Pēc tam, kad jau pāris nedēļas bērns netika vaļā no klepus, lai gan lietojām aptiekas farmaceita ieteiktos sīrupus, vērsos pie ārsta.
Vēl pirms ārsts bija paklausījis un apskatījis bērnu, manās rokās jau iegūla reklāmas bukletiņš ar kādu jaunu medikamentu piedāvājumu, kas līdzot klepum, tā profilaksei un vēl citām kaitēm.
Ko tamlīdzīgu noteikti piedzīvojis ne viens vien, jo farmācijas kompāniju, zāļu izplatītāju mērķauditorija numur viens ir nevis gala patērētāji, bet mediatori – ārsti, aptieku farmaceiti. Veselības ministrijas iecere, ko jau atbalstījusi valdība, ar šā gada 1. septembri aptiekās aizliegt pašapkalpošanās stendos izvietot bezrecepšu medikamentus, nerisinās šo slideno lietu, drīzāk otrādi, palielinās konkrētu zāļu lobēšanas iespējas, jo viss būs aptiekāra rokās. Jautājums, protams, par to, cik lielā mērā viņam uzticamies, kur ir tās ētikas un morāles robežas, kuras katrs farmaceits sev novilks. Protams, arī tagad medikamentu izplatītāji lobē un papildus maksā par zāļu izvietošanu plauktos labākajās, redzamākajās vietās, kas savukārt sadārdzina medikamenta cenu. Cik garš, tik plats, un no godīgas konkurences viedokļa valsts iejaukšanās šajā tirgū nekādu efektu nedos. Mārketings ir neatņemama tirgus sastāvdaļa, arī medikamentu tirgus, lai par cik specifisku to negribētu uzdot tā regulētāji. Valsts jaukšanās tirgū, jo īpaši ekonomikai sarežģītos laikos, papildus birokrātisku normu vai aizliegumu radīšana, investīciju izspārdīšana tikai čakarē biznesu, bet tas pašlaik it nemaz nav vajadzīgs.
Šķietamās rūpes par cilvēku pašārstēšanās ierobežošanu ir tikai šķietamas. Par šādas "pašārstēšanās" izplatību un kaitīgajām sekām nav publiskoti dati, fakti, kā vien tas, ka pēc pašapkalpošanās aptieku parādīšanās 2006. gadā būtiski palielinājās atsevišķu preparātu apgrozījums. Un kas tad ir šie bīstamie preparāti, ar kuriem cilvēki tik riskanti pašārstējušies? Izrādās – vitamīni, kalcija preparāti, zivju eļļa, žeņšeņa preparāti! Apgalvojums, ka cilvēki iet uz aptieku kā uz lielveikalu un sapērkas medikamentus kā bulkas, ir smieklīgs. Medikamenti un tie paši vitamīni, uztura bagātinātāji nav tās lētākās uzturvielas, ar ko šajos ekonomiskajos apstākļos aizrauties. Daudziem labi, ja pietiek ārstu izrakstītajām vitāli nepieciešamajām zālēm. Turklāt pēc pašapkalpošanās jau cilvēks uzreiz nepazūd tālēs zilajās, bet dodas pie kases, kur pacientam un farmaceitam ir visas iespējas komunicēt. Un, ja jau valsts sakās tā atbalstām vietējo ražotāju, tad, okei, esiet drosmīgi, parādiet valstisko stāju un nosakiet labvēlīgākus farmācijas un citu aptiekās tirgojamo produktu nosacījumus pašmāju ražojumiem!
Bet galvenais – pēc visa tā, kas noticis pēdējos mēnešos ar budžeta griešanu tiktāl, ka slimnīcas pat nevarēšot sniegt neatliekamo palīdzību, ar slimnīcu slēgšanu, medicīnas pakalpojumu pieejamības samazināšanu jau līdz dzīvības riska robežai – rūpju imitēšana par cilvēku veselībai nodarīto potenciālo kaitējumu pašapkalpošanās aptiekās ir kā raizēšanās par nagu sēnīti situācijā, kad amputē ekstremitāti. Varbūt pašā ministrijā kāds ko palobējis?