Nesen deputāti satraukti konstatēja, ka Eiropas fondu apguve pamatīgi buksē, – astoņos mēnešos projektu realizētājiem izmaksāti vien 34% no plānotajiem 380 miljoniem latu. Šādā ziņā, vai premjers būs V. Dombrovskis vai J. Platais, vai kāds cits aizdevēju protežē, nav lielas starpības. Arī, ja palūkojam J. Platā līdzšinējos postulātus ekonomikā un finansēs, neredzam tur nekādas oriģinālas idejas, bet tās pašas jau daudzkārt dzirdētās: krietni augstākas mājokļa nodokļa likmes, jo īpaši ārzemniekiem, kuri Latvijā pastāvīgi nedzīvo, nodokļu sloga pārnešana no ražošanas un ienākumiem uz patēriņu un patērējošiem uzkrājumiem, resursu prioritāra novirzīšana tirgojamo preču un pakalpojumu ražošanai, valsts līdzekļu efektivitātes paaugstināšana un taupīgāka izmantošana, lielo ierēdņu algu griešana u.tml. Drosmīgāk par vēlēšanās kandidējošajiem politiķiem J. Platais izteicies jūnijā Dienas Biznesam, atzīstot, ka "bez izdevumu samazināšanas sociālajā sfērā iztikt neizdosies", ka var mazāk maksāt pensijās, veselības aprūpei, kultūrai. Ja saglabā pensijas, pietrūks naudas veselības aprūpei, ko savukārt varot kompensēt, atsakoties no samazinātās PVN likmes medikamentiem, bet tad pensionāriem būs jāmaksā dārgāk par zālēm ar esošo pensiju. "Iespēja griezt ir pilnīgi visās sfērās, kas saņem naudu no valsts budžeta. Jautājums ir par to, kā šo procesu juridiski pareizi noformulēt, kā par šādu komunicēt ar cilvēkiem," paudis J. Platais.
Nesen redzējām, kā LTV1 partiju līderu debatēs Vienotības pārstāve Ilze Viņķele domīgi, vilcinoties tomēr parakstīja aktrises Veltas Skurstenes papīru par pensiju nesamazināšanu nekādā veidā. Arī V. Dombrovskim allaž tiek pārmesta pensionāru piekrāpšana, uzreiz pēc pašvaldību vēlēšanām samazinot pensijas. Otrreiz Vienotībai, kā arī citām partijām, kas pirms vēlēšanām zvērējušas putna pienu, ko tādu izpildīt nepieciešamības gadījumā būtu grūti. Tāpēc arī politiski izdevīgi tām pašām būtu bezpartejiskais premjers, vienalga, vai tas būtu J. Platais vai kāds cits. Jo skaidrs, ka nepopulāri lēmumi būs jāpieņem.