Tiesā mēģina noskaidrot, kam pieder Rubika kubs

Iespējams, Rubika kuba atrisināšanai nav vienkārša krāpšanās koda, taču viens Apvienotās Karalistes uzņēmums to pamēģināja – nevis ar sarežģītiem algoritmiem, bet gan ar juridiskiem argumentiem, vēsta “Euronews”.

Kāds biju viņu gājiens? Mēģināt reģistrēt ungāru arhitekta Erņē Rubika 1974. gadā izgudroto klasiskās puzles dizainu kā preču zīmi un pa ceļam iegūt dažas ekskluzīvas tiesības, un varbūt dažus miljonus eiro.

Taču ES Vispārējā tiesa to nepieņēma.

Trešdien pieņemtajā lēmumā tiesa paziņoja, ka puzles rotaļlietas nepārprotamais dizains ar tās varavīksnes krāsu nevar tikt reģistrēts kā preču zīme.

Iemesls ir vienkāršāks nekā pašas mīklas risināšana: jo katrs tās aspekts, tostarp kuba forma, režģa struktūra un krāsu diferenciācija, kalpo spēles vispārējam mērķim.

Stāsts sākās, kad “Verdes Innovations SA” apstrīdēja preču zīmes, ko laikā no 2008. līdz 2012. gadam bija reģistrējis toreizējais Rubika kuba īpašnieks (tagad Spin Master Toys UK).

Verdes apgalvoja, ka dizains nebija tikai ikonisks, bet arī funkcionāls. ES Intelektuālā īpašuma birojs (EUIPO) piekrita, 2017. gadā nolemjot, ka kuba pamatīpašības, piemēram, forma un krāsas, ir nepieciešamas tā spēlēšanai.

Saskaņā ar ES preču zīmju likumu uzņēmumi nevar piešķirt preču zīmi dizainam, ja tā iezīmes ir paredzētas tikai produkta darbības nodrošināšanai. Un tieši to tiesa arī secināja: kuba iezīmes ir pārāk sarežģītas, lai tās uzskatītu par dekoratīvām vai atšķirīgām.

“Spin Master” mēģināja aizstāvēt savu apgalvojumu, sakot, ka kubam piemīt nefunkcionāla pievilcība, taču tiesneši nebija pārliecināti.

Galīgajā lēmumā Luksemburgā bāzētie ES tiesneši apstiprināja, ka kuba forma un sešu krāsu shēma nav tikai ikoniska, bet arī būtiska spēlēšanai, tādējādi atstājot spēkā EUIPO lēmumu anulēt vairākas ar puzles rotaļlietu saistītas ES preču zīmes.

Līdz ar to Rubika kubs joprojām ir publisks prātu lutinošs dārgums: bez preču zīmes un intelektuālā īpašuma ekspertu joprojām nepieradināts.