Apsveicami, ka Labklājības ministrija (LM) un tās padotības iestādes ne tikai regulāri monitorē situāciju nodarbinātības jomā, bet par to arī informē medijus, tos bagātīgi aplaimojot ar aktuālo statistiku un informāciju par plānotajiem pasākumiem.
Tomēr neatbildēti jautājumi, kas raisa bažas, paliek. Atbildes uz tiem būtu jāmeklē plašākā resoru sadarbībā un stratēģiskā valsts politikas līmeņa redzējumā.
Tikai janvārī vien bezdarbnieku skaits no 76 tūkstošiem palielinājies līdz 87,3 tūkstošiem jeb līdz 8%. Ja bezdarba pieaugums šādā tempā turpināsies, tiks pārsista ne tikai Finanšu ministrijas prognoze par šā gada bezdarba līmeni 10% apmērā, bet arī LM prognoze par 12% vai pesimistiskākā scenārija 14% apmērā bezdarba līmeni, jo vēl turpināsies atlaišana gan no valsts un pašvaldību institūcijām, gan bankrotējošiem vai darbību sašaurinošiem uzņēmumiem, iespējams, Latvijā atgriezīsies arī ne viens vien ārvalstīs strādājušais. Liela daļa emigrantu strādā tieši rūpnieciskajā ražošanā, pēc kuras pieprasījums strauji krities. Paši īri nu jau meklē darbu Polijā un dusmojas par sludinājumiem: "Īriem nepieteikties."
No otras puses – strauji sarūk brīvo reģistrēto darba vietu skaits, kuru vairs palicis tikai 2688. Ekonomikas recesijai, kuras ilgumu sākotnēji optimistiski lēsa uz gadu, nu jau galu sola labākajā gadījumā pēc gadiem diviem. Loģiska šajā situācijā ir LM prognoze, ka pieaugs ilgstošā bezdarba līmenis, kas pašlaik ir 11% jeb 8,4 tūkstoši no visiem darba meklētājiem, kas ir tie, kas jau vairāk nekā gadu meklē darbu. Prognoze ir, bet risinājuma – nav. Bezdarbnieka pabalstu atkarībā no darba stāža var saņemt tikai četrus, sešus vai, ilgākais, deviņus mēnešus. Turklāt, ņemot vērā to, ka arvien vairāk bezdarbnieku pulkā nonāk 20–24 gadus veci jaunieši, kam darba stāžs (līdz deviņiem gadiem) ļauj pretendēt tikai uz minimālo – četru mēnešu – pabalstu, nojaušams, ka visai liela daļa uz ilgāku laiku var palikt bez jelkādiem iztikas līdzekļiem un, labākajā gadījumā, papildinās pabalstu lūdzēju rindas pašvaldībās, kuras jau bez tā nezina, kā nodrošināt visas savas pamatfunkcijas. Protams, jāpiekrīt LM pārstāvjiem, ka ministrija tiešu finansiālu atbalstu vai apmācības, pārkvalifikāciju vairāku gadu garumā nevar sniegt. Atbalsta sistēmai jābūt arī strādāt motivējošai, nevis kā vienā otrā labklājības valstī – bezdarbnieka statuss ir ērta eksistences forma sliņķiem. Vienlaikus, iespējams, šī filozofija jaunajos ekonomikas apstākļos nedaudz jākoriģē, kad darba vietu skaits kļuvis ierobežots un ir skaidrs, ka objektīvi šiem 12–14 procentiem darbā iekārtoties ilgāku laiku neizdosies. Tāpēc varbūt būtu laiks pārskatīt bezdarbnieku pabalstu maksāšanas sistēmu, varbūt jāmaksā mazāk, bet ilgāk?
Varbūt algotajos pagaidu darbos pēc iespējas vairāk jāiesaista tieši ilgstošie bezdarbnieki?
