Aptauja: 44% neatgādinās par krūts vēža pārbaudi, jo ģimenē par to nav pieņemts runāt

 
Kampaņas Pārbaudi krūtis, lai dzīvotu! ietvaros veiktā SKDS aptauja pēc Latvijas basketbola savienības iniciatīvas ©NRA

Liela daļa sieviešu tomēr savām radiniecēm vai tuviem cilvēkiem neatgādinātu par iespēju un nepieciešamību veikt mamogrāfiju - krūts izmeklējumu. Sieviešu aptaujā secināts, ka sievietes tā nerīkosies, jo "ģimenē par šādām tēmām nav pieņemts runāt".

Trešdaļa sieviešu vecumā no 50 līdz 69 gadiem pēdējo divu gadu laikā nav veikušas krūšu izmeklēšanu jeb mamogrāfiju, lai arī uz to katra sieviete šajā vecumā tiek īpaši aicināta un izmeklējumu apmaksā valsts, secināts krūts veselības informatīvās kampaņas Pārbaudi krūtis, lai dzīvotu! laikā veiktā aptaujā. Vairāk nekā puse sieviešu gan veikušas krūšu veselības pārbaudi, un aptauja atklāj, ka visbiežāk tās ir sievietes ar augstāko izglītību un vidējiem ienākumiem. Aktīvi savu veselību pārbauda sievietes no Zemgales.

Jau ceturto gadu Latvijas Basketbola savienība sadarbībā ar krūšu vēža pacientu atbalsta biedrību Vita organizē krūšu veselības kampaņu, un 25. maijā jau ceturto gadu notiks rozā lentītes draudzības gājiens no Brīvības pieminekļa līdz Arēnai Rīga Ejam kopā, lai dzīvotu!. Kampaņas aptaujas dati liecina par pozitīvu tendenci – palielinās sieviešu skaits, kuras profilaktiski veic krūšu pārbaudi. Aptaujas dati arī liecina, ka astoņi procenti sieviešu pārbaudījušas savu krūšu veselību, apmaksājot to no personīgiem līdzekļiem vai izmantojot apdrošināšanas polisi. No sievietēm, kuras noraidoši atbildēja par krūšu veselības pārbaudi pēdējo divu gadu laikā, puse atzina, ka tuvākajā laikā plāno veikt šo izmeklējumu. Tikpat daudz sieviešu paļaujas uz savu ārstu – ja būs nepieciešamība, ārsts, visticamāk, norīkos uz mamogrāfiju. Tajā pašā laikā septiņi procenti sieviešu skaidri atbildēja, ka šādu procedūru neveiks. Gandrīz puse aptaujāto (44 procenti), kuru tuvāko cilvēku lokā ir kāda sieviete vecumā no 50 līdz 69 gadiem un kura pēdējo divu gadu laikā nav veikusi mamogrāfiju, atklāja, ka neatgādinās sev zināmajai sievietei par krūšu veselības pārbaužu nepieciešamību tāpēc, ka ģimenē par šādām tēmām netiek runāts.

Mamogrāfija ir krūšu audu izmeklēšana ar rentgena stariem. Latvijā valsts apmaksā mamogrāfijas izmeklējumu reizi divos gados katrai sievietei vecumā no 50 līdz 69 gadiem (vecums, kad ļaundabīgā krūšu audzēja risks ir augstākais). Taču par mamogrāfijas efektivitāti joprojām notiek plašas diskusijas, jo zinātnieki dažādās pasaules valstīs arvien veic pētījumus. Tā BBC, atsaucoties uz The British Medicial Journal, ziņo par Kanādā veiktu pētījumu, kurā bija iesaistītas 90 000 sieviešu vecumā no 50 līdz 69 gadiem. Zinātnieki vēlējās noskaidrot, vai mamogrāfijas izmeklējumi palīdz atklāt krūšu vēzi sākuma stadijā, kad tā izpausmes vēl nav jūtamas fiziski. Pētījuma gaitā visas iesaistītās dalībnieces tika sadalītas divās grupās (daļa sieviešu veica regulāru krūšu veselības pārbaudi un mamogrāfiskos izmeklējumus, otra daļa – tikai krūšu pārbaudi). Vismaz šā pētījuma laikā abās sieviešu grupās krūšu vēzis tika atklāts vienādā skaitā (nedaudz vairāk sievietēm, kurām veica arī mamogrāfiju). Tomēr zinātnieki uzreiz nesteidz noraidīt mamogrāfijas metodi, jo, apkopojot dažādu pētījumu datus, galvenais secinājums – mamogrāfija palīdz mazināt letālo krūšu vēža gadījumu skaitu 15 procentos gadījumu, ja sieviete sāk regulārus mamogrāfijas izmeklējumus aptuveni 40 gadu vecumā, un pat 20 procentos gadījumu vecākām sievietēm. Viņi uzsver: svarīgākais, ka sieviete zina, kā pārbaudīt savu veselību, un arī to dara.

NO APTAUJAS DATIEM

Vai jūs atgādināsiet savai radiniecei (tuvam cilvēkam) par nepieciešamību veikt mamogrāfiju?

Noteikti jā, jo man tas ir svarīgi 15

Iespējams, kādā piemērotā brīdī 31

Visticamāk, nē 19

Nē, jo ģimenē nerunājam par tādām tēmām 20

Nē, mani tas neinteresē 5

Grūti pateikt 10

Avots: SKDS pēc Latvijas basketbola savienības iniciatīvas