Mamogrāfijas pārbaudēs problēmas

 
©Oksana Džadana/F64

Sieviete saņēma uzaicinājumu veikt profilaktisko krūts vēža pārbaudi jeb skrīninga izmeklējumu un tam arī uzreiz pieteicās. Izmeklējuma rezultāts bija pacientei labvēlīgs, jo ārsta atzinums neliecināja, ka sievietei būtu aizdomas par ļaundabīgu audzēju. Tomēr aptuveni pusgadu pēc šā izmeklējuma sievietei sākās veselības problēmas, viņa vērsās pie ārstiem un… tika atklāts krūts vēzis.

Izmeklējot šo gadījumu, Veselības inspekcija konstatēja, ka pacientei savlaicīgi nav konstatēts vēzis, nav veikti papildizmeklējumi, novēlota diagnostika un līdz ar to novēlota ārstēšana. Pēc šā gadījuma Veselības ministrija, Veselības inspekcija, Nacionālais veselības dienests izveidoja darba grupu, lai noskaidrotu, kāda ir situācija skrīninga mamogrāfijā un kā varēja izveidoties tāda situācija, ka sieviete atnāk uz pārbaudi, bet izmeklējuma rezultāti acīm redzami sniedz kļūdainu informāciju. Jāatgādina, ka uzmanību mamogrāfijas izmeklējumu kvalitātei pievērsa arī masu mediji.

Kopumā Latvijā skrīninga mamogrāfijas pakalpojumus sniedz 26 ārstniecības iestādes. Tām ir līgums ar Nacionālo veselības dienestu un izmeklējumus apmaksā valsts. Veselības inspekcijas Veselības aprūpes departamenta vadītāja vietniece Dace Roze stāsta, ka inspekcija nolēma veikt tematiskās pārbaudes deviņās no šīm iestādēm, tostarp Aizkraukles slimnīcā, kur bija vērsusies konkrētā paciente. Kopumā Latvijā 2018. gadā veiktas ap 60 000 skrīninga mamogrāfijas izmeklējumu..

Pārbaudē vērtēja gan uzņemto attēlu kvalitāti, gan ārstu speciālistu sniegtos atzinumu. Latvijas Radiologu asociācija veica attēlu izvērtējumu un salīdzināja to ar pašas ārstniecības iestādes secinājumu. Saskaņā ar noteikumiem un arī līguma nosacījumiem, lai iestāde varētu saņemt finansējumu par šādu pakalpojumu veikšanu, uzņemtos mamogrāfijas attēlus ir jāvērtē ar tā saukto dubultaklo metodi - attēlu no sākuma skata viens radiologs, uzraksta savu atzinumu, pēc tam otrs radiologs - neredzot pirmā ārsta atzinumu, uzraksta savējo. «Visas pārbaudītās iestādes apliecināja, ka tām ir vismaz divi radiologi,» norāda D. Roze. Tāpēc teorētiski iestādēm vajadzētu nodrošināt šā noteikuma izpildi, tomēr inspekcija pārbaudē secināja, ka nevienā no šīm pārbaudītajām iestādēm uz kontroles brīdi nebija nodrošināts, ka skrīninga mamogrāfijas izmeklējumu neatkarīgi viens no otra izvērtētu divi radiologi, pēc kā vadošais radiologs izvērtētu abu radiologu aprakstus un sagatavotu vienotu slēdzienu. Kopumā valstī no 253 radiologiem mamogrāfijas izvērtē un apraksta 45 radiologi, un pārbaudē secināts, ka vienam radiologam ir viena līdz pat desmit (!) darba vietu. Veselības inspekcija secina: jā, tā ir liela slodze. Inspekcija secinājusi: lai aprakstītu 139 956 pacientu skrīninga izmeklējumu mamogrāfijas attēlus, nepieciešami 47 radiologi, kas strādātu tikai ar šo uzdevumu, tad gadā katrs no viņiem aprakstītu 2940 attēlu, un faktiskai situācijai būtu vajadzīgi vēl 22 radiologi.

