Atbalsta plecs

31.jan
Tehnisko palīglīdzekļu piešķiršanas jomā ir nepieciešamas izmaiņas, par to ir vienojušās cilvēkus ar invaliditāti pārstāvošās organizācijas, tomēr šis jautājums vienmēr ir bijis kā «karsts kartupelis», sarunā atzīst Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta direktora vietnieks Aldis Dūdiņš.
 
31.jan
Viesmīlības nozarē arvien lielāku uzmanību pievērš vides pieejamībai. Arī laukos. Kandavas novada Indānu māju saimnieki ir parūpējušies, lai ēkas un to apkārtne būtu pieejama cilvēkiem ar invaliditāti. Pagājušajā vasarā te uzturējās Kapseļu ielas bērnunama (valsts sociālās aprūpes centra Rīga filiāle – aut.) audzēkņi, kuriem ir dažādi funkcionālie traucējumi, un viņi visi kā viens cer, ka arī šovasar varēs te viesoties un smelties vasaras sauli laukos.
 
31.jan
Tieši pirms gada Labklājības ministrija ziņoja, ka ir izstrādātas Vides pieejamības vadlīnijas publiskām būvēm un telpām un publiskajai ārtelpai. Lai arī materiāls bija domāts kā palīgs Eiropas Savienības fondu projektu īstenotājiem, tas varētu noderēt ikvienam, kas ceļ, būvē vai restaurē publiskas ēkas. Tāpat Latvijā jau vairākus gadus cilvēku ar invaliditāti organizācijas runā par vides pieejamību un universālo dizainu, veltot tam ne tikai seminārus un diskusijas, bet arī speciāli sagatavotus materiālus, rokasgrāmatas un kampaņas.
 
31.jan
Vidzemes reģiona deinstitucionalizācijas projekta Vidzeme iekļauj ietvaros 282 pieaugušiem cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem līdz 2018. gada beigām ir izstrādāti individuālie atbalsta plāni, sociālās rehabilitācijas pakalpojumus Vidzemes reģionā saņēma 42 cilvēki ar garīga rakstura traucējumiem.
 
31.jan
Pirms divpadsmit gadiem rakstīju par divām uzņēmīgām sievietēm, divu dēlu mātēm, kuras dibināja biedrību, lai palīdzētu saviem un citiem bērniem, kuri bija piedzimuši ar smagu slimību – muskuļu atrofiju (šiem veselības traucējumiem ir dažādi veidi un arī nosaukumi, bet pamatā ir muskuļu darbības traucējumi, kā rezultātā tie atrofējas). Helēna un Ilze biedrību dibināja, jo tolaik nekādā veidā nevarēja panākt ne adekvātu sociālu atbalstu un sociālos pakalpojumus bērniem, ne arī saprast, kādas ir iespējas šos bērnus ārstēt vai vismaz apturēt slimības progresu. Mammu cīņa bija kā pret sienu: par ratiņkrēsliem, par izglītību, par speciālu pārtiku, kad bērns vairs pats nevar norīt ēdienu, par medicīnisko palīdzību... Helēna ar savu dēlēnu aizbrauca uz Lielbritāniju, kur dzīvo jau vairākus gadus.
 
24.jan
Neredzīgā Anna Dubovika strādā uzņēmumā, kas izplata speciālos tehniskos līdzekļus cilvēkiem ar redzes traucējumiem. Šajā darbā viņa varējusi iekārtoties, pateicoties Nodarbinātības valsts aģentūras (NVA) piedāvātajai subsidēto darba vietu programmai. Anna gan atzīst, ka cilvēkiem ar redzes traucējumiem vai vispār invaliditāti darba tirgū nav viegli iekļūt.
 
24.jan
Valsts attieksme līdz šim pret pielāgoto sportu Latvijā bijusi pēc «pārpalikuma principa», un cilvēkiem ar invaliditāti un citiem šajā jomā strādājošajiem nākas ļoti aktīvi pierādīt, ka cilvēki ar invaliditāti nav sliktāki par pārējiem, uzsver Latvijas Paralimpiskās komitejas ģenerālsekretāre Liene Apine.
 
