Pārbaudot ārstniecības iestādes, kuras veic krūts vēža profilaktiskās pārbaudes, tas ir, skrīninga mamogrāfiju, starpinstitūciju darba grupa nav konstatējusi neatbilstību vai pārkāpumus, kas varētu nodarīt kaitējumu pacientiem.
Ārstniecības iestāžu sniegto pakalpojumu pārbaudi vairāku mēnešu garumā veica speciāli izveidota starpinstitūciju darba grupa, kurā kopā darbojās Nacionālais veselības dienests, Veselības inspekcija un Valsts vides dienesta Radiācijas drošības centrs un Radiologu asociācijas pārstāvji. Tās mērķis bija noskaidrot esošo situāciju par skrīninga mamogrāfijas pakalpojumu sniegšanu un identificēt būtiskākās problēmas. Šāda pārbaude tika uzsākta pērn, kad Nacionālais veselības dienests uz laiku apturēja valsts apmaksātus mamogrāfijas izmeklējumus Aizkraukles slimnīcā, jo bija saņēmis informāciju, ka slimnīcā mamogrāfiju veic neatbilstoši noteikumiem, proti, bez divu neatkarīgu radiologu izmeklējuma rezultātu izvērtējuma. Uz laiku mamogrāfijas izmeklējumu veikšana slimnīcā tika pārtraukta, taču pēc pārbaudes slimnīca veica uzlabojumus savā darbā, tostarp iegādājoties jaunu mamogrāfu, un dienests ļāva atjaunot šo pārbaužu veikšanu.
Pārbaudes kopumā tika veiktas visās iestādēs, kuras sniedz valsts apmaksātu mamogrāfijas izmeklējumu - 26 ārstniecības iestādēs veikta risku analīze pēc noteiktiem kritērijiem, bet izlases kārtībā uz vietas pārbaudītas deviņas ārstniecības iestādes, ņemot vērā arī ģeogrāfisko izvietojumu un apkalpojamo pacientu skaitu. Nacionālā veselības dienesta speciāliste Agnese Jasenoviča pastāstīja, ka pārbaužu laikā ārstniecības iestādēs tika vērtēta mamogrāfijas pakalpojumu sniegšanas organizācija, cilvēkresursu nodrošinājums, kvalitātes vadības sistēma, mamogrāfijas pakalpojuma dokumentēšana, medicīnisko iekārtu tehniskie parametri, attēlu apskates telpas un monitori, kā arī atbilstoši Veselības inspekcijas noslēgtajam līgumam ar Radiologu asociācijas izvirzītajiem radiologiem - mamogrāfijas attēlu kvalitāte un radiologu slēdzieni. «Lai nodrošinātu visaugstāko skrīninga programmas precizitāti, radiologiem ir jāveic skrīninga mamogrāfijas izmeklējumu neatkarīgu izvērtēšanu pēc dubultaklā principa, tas ir, ar divu acu pāru lasījumu, neietekmējoties no otra radiologa slēdziena,» uzsvēra A. Jasenoviča.
Lai arī veiktajās pārbaudēs darba grupa nav konstatējusi neatbilstības vai pārkāpumus, kas varētu nodarīt kaitējumu pacientam, pēc veiktajām pārbaudēm secināts, ka ir nepieciešams pilnveidot radiologu asistentu, radiogrāferu un radiologu prasmes skrīninga mamogrāfijas izmeklējumu veikšanā un aprakstīšanā. Ņemot vērā šo ieteikumu, Veselības ministrija sadarbībā ar profesionālām asociācijām meklēs risinājumus, kā veikt šīs apmācības, piemēram, Eiropas Sociālā fonda projekta ietvaros par mediķu kvalifikācijas uzlabošanu. Ārstniecības iestādēm ieteikts pilnveidot mamogrāfijas izmeklējumu veikšanas kārtību pašā slimnīcā vai poliklīnikā, lai būtu noteiktas precīzas darbības, uzdevumi, izpildes termiņi.