Veselības aprūpes iestādēs, kurās veic mamogrāfiju - kopumā 26 visā Latvijā, ir 45 mamogrāfi. No tiem 34 ir analogie mamogrāfi (fosforplašu), astoņi - digitālie, kā arī trīs mobilie mamogrāfi. Visvairāk mamogrāfu ir Rīgā - 15 analogo, seši digitālie un divi mobilie mamogrāfi, un Rīgā arī visvairāk tiek veiktas mamogrāfijas (2018. gadā veikti teju 35 000 izmeklējumu). Tiek uzskatīts, ka digitālie mamogrāfi sniedz labāku attēlu kvalitāti, tomēr no speciālistu teiktā jāsecina, ka svarīgākais ir speciālistu kvalifikācija un pieredze, gan veicot izmeklējumu, gan novērtējot attēlu. Pārbaudē secināts, ka mamogrāfijas iekārtas vecums nav šķērslis kvalitatīva attēla uzņemšanai, bet tas esot pie nosacījuma, ka visi izmeklējumā iesaistītie speciālisti labi strādā. Bez radiologa, kas sniedz savu atzinumu, attēlu uzņem radiologa asistents vai radiogrāferis. «Var būt situācija, ka ir miglaina bilde, tomēr, ja ir labs, pieredzējis radiologs, ar attēla izvērtēšanu nevajadzētu būt problēmām, bet var būt situācijas, kad ir slikta kvalitāte un nepieredzējis radiologs,» norāda D. Roze.

Pārbaude arī konstatēja, ka nav iespējams redzēt visus pacientei veiktos izmeklējumus dinamikā neatkarīgi no mamogrāfijas veikšanas vietas, kā arī nav iespējams uzzināt pacientes turpmāko izmeklējumu rezultātus un līdz ar to nepastāv šāda veida mācīšanās iespēja. Savu atzinumu devuši arī Latvijas Radiologu asociācijas eksperti, norādot, ka septiņās ārstniecības iestādēs uz izmeklējumu attēliem konstatētas dažādas tehniskās kvalitātes nepilnības: artefakti, kustību neasums, nav uzrādīta pielietojamā starojuma deva u. c. 70 mamogrāfijas izmeklējumu pārbaudes ietvaros novērtēja gan radiologs, gan eksperts, un 70 procentos gadījumu abu slēdzieni sakrita. 21 gadījumā eksperta un radiologa slēdziens atšķīrās, bet 18 gadījumos nesakritība neradīja risku pacientei. Tomēr trijos gadījumos eksperta slēdziens atšķirībā no radiologa slēdziena norādīja uz ļaundabīga audzēja iespējamību. Veselības inspekcija skaidro, ka 16 gadījumos no 21, kur slēdzieni atšķīrās, uz attēliem bija artefakti, proti, kaut kas traucē skaidri nolasīt attēlu. Neraugoties uz šiem secinājumiem, kurus plašāka sabiedrība uzzina tagad, vēl pērn uzreiz pēc pārbaudēm tika ziņots, ka ar mamogrāfijas pakalpojumu viss ir kārtībā. «Pārbaudot ārstniecības iestādes, kuras veic krūts vēža profilaktiskās pārbaudes, tas ir, skrīninga mamogrāfiju, starpinstitūciju darba grupa nav konstatējusi neatbilstību vai pārkāpumus, kas varētu nodarīt kaitējumu pacientiem,» tā Neatkarīgajai apgalvoja visas iesaistītās iestādes pērn jūnijā.

Nacionālā veselības dienesta speciāliste Līga Gaigala atzina, ka ar visiem mamogrāfijas izmeklējumu sniedzējiem līgums ir noslēgts uz trim gadiem un šis gads ir pēdējais. Viņa apliecināja, ka ne ar vienu no pārbaudītajām iestādēm līgums par skrīninga mamogrāfiju nav lauzts. L. Gaigala arī apstiprināja, ka pašlaik ir plāns par vienu gadu šo līgumu turklāt pagarināt, lai gada laikā nonāktu pie atbildes, kā skrīninga mamogrāfiju mainīt un uzlabot visu sistēmu.

***

Krūts vēža skrīnings

Uzaicinājumi mamogrāfijas veikšanai

• 2018. gadā sievietēm izsūtītas 140 115 vēstuļu

Izmeklējumu veica 58 983 sievietes jeb 42,1%

• 2019. gada 6 mēnešos sievietēm izsūtītas 57 302 vēstules

Izmeklējumu veica 25 863 sievietes jeb 45,1%

• 302 sievietēm pārbaudēs konstatēja aizdomas par ļaundabīgu audzēju

Avots: Nacionālais veselības dienests