Ministre noliedz runas, ka mūsdienu bērnu veselība būtu vājāka

© Vladislavs Poroškins/ f64 photo agency

4.lapa

Mūsdienu bērnu veselība nav kļuvusi sliktāka

Bieži izskan viedoklis, ka mūsdienu bērni ir daudz uzņēmīgāki pret slimībām, taču es uzskatu, ka nevar viennozīmīgi salīdzināt - viss ir atkarīgs no ģimenes dzīvesveida. Protams, ja bērns lielāko dienas daļu pavada pie datora vai TV, viņa imunitāte krītas. Jo vairāk laika mēs pavadām sterilā vidē, jo vājāka ir mūsu imunitāte. Ja bērns daudz laika pavada pie dabas, ja viņš ir aktīvs, tad nav nozīmes, vai tās ir mūsdienas, vai simts gadu sena pagātne. Tas, kas atšķiras, ir mūsu ēšanas un fizisko aktivitāšu paradumi, piemēram, ļoti daudz bērni maz pārvietojas ar kājām, jo no skolas un uz skolu ved vecāki. Vēl nereti bērni rupjmaizes un dārzeņu vietā izvēlas baltmaizi un cīsiņus, kas arī, nenoliedzami, atstāj ietekmi uz veselību. Mūsdienu bērnu veselība nav kļuvusi sliktāka, ir mainījušies mūsu ieradumi.

Ir ļoti grūti ievērot veselīga dzīvesveida paradumus, ja tāds piemērs nav rādīts jau no pašas bērnības, viss sākas no vecākiem. Tāpēc es aicinātu vecākus domāt par to, ko dot savam bērnam pusdienās, jau veikalā, rūpīgi pārskatot sava groziņa saturu. Bērnam būs daudz vieglāk atteikties no kāda neveselīga produkta, ja tāds nemaz nebūs mājās. Taču, ja viņš redz, ka šāds produkts ir mājās vai pat uz galda, bērnam būs grūti saprast, kāpēc to nedrīkst ēst.

Veselība

Ieteikums izdzert vismaz astoņas glāzes ūdens – jeb aptuveni divus litrus dienā – bieži atrodams dažādos medicīnas un daļēji medicīniskos avotos. Daudzi cilvēki to dara, uzskatot, ka vairāk ūdens dzeršana ir izdevīga. Tomēr zinātniskie pierādījumi par šo jautājumu ir pretrunīgi.

Svarīgākais