No pagaidām prognozētajiem 130 000 bezdarbnieku algotajos pagaidu darbos iesaistīt šogad varēšot tikai 8230 bezdarbnieku, vēl 1525 varēs nodarbināt subsidētās darba vietās, 3843 piedāvāt profesionālo apmācību, 477 apmācīt pie konkrēta darba devēja. Kā īpašu novatorisku risinājumu LM pārstāvji min pašnodarbinātības un komercdarbības veicināšanu, kam potenciālu radot tas, ka bezdarbnieku rindās ieplūst daudz cilvēku ar augstāko izglītību. Tas gan šajā ekonomiskajā situācijā, kad tiek slēgti pat lieli, nopietni, ilgi un veiksmīgi strādājuši uzņēmumi, līdzinās cilvēku mācīšanai spēlēt kazino. Var jau būt, ka kādam paspīd iesācēja veiksme, bet lielākoties jau no šīs iestādes cilvēki iznāk izģērbti līdz apakšbiksēm un tie, kas apzinās lietas nopietnību, dodas ārstēties no azartspēļu atkarības. Turklāt, lai veicinātu atkarības rašanos, biznesa uzsākšanai varēs saņemt valsts dotāciju. Jāteic, par laimi, šādu cilvēku, kam, pēc LM valsts sekretāra Ringolda Beinaroviča teiktā, valsts iedos makšķeri, nebūs vairāk par 250. Varbūt tā vietā, lai mācītu komercdarbību un kļūšanu par pašnodarbinātajiem, atvieglot birokrātiskās prasības tiem, kas jau ar to nodarbojas? Piemēram, neprasīt no maziem uzņēmumiem tādu detalizētu un sarežģītu grāmatvedību kā no lieliem uzņēmumiem. Kā salīdzina Lauku tūrisma asociācijas Lauku ceļotājs prezidente Asnāte Ziemele, Lietuvā lauku tūrisma saimniecības pirmos piecus darbības gadus nemaksājot nevienu nodokli un nekādas valsts inspekcijas tās netiranizējot. Varbūt vispirms vajadzētu sākt ar šīs vides sakārtošanu un tad tajā grūst iekšā nepieredzējušus cilvēkus?
Vēl. Un ko darīt tiem, kas savulaik saņēma algas aploksnēs un tagad nav tiesīgi pretendēt uz bezdarbnieku pabalstu? Var jau teikt – paši vainīgi. Bet tam nav vajadzīga politika. Tā vajadzīga, lai prognozētu to risku, ko var radīt šādā situācijā nonākušie cilvēki, un nodarbotos ar sekām, ko radījusi tās nespēja apkarot aplokšņu algas. Un viens no jautājumiem ir, vai valdība, koalīcija, deputāti Saeimā un pašvaldībās pilnībā apzinās tos sociālos riskus, ko var radīt lielas bezdarbnieku un jo īpaši ilgstošo bezdarbnieku masas? Pat nerunājot par tām bezdarba radītajām personiskajām traģēdijām, kas radīs nespēju atdot kredītus, nodrošināt mājokli, bērnu izglītību, ārstēšanos, uzturu, bet kaut vai padomājot par pašu un citu drošību. Vēl svaigā atmiņā daudziem varētu būt televīzijā ne reizi vien rādītie kadri no 13. janvāra grautiņa, kurā kāds vīrietis krievu valodā, uzbrūkot Saeimas ēkai, agresīvi kliedz, ka viņš zaudējis darbu un bērniem nav ko ēst. Un vienalga, vai viņš pieder, kā daži, tai skaitā politiķi, izsakās, pie atsaldētajiem vai vēl nesasaldētajiem pingvīniem, bet viņš ir tās sabiedrības daļa, kurā dzīvojam, kurš, iespējams, nākamreiz ies graut ne tikai to politiķu mītnes, kuras internetā publicējis Māris Zanders, bet jebkuras citas buržuju mājas vai pēc savas taisnīguma izpratnes mēģinās pārdalīt līdzekļus. Tāpēc šo problēmu risināšanā esam ieinteresēti arī tie, kam darbs vēl ir. Kā, tiesa, citā kontekstā, mīl teikt opozīcijas deputāti: visi esam vienā laivā. Pozitīvi, ka LM nodarbinātības jomā sadarbosies ar Izglītības un zinātnes ministriju, Ekonomikas ministriju, darba devēju un ņēmēju organizācijām, bet šoreiz izskatās, ka bez augstākās problēmas politiskās izpratnes, stratēģiskas rīcības ar to būs par maz.