Rakstnieku savienības valdes paziņojums: Nepiekrītam autoratlīdzības likvidācijai

Latvijas Rakstnieku savienība ar neslēptām bažām raugās uz Finanšu ministrijas plāniem no 2021. gada likvidēt autoratlīdzību speciālo režīmu, aizstājot to ar uzņēmuma līgumu vai reģistrēšanos par saimnieciskās darbības veicējiem. 

Diemžēl iecerētā reforma neatrisinās cerēto iedzīvotāju sociālo vienlīdzību, par ko tagad runā valdības pārstāvji. Finanšu ministrijas piedāvājums tā patreizējā variantā nevis uzlabos situāciju, bet gan iznīcinās grāmatniecības nozari, vienlīdz skarot gan profesionālus oriģinālliteratūras rakstītājus, gan profesionālus cittautu literatūras tulkotājus, gan grāmatu izdevējus un tirgotājus.

Presē izskanējusī informācija liecina par nevēlēšanos iedziļināties autoru (rakstnieku, dzejnieku, tulkotāju) darbības reālajās problēmās, jo kā alternatīva tiek piedāvāti modeļi, kas tikai krasi pastiprinās autoru sociālās problēmas, jo ignorē autoratlīdzības specifiku: ienākumu apjomus un neregularitāti.

Lai gan Latvijas Rakstnieku savienība ir lielākā rakstnieku organizācija Latvijā, ar dziļu nožēlu jāatzīst, ka pēdējo gadu laikā neviens Finanšu ministrijas vai VID pārstāvis nav pat mēģinājis noskaidrot, kāda ir mūsu pārstāvēto autoru patiesā situācija. Ir tikai runas, kas savā nekompetencē tuvojas zinātniskās fantastikas līmenim. Latvijas Rakstnieku savienībai nav pieņemami viedokļi par rakstniekiem kā “pelēkās zonas” pārstāvjiem vai nodokļu nemaksātājiem, kādi pēdējā laikā ir izskanējuši masu medijos saistībā ar COVID-19 pabalstiem. Mēs neesam atbildīgi arī par to, ka autoratlīdzības jēdziens ir izstaipīts tā, ka to piemēro nozarēs, kam ar autora darbu nav nekāda sakara. Uzvelt par to vainu radošo profesiju pārstāvjiem ir mazākais nekorekti.

Latvijas Rakstnieku savienība aicina valdību nepieņemt Finanšu ministrijas piedāvājumu un beigt demagoģiju, kas var iznīcināt literatūru, valodu un valsti. Lai sakārtotu autoratlīdzību jautājumus ir nepieciešamas trīs lietas - visu ieinteresēto pušu iesaiste, labā griba un laiks labāko risinājumu izstrādei.

Viedokļi

Helsinku deklarācija ir pazīstamākais uun nozīmīgākais globālais medicīnas dokuments, kas definē visas darbības un ētikas aspektus par medicīnas pētījumiem, kuros ir iesaistīti cilvēki. Mūsdienu medicīnas zinātne ir sarežģīts mehānisms, kas balstās uz ļoti augstiem medicīnas ētika standartiem. Šo pētījumu līmeni un prasības nosaka Helsinku deklarācija, ko Pasaules Medicīnas asociācija (WMA) pieņēma 1964. gadā. Kopš tā laika daudz kas mainījies medicīnas zinātnē, mainījušies arī pētniecības standarti. Šogad mēs atzīmējām šī unikālā dokumenta 60 gadskārtu, taču astoto reizi mainījām un uzlabojām to. 19. oktobrī Helsinku deklarācijai Pasaules Medicīnas asociācijas (turpmāk tekstā – WMA) ģenerālajā asamblejā tika veikti astotie labojumi, un tie atkal tika veikti Helsinkos. Jaunākā – dažas dienas vecā versija tagad ir kļuvusi par vienīgo oficiālo versiju; visas iepriekšējās versijas ir aizstātas, un tās nevajadzētu izmantot vai citēt, izņemot vēsturiskos nolūkos. Iepriekšējā – 2013. gada versiju latviešu valodā tulkoja profesori Dzintars Mozgis un Māris Baltiņš, un šā raksta autors izsaka cerību, ka pašreizējā Latvijas Ārstu biedrības valde atradīs resursus, lai tikpat kvalitatīvi un precīzi, iespējami ātri tulkotu jauno Helsinku deklarācijas redakciju.

Svarīgākais