Šobrīd dzīvojam aktīvā pasaulē, kurā cilvēkiem gribas paspēt un paveikt daudz, ar priekšnosacījumu, lai to pavadītu fanfaras ar veiksmes maršu. Gūt panākumus ir svarīgi, bet, lai tas notiktu, jāsaprot, ka ar gribēšanu vien nepietiks un pretējs apgalvojums ir mīts.
Pienākumu dažādības amplitūda ir plaša, un mūsu enerģija ik dienas tiek izsmelta dažādos procesos: daudzie uzdevumi darbā, kas jāizpilda ar ķirurga precizitāti (citkārt jārēķinās ar atvesto darbu arī mājās); jāaizved uz skolu bērns un tad atkal jāatved, jāpavada uz pulciņiem; jāpagatavo vakariņas; jārūpējas par saimniecības lietām un tā tālāk, un tā joprojām. Katram no mums ir savi individuālie pienākumi, kas papildina pamatvajadzību un dalīto uzdevumu sarakstu, tāpēc cilvēkam jāspēj būt kā neizsīkstošam enerģijas avotam, kas spēj dot un dot. Bet no kurienes ņemt?
Ja mūsu dzīve ir skrējiens bez pieturzīmēm, ir jāpadomā, kur ņemam spēku šim maratonam. Psiholoģe Ieva Kimonte palīdz apzināties situāciju: «Iedomāsimies glāzi ūdens, kurā ūdens ir mūsu enerģija. Ja procesi no mums visu laiku ņem enerģiju, trauks kļūst aizvien tukšāks, un vienīgais, kā mēs to varam piepildīt, ir atrast lietu, kas to atkal ielej. Bet nevajag raudzīties uz to kā vēl vienu lomu, kas atņem spēkus, jo tā pilda gluži pretējo funkciju – spēcina, lai labi varētu pildīt pārējās.» Viņa norāda klasisku piemēru – lai gūtu panākumus darbā un būtu patiešām veiksmīgs tajā, nepieciešams spēka avots šo sasniegumu gūšanai. «Ja visu sevi ielikšu darbā, sasniegšu vislabākos rezultātus – tas ir mīts,» viņa norāda. Tas, cik esam veiksmīgi, atkarīgs no spējas līdzsvarot darbības. «Tu nenonāksi tālākajā punktā, ja iesi vienā virzienā. Ir jābūt balansam,» paskaidro Ieva Kimonte. Ja šķiet, ka tās ir fantāzijas, aplūkosim slavenu cilvēku piemērus. Dienvidāfrikas bijušais prezidents, nozīmīga politiskā figūra un Nobela Miera prēmijas laureāts bija izcils bokseris. Fiziķis un 20. gs. ievērojamākais zinātnieks Alberts Einšteins bija vijolnieks un lieliski spēlēja klavieres. «Mūsu kaislībām mums ir jādod spēks,» saka psiholoģe. «Ja gribam būt veiksmīgāki un pildīt savas svarīgākās lomas, mums aizvien nopietnāk ir jādomā par mūsu balansu un atbalsta sistēmu, jo tikai tā spēsim vairāk.»
Ģimenes un draugu morālais atbalsts ir svarīgs, tomēr jāsaprot, ka ar to nebūs gana. Pilnību mums var sniegt tikai lieta, kurā spējam izpausties un kurā jūtamies labi; aizmirstam par apkārtējām un blakus lietām, bet nododamies šai darbībai un mirklim. Šī ir sliktā ziņa pasīvajiem, jo nepieciešamo līdzsvaru sniedz aktīva darbība. Piemēram, tiem, kam patīk lasīt grāmatas, jāapdomā, ka varbūt vērts rakstīt pašiem. Arī iepirkšanās ir drīzāk kompensēšanas mehānisms, nevis enerģijas gūšanas krātuve. Šeit nozīme būs tikai darbībai, kas mūs aizrauj un kuru baudām. Nevaram gaidīt, ka gūsim līdzsvaru no pilates nodarbībām, ja tās mums sagādā zobu sāpes, bet apmeklējam tikai tāpēc, ka mums ir nepieciešama šī enerģija, ko gūt, lai atkal atdotu. Tai ir jābūt aktivitātei, kas uzlādē mūsu baterijas, nevis liek raudzīties pulkstenī un lūgties, kaut tas ātrāk beigtos. Kā zināt, kura ir mūsu īstā kaislība un atslēga uz pilnīgu laimi? Ieva Kimonte iesaka atskatīties uz bērnības hobijiem, jo tas, ko patika darīt bērnu dienās, bieži ir atbilde uz to, ko patiktu un ko būtu nepieciešams darīt šodien. Futbols? Dejošana? Flautas spēle? Padomā, kas reiz sagādāja prieku, un apdomā – varbūt to vērts atgriezt savā dzīvē.