Kā tikt pie VVF un Kaljulaidām
Nedaudz vairāk kā mēnesi ilgušās prezidenta vēlēšanas Igaunijā šonedēļ beigušās sākotnēji neprognozēti – ar plašākai sabiedrībai nezināmas, salīdzinoši jaunās Kersti Kaljulaidas ievēlēšanu. Iespējams, drīz Latvija atkal igauņus varēs apskaust. Un arī ASV.
Kaljulaidas ievēlēšanā var vilkt paralēles ar Vairas Vīķes-Freibergas (VVF) ievēlēšanu Latvijas prezidenta amatā 1999. gadā. Abas amatā pirmās sievietes, plašākai sabiedrībai iepriekš nezināmas, bezpartijiskas, labām valodu prasmēm, abas apstiprinātas kā kompromisa figūras pēc partiju nespējas vienoties par partijiskajiem kandidātiem vairākās balsošanas kārtās. Turklāt Igaunijā pirmo reizi prezidentu neizdevās ievēlēt arī elektoru kolēģijā, kur kopā ar parlamentāriešiem balso arī pašvaldību pārstāvji.
Gan Kaljulaidas, gan VVF ievēlēšana neliecina tikai par partiju vai vismaz koalīcijas nespēju vienoties par vienu kandidātu. Tā pat uzskatāma par veselīgu parādību, ja katrai sevi cienošai, parlamentā pārstāvētai partijai ir ambīcijas un resursi augstajam valsts amatam. Bažas vairāk raisa gudru, savā profesionālajā karjerā veiksmīgu, politiskā ķēķa nesamaitātu, ar plašu redzesloku apveltītu cilvēku nenākšana politikā, partijās. Valsts prezidenta amatā gan tāpat partijiskums būtu jānoliek malā, bet apbružāšanās vismaz kaut kāda līmeņa politikas gaiteņos palīdzētu pazīt politisko drēbi, neizprovocēt iekšpolitiskos konfliktus. Šajā ziņā VVF bija krietni mazāka pieredze nekā Kaljulaidai, kura 90. gadu beigās bija premjera Marta Lāra padomniece ekonomikas jautājumos, bet divtūkstošo gadu sākumā darbojās Lāra pārstāvētajā partijā Tēvzemes savienība, kuras kodols bija agrākie padomju laika disidenti un neatkarības atjaunotāji. Vēlāk partija apvienojās ar Savienību republikai - Res Publika, kam pašlaik Rigikogu ir 14 deputātu no 101. Bet tas Kaljulaidas gadījumā nav būtiski, jo viņa no partijas un politikas aizgāja divtūkstošo sākumā. Kaljulaida iepazinusi gan biznesa pusi, arī ieguvusi akadēmisku izglītību uzņēmējdarbības vadībā, bijusi paprāvas valsts kapitālsabiedrības struktūras vadītāja, desmit gadu pārstāvējusi Igauniju Eiropas Revīzijas palātā, bijusi politikas pētījumu centra Praxis padomes priekšsēdētāja. Valsts vadītāja sapņu CV, turklāt tas tikai 46 gadu vecumā! Viņas vienkāršais vizuālais tēls, bez redzama meikapa, sacakotas, salakotas frizūras liek aizdomāties par igauņu priekšrokas došanu saturam pār formu, tāpat kā Kaljulaidas izteiktā vēlme atteikties no dzīvošanas prezidenta pilī. Arī mūsu prezidentu - Andra Bērziņa un sākotnēji arī Raimonda Vējoņa - izteiktā nevēlēšanās pārcelties uz dzīvi prezidenta rezidencē Jūrmalā, ko viņš sāka izmantot tikai šopavasar, atlabstot pēc slimības, mudina pārskatīt šī monarhijām raksturīgā elementa nepieciešamību vispār. Visu cieņu Vējoņa centībai, darbasparam un labajai gribai, uzlabotajai angļu valodai (Rīgas mērs Nils Ušakovs tomēr intervijā vācu kanālam Das Erste pārspējis visas Latvijas augtās amatpersonas ar angļu valodu, runājot brīvi, pat ar mazāku akcentu nekā latviešu mēlē), tomēr nez vai viņš jelkad kļūs par pašmāju vai starptautiskās politikas smagsvaru un līderi, kaut vai Baltijas līmenī. Piemēram, prestižajā pasaules līderu ekonomikas forumu Davosā, kur ielūguma pretendenti tiek vērtēti ne tikai pēc oficiāliem amatiem, bet pēc reālās ietekmes politikā vai ekonomikā, uzstājies gan Igaunijas bijušais prezidents Tomass Hendriks Ilvess, gan Lietuvas prezidente Daļa Grībauskaite, bet Vējonis tur vēl nav ticis. Šogad uz forumu gan tika aicināta arī tā brīža premjere Laimdota Straujuma, kura valdību juku laikos tomēr neaizbrauca, un Hruščova publiskās runas māceklis, Reģionu apvienības līderis Mārtiņš Bondars.
Interesanti, vai Latvijas politikā vēl varētu ievēlēt VVF vai Kaljulaidas tipa prezidentu - bezpartijisku, augstas raudzes profesionāli? Var jau būt, ka kādreiz sakrīt zvaigznes un partijas nekādi nespēj vienoties par kādu kandidātu pat pēc vairākām balsošanas kārtām, bet izskatās, ka Latvijas politikā arvien vairāk nostabilizējas sistēma, kurā teju viss ir pērkams, iemaināms, sashēmojams, sadalāms amatu paketēs, sākot no varas zaru līderiem un beidzot ar tiesībsargājošo, kontrolējošo iestāžu, naudīgo kapitālsabiedrību vadītājiem, kur nekotrolējami cilvēki no malas netiek ielaisti.
Un nez vai mums ar Igauniju vēl vērts skrieties, salīdzināt sevi ekonomiski, politiski - tā sevi uzskata un, visdrīzāk, arī jau ir citas - Ziemeļvalstu - līgas spēlētāja, arī pirmā jaunās prezidentes vizīte būs uz Somiju, kur Kaljulaida varēs runāt tekošā somu valodā.