«Vēl viens no būtiskiem ieteikumiem ārstniecības iestādēm ir vērsts tieši uz komunikācijas ar pacientēm uzlabošanu, kā arī savlaicīgas informācijas saņemšanas nodrošināšanu par veiktā izmeklējuma rezultātiem,» par pārbaudes rezultātiem stāsta A. Jasenoviča. Darba grupa arī ieteikusi paaugstināt krūts vēža skrīninga aptveri, veicinot sabiedrības izpratni par krūts vēža skrīninga būtību, pozitīvajiem ieguvumiem un pacientu līdzdalību. Tiesa, šis ieteikums jau vislielākajā mērā attiecas uz pašiem pārbaudītājiem, proti, Nacionālo veselības dienestu, kas organizē krūts vēža profilaktiskās pārbaudes.
Darba grupa arī uzsver pozitīvās lietas, kas atklājušās pārbaudēs, piemēram, pacientēm ārstniecības iestādēs ir nodrošināta iespēja uz izmeklējumu pierakstīties gan klātienē, gan telefoniski, gan elektroniski. Tāpat ir nodrošināta iespēja saņemt mamogrāfijas pakalpojumu arī bez uzaicinājuma vēstules uzrādīšanas ārstniecības iestādē, piemēram, tādos gadījumos, kad saņemtā vēstule ir nozaudēta. Kopumā Latvijā valsts apmaksātu mamogrāfiju sniedz 27 ārstniecības iestādes. 2018. gadā veica 598 983 krūts vēža skrīninga izmeklējumus, kā arī bija plānots veikt 28 062 diagnostiskās mamogrāfijas izmeklējumus.
UZZIŅAI
Krūts vēža skrīnings
Uzaicinājuma vēstules tiek nosūtītas izlases kārtībā atbilstoši Iedzīvotāju reģistra datiem
Uzaicinājums krūts vēža pārbaudei ar mamogrāfijas metodi sievietēm vecumā no 50 līdz 68 gadiem tiek nosūtīts reizi divos gados. Uzaicinājuma vēstules tiek nosūtītas uz sievietes deklarēto dzīvesvietas adresi aptuveni trīs mēnešu laikā pēc personas dzimšanas dienas
Vecumi, kuros tiek nosūtītas uzaicinājuma vēstules 50, 52, 54, 56, 58, 60, 62, 64, 66, 68 gadi
2019. gadā uzaicinājuma vēstuli krūts vēža profilaktiskās pārbaudes veikšanai saņems sievietes, kuras ir dzimušas 1951., 1953., 1955., 1957., 1959., 1961., 1963., 1965., 1967. un 1969. gadā
Uzaicinājums ir derīgs divus gadus, taču aicinām veikt izmeklējumu dažu mēnešu laikā no uzaicinājuma saņemšanas
Krūts vēža profilaktiskās pārbaudes var veikt arī tad, ja uzaicinājuma vēstule nav paņemta līdzi (piemēram, ja tā ir nozaudēta vai tikusi nosūtīta, bet nav saņemta)
Kādos gadījumos uzaicinājums netiek nosūtīts?
Ja mamogrāfijas izmeklējumu sieviete veikusi ārpus valsts organizētās profilaktiskās programmas - gada laikā līdz uzaicinājuma vēstules sagatavošanas datumam
Ja sievietei ir uzstādīta noteikta slimību diagnoze krūts ļaundabīgs audzējs
Ja sievietei ir veiktas noteiktas ķirurģiskas procedūras
Ja uz uzaicinājuma vēstules sagatavošanas brīdi sievietei nav deklarētas dzīvesvietas Latvijā
Ja sievietei ir sūdzības par veselības stāvokli, viņa bez nosūtījuma var vērsties pie jebkura ginekologa, kas sniedz valsts apmaksātas konsultācijas
Avots: Nacionālais veselības dienests