24.jan
Kopš Sociālā uzņēmuma likuma stāšanās spēkā 2018. gada 1. aprīlī sociālā uzņēmuma statuss ir piešķirts 27 uzņēmumiem. Vispopulārākā uzņēmumu darbības joma ir darba integrācija, jo 37 procenti uzņēmumu darbojas tieši šajā sfērā. Starp populārākajām jomām ir arī izglītība, atbalsta sniegšana trūcīgajiem un mazaizsargātajiem un dažādu sociālo pakalpojumu sniegšana.
 
24.jan
Jaunās valdības deklarācijā atšķirībā no visām iepriekšējām ir būtiski plašāka sadaļa labklājības jomā un īpaši par cilvēkiem ar invaliditāti. Tas liek uzdot jautājumu – vai politiķi, deklarācijas autori, patiešām saprot, ko sola un ko apņēmušies izdarīt, un cik tam naudas un laika ir nepieciešams? Vai arī Latvijā patiešām būs valdība, kurai sabiedrības integrācija, cilvēku ar invaliditāti tiesību nodrošināšana būs viena no prioritātēm? Vai politiķi patiešām saprot, ko nozīmē deinstitucionalizācija, vai šis vārds tagad ir modē, jo par to runā un turklāt vēl tam seko Eiropas miljonu vērtais maks.
 
17.jan
Lai gan bezdarbnieku skaits valstī ir sarucis, bezdarbnieku ar invaliditāti īpatsvars kopējā bezdarbnieku saimē ir pieaudzis. Intervijā Atbalsts plecam Nodarbinātības valsts aģentūras direktore Evita Simsone norāda, ka tas ir saistīts ar aģentūras aktīvo sadarbību ar nevalstiskajām organizācijām un pašu cilvēku ar invaliditāti interesi par iespējām atrast darbu.
 
17.jan
Bērnu slimnīcas Autisma kabineta atbalsta iespējas ir papildinātas ar bezmaksas praktiskām nodarbībām bērnu ar autiskā spektra traucējumiem vecākiem. Bērnu slimnīcas fonds pagājušajā gadā ir nodrošinājis bezmaksas diagnostiku 47 bērniem, kā arī iespēju saņemt nepieciešamo terapiju 58 bērniem. Kopumā Bērnu slimnīcas fonds bērnu ar autismu atbalstam 2018. gadā ir iztērējis teju 110 000 eiro.
 
17.jan
Sarunās par cilvēku ar invaliditāti iespējām atrast darbu un strādāt man vairākkārt minēts, ka būtiski situāciju uzlabotu tāds sociālais pakalpojums vai pasākums kā atbalstītais darbs jeb palīgs cilvēkam ikdienas darba gaitās. Īpaši svarīgi tas būtu cilvēkiem ar garīga rakstura traucējumiem, kuriem nepieciešams palīdzēt saprast pastāvīga darba būtību, noteikumus, kuri citiem ir pašsaprotami, bet cilvēkam ar garīga rakstura traucējumiem – ne uzreiz. Atbalsta persona arī palīdzētu sazināties un saprasties ar darba devēju un kolēģiem. No uzrunātajiem sociālajā jomā strādājošiem sapratu, ka šāda atbalstītā darba nav vai arī tas netiek plaši piedāvāts.
 
16.jan
Vadīt un organizēt Daigai Dadzītei padodas vislabāk, taču tas notiek sirsnīgi, jo Daiga saka arī labus vārdus par labi padarītu darbu. Viņa dzīvo līdzi mūsu paralimpiskajiem sportistiem, neguļ naktis pirms pasaules čempionātiem un paralimpiskajām spēlēm, lai sportisti nokļūtu uz sacensībām. Viņa netaupa skarbus vārdus, ja kāds lēmums ir nevietā vai vienkārši vispār nav pieņemt, aizbildinoties ar formāliem iemesliem. Vēl pirms Latvijas Paralimpiskās komitejas vadības grožu pārņemšanas Daiga iestājās par cilvēku ar invaliditāti tiesībām, vadījusi divas biedrības. Un jā, viņa var aizsvilties dusmās, ja redz netaisnību pret saviem sportistiem. Bet Daigu raksturo arī jūtīgums. Tāds, kas labi paslēpts aiz priekšnieces tēla.
 
