Uzmini nu, kas tas ir – ielāps uz ielāpa, kopā neturas? Tas ir Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests (NMPD) Latvijas veselības aprūpes sistēmā.
Vēl tikai maijā sabiedrība šūmējās par NMPD pieprasījumu palielināt maksu par nepamatotiem izsaukumiem, kā arī atļauju pašiem mediķiem stūrēt auto un tikai divatā doties uz izsaukumiem dienas laika pīķa stundās lielajās pilsētās. Nu šiem diviem ielāpiem plāno uzšūt vēl vienu uz lielākā izplīsušā cauruma. Pagājušonedēļ Rīgas reģionālajā centrā darbinieku trūkuma dēļ dienests bija spiests izsludināt ārkārtas medicīnisko situāciju. Ielāpi nenoturēja. Īsā laikā atlūgumus uzrakstījuši 15 darbinieki, ar ko pietiek, lai situācija kļūtu kritiska un visi izsaukumi varētu netikt apmierināti. Ātrās palīdzības dienests draud vēl stingrāk šķirot izsaukumus, aicina pacientus vairāk doties pie ģimenes ārstiem un uz slimnīcām, un var gadīties, ka ātrās palīdzības vietā dažkārt cilvēki saņems vien viedu padomu par to, kur citur meklēt palīdzību. Jā, dažkārt ātros pacienti izmanto kā bezmaksas transportu nokļūšanai slimnīcā arī gadījumos, kad NMPD brigādes spēki varētu tikt izmantoti lietderīgāk citur, vienlaikus dzirdēta arī pacientu kritika par nesaprotamu atteikumu ierasties pie sirdzēja. Jāatzīst, vēl viena ātro priekšrocība, kādēļ tie tiek izmantoti gan vietā, gan nevietā, ir tā, ka pacients tiek atvests uz slimnīcu un uzņemts bez bezgalgaras gaidīšanas rindā uzņemšanas nodaļā.
Veselības ministrija nu steidz gatavot grozījumus, lai paplašinātu mediķu loku, kas var strādāt NMPD. Šī būs kārtējā lāpīšanās pamatīgu finanšu injekciju vietā, kas varētu noturēt aizplūstošos mediķus. Šis nav dakteru sapņu darbs nedz atalgojuma, nedz slodzes, nedz profesionālā izaicinājuma, nedz izaugsmes ziņā. Tas ir rutīnas un skarba režīma darbs, kura mīnusi diemžēl netiek kompensēti ar lielāku atalgojumu, kura dēļ šo darbu strādāt ilgāk. Uz kopējā fona, kad valstī gan publiskajā, gan arī privātajā sektorā trūkst dažādu jomu ārstu - speciālistu, ir teju neiespējamā misija pārvilināt ārstus uz NMPD vai pat slimnīcu uzņemšanas nodaļām. Tāpēc šie grozījumi, visdrīzāk, nekādu ārstu pieplūdumu NMPD nedos, vienīgās cerības uz ārstiem - rezidentiem, kuri pēc noteikumu maiņas varētu te strādāt. Vienlaikus eksperti teic, ka tas nevis radīs jaunu trūkstošo darbinieku pieplūdumu, bet tikai legalizēs esošo situāciju, esošo ielāpu. Bet ir vairāk nekā skaidrs, ka arī tas ilgi neturēsies un ja ne jau tagad ir, tad ātri vien kļūs par mazu arvien pieaugošajam caurumam. Būtiskas finanšu injekcijas visā medicīnas nozarē un arī NMPD, skaidras atalgojuma pieauguma perspektīvas ir vienīgais efektīvais risinājums cilvēku noturēšanai sistēmā un Latvijā. Jāpiekrīt, ka šā gada mediķu algu pieaugums par 30% ir novērtējams fakts, bet interesanti, ka NMPD algu pieaugums bijis mazāks - par 20%. It kā labi domātā juridiskā cīņa pret neatliekamās palīdzības un citu mediķu pagarināto normālo darba laiku un uzvara Satversmes tiesā kā bumerangs iesitis pašiem mediķiem. Tiesas spriedums paģērēja jau no 2019. gada janvāra arī mediķiem, tāpat kā citviet strādājošajiem, par virsstundu darbu saņemt dubultu samaksu. Bet, tā kā nav pārliecības ne tikai par atalgojuma pieauguma turpināšanu jaunās valdības jaunajā budžetā, ne par līdzekļu piešķiršanu līdz šim daudz strādāto virsstundu dubultai samaksai, tad jau tagad NMPD pamazām griež nost virsstundas, kas, savukārt, darbiniekiem neļauj nopelnīt papildus. Un tas, savukārt, veicina viņu aiziešanu.
Jaunā valdība var gatavoties ugunskristībām streiku pavadībā
Skaidrs, ka gada pēdējā mēnesī nekādu finanšu injekciju nebūs. Esošā finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola to argumentē ar to, ka šā gada algu palielinājums ietekmēs nākamā gada budžetu, par kuru atbildīga būs jaunā valdība. No vienas puses - vajadzētu vēl izstrēbt pašu ievārīto, lai gan - ievārīta šī problēma tika jau 2009. gada vasarā premjera Valda Dombrovska laikā, kad lielās konsolidācijas ietvaros mediķu virsstundas tika pārdēvētas par pagarināto normālo darba laiku, nosakot samaksu par tām tikai nedaudz lielāku par pamatlikmi. Jautājums vienīgi, kāpēc jau vairākus gadus dzirdam par ekonomikas izaugsmi, bet mediķi joprojām dzīvo ar krīzes laika risinājumu? Ja jau ātrāk mediķiem labo darbu čempioni vai citi nozares vadītāji būtu piedāvājuši, piemēram, kaut ko līdzīgu, kā ir ģenerālvienošanās būvniekiem, kad viņiem par virsstundām tiek maksāta nevis dubulta likme, bet 50%, iespējams, šī krīze izpaliktu. Valsts prezidenta Raimonda Vējoņa pirmais nominētais premjera amata kandidāts Jānis Bordāns veselības aprūpi gan minējis kā vienu no viņa veidotās valdības prioritātēm. Bet, ja bez tās minētas vēl septiņas citas «prioritātes», no kurām vairākums prasa papildu finanses, tad bažas par to, kā šī veselības aprūpes prioritāte izpaudīsies, ir labi saprotamas. Prioritātes var būt viena, divas, ja tās jau ir astoņas, tad tās vairs nav nekādas prioritātes, bet vienkārši darāmas lietas. Pēc JKP dāsnajiem pensiju palielinājuma solījumiem, kuriem, pēc ekspertu aplēsēm, vajagot vairākus simtus miljonu eiro, var arī pietiekami daudz pāri nepalikt. Tad jaunā valdība var gatavoties ugunskristībām streiku pavadībā.
