Ministre noliedz runas, ka mūsdienu bērnu veselība būtu vājāka

© Vladislavs Poroškins/ f64 photo agency

3.lapa

Lielākā daļa sešgadnieku nav gatava skolai

Bērniem ir vairāki t.s. trauksmainie vecumi, piemēram, pusaudžu periods, kad mainās hormonu sastāvs - tad vecāku rūpes ir īpaši svarīgas. Tikpat svarīgs posms bērna attīstībā ir arī piecu-sešu gadu vecums. Šobrīd, kad tiek diskutēts par skolas gaitu sākšanu no sešu gadu vecuma, gribētos uzsvērt, ka katrs bērns ir ļoti atšķirīgs, tostarp atšķiras katra bērna emocionālais un fiziskais briedums, patstāvība u.tml. Ja mēs raugāmies uz kopīgajām tendencēm, tad jāsaka, ka lielākā daļa sešgadnieku nav gatava skolai. Šim jautājumam nevar "pieiet ar lineālu" - vienmēr būs bērni, kas arī septiņu gadu vecumā nav gatavi skolai, jo ir zināmi gadījumi, kad skolā sāk iet tikai no astoņu gadu vecuma. Un ir bērni, kas sešu gadu vecumā ir gatavi uzsākt skolas gaitas. Šobrīd izvēlētais septiņu gadu vecums ir ļoti labs laiks, ar iespēju katrai ģimenei, konsultējoties ar pedagogiem, individuāli izvēlēties iet uz skolu agrāk vai vēlāk.

Neradīt bērniem papildus emocionālo slodzi

Ir gadījumi, kad bērns uzsāk mācības 1.klasē, taču drīz tiek "izņemts" no skolas, jo viņš vēl nav spējīgs tikt galā ar šo situāciju. Skola var būt arī ir liels stress, un, ja bērns tam nav emocionāli gatavs, finālā tam var nebūt nekāda pievienotā vērtība. Ar to jābūt ļoti uzmanīgiem, jo nepietiekami nobriedušam bērnam tas var radīt emocionālus traucējumus, ko var pavadīt arī fiziski simptomi. No tā ir atkarīgs arī tas, kāds izaugs šis mazais cilvēks. Bērns, kuram vairāk interesē rotaļlietu kaste, nevis grāmata, nav gatavs sēdēt skolas solā. Skolā ir pilnīgi cita veida intensitāte, salīdzinājumā ar pirmsskolu, un attiecīgi sešgadniekam tas nozīmētu arī papildus emocionālo spriedzi.

Turpinājumu lasi nākamajā lapā

Svarīgākais