27.dec 2018
Kāpostu un speķa pīrādziņi, siera maizītes un smalkmaizītes – tas viss top biedrības Rīgas pilsētas Rūpju bērns darbnīcā – konditorejā, kur saimnieko jaunieši ar intelektuālās attīstības traucējumiem savas skolotājas Māras uzraudzībā. Īsi pirms svētkiem viesojoties konditorejā, sajūtam īstu jaunā gada sagaidīšanas smaržu – krāsnī cepas svētku kliņģeris, bet uz galda izrullētā mīklā pavisam drīz iebirst siera strēmelītes un speķa gabaliņi, lai veiklas rokas izveidotu pīrādziņus.
 
27.dec 2018
Pieredze ar iekļaujošo izglītību katram ir sava – bērnu ar invaliditāti vecāki, kuri vēlas, lai bērns mācās vispārizglītojošā skolā, sastopas ar virkni šķēršļu, savukārt atbildīgās iestādes atsaucas vien uz likuma pantiem, kas teorētiski paredz tiesības uz iekļaujošo izglītību. Šajā jautājumā aicinājām izteikt viedokli Latvijas Universitātes Pedagoģijas, psiholoģijas un mākslas fakultātes asociētajai profesorei Ditai Nīmantei un Latvijas Autisma apvienības vadītājai Līgai Bērziņai.
 
27.dec 2018
Latvijas izdevumi sociālajai aizsardzībai ir 15,2 procenti no iekšzemes kopprodukta (IKP), un tie ir zemāki nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina Eurostat dati, kas apkopoti par 2016. gadu.
 
27.dec 2018
Likuma normas, kas nosaka personas ar invaliditāti tiesības uz speciāli pielāgotu vieglo automobili un pabalsta saņemšanu transporta izdevumu kompensācijai, neatbilst Satversmei, nolēmusi Satversmes tiesa.
 

Laikraksta Neatkarīgā Rīta Avīze tematiskie pielikumi personām ar invaliditāti "Atbalsta plecs".

Līguma numurs: 2018.LV/MA/053/09

Laikraksta Neatkarīgā Rīta Avīze tematiskie pielikumi (laikrakstā, žurnālā Sporta Avīze un portālā nra.lv) ar sabiedriski nozīmīgu saturu personu ar invaliditāti interešu un tiesību aizstāvībai, kas palīdz un stiprina izpratni par sabiedrībā notiekošajiem procesiem, reformu īstenošanu, lēmumu pieņemšanu, veicina sabiedrības saliedētību, balstoties uz pārbaudītu un kvalitatīvu žurnālistiku. Pielikumi nodrošina personas ar invaliditāti, viņu tuviniekus un atbalstošās organizācijas ar informāciju par:

  • personu ar invaliditāti iespējām darba tirgū;
  • kādas problēmas un risinājumi ir personu ar invaliditāti izglītībā – ne tikai bērnu, bet arī pieaugušo;
  • izsekosim galvenajiem un būtiskākajiem normatīvajiem aktiem sociālās attīstības un veselības jomā, kas attiecas uz personām ar invaliditāti caur konkrētu cilvēku prizmu;
  • pievērsīsimies deinstitucionalizācijas jautājumam (pāreja no institucionālas aprūpes uz cilvēku ar invaliditāti dzīvi sabiedrībā);
  • personu ar invaliditāti cilvēktiesību visplašākajā ziņā atspoguļojums, savu tiesību aizstāvības mehānismi;
  • pētīsim vides pieejamības jautājumus.