Tehnisko palīglīdzekļu piešķiršanas jomā ir nepieciešamas izmaiņas, par to ir vienojušās cilvēkus ar invaliditāti pārstāvošās organizācijas, tomēr šis jautājums vienmēr ir bijis kā «karsts kartupelis», sarunā atzīst Labklājības ministrijas Sociālo pakalpojumu departamenta direktora vietnieks Aldis Dūdiņš.
Lai arī pašu iedzīvotāju, kuri ikdienā izmanto tehniskos palīglīdzekļus, viedoklis, kā reformēt šo sistēmu, atšķīrās, tomēr visi nonāca pie nosacīti viena kopsaucēja attiecībā uz kuponu jeb cilvēka brīvās izvēles sistēmas pakāpenisku ieviešanu. Šādas izmaiņas bija paredzēts veikt Sociālo pakalpojumu un sociālās palīdzības likumā. Tomēr, kad pēc ilgām diskusijām sagatavotie grozījumi nonāca līdz parlamentam, jaunās Saeimas Sociālo un darba lietu komisija tos izlēma tālāk nevirzīt, jo esot nepieciešama situācijas izpēte.
Kāds bija rosinājums no Labklājības ministrijas un to nevalstisko organizāciju puses, kuras iestājās par reformu? Vislielākā neapmierinātība cilvēkiem, kuriem pašiem vai bērniem jāizmanto tehniskie palīglīdzekļi, bija par ilgajām gaidīšanas rindām, lai šo palīglīdzekli saņemtu, un ar to saistītais finansējuma jautājums. Savukārt otrs iemesls neapmierinātībai bija tehnisko palīglīdzekļu kvalitāte un individuālā piemērotība. «Diskusijās nonāca pie viedokļa, ka ir nepieciešams mainīt tehniskā palīglīdzekļa saņemšanas kārtību,» atgādina A. Dūdiņš. Attiecībā uz tiflotehniku un surdotehniku, ko administrē Neredzīgo biedrība un Nedzirdīgo savienība, izmaiņām nevajadzētu būt, jo lielākoties cilvēki ir apmierināti, tomēr pārējā daļā vienojās par pakāpenisku kuponu sistēmas ieviešanu un publisko iepirkumu sistēmas pārtraukšanu. Iepirkuma sistēma sagādā raizes, jo, vienam uzņēmumam uzvarot, cilvēki saņem visi vienādus palīglīdzekļus, kas ne vienmēr atbilst katra cilvēka individuālajām vajadzībām. Ja reforma tiktu realizēta, tad jebkura firma, kas atbilst valsts izvirzītajām prasībām, varētu pieteikties pakalpojumu reģistrā kā tehnisko palīglīdzekļu piegādātāja. Arī tehniskajiem palīglīdzekļiem būtu saraksts (tāds jau ir pašlaik), kur katram no tiem būtu noteikta kupona vērtība. «Cilvēks, kuram ir tiesības saņemt valsts apmaksātu tehnisko palīglīdzekli, saņemtu šo kuponu, kas būtu valsts garantēts dokuments tā samaksai, un cilvēks no piegādātāju saraksta varētu izvēlēties sev piemērotāko un atbilstošāko,» reformas mērķi skaidroja A. Dūdiņš. Būtiska nozīme ir tam, kā izvērtēt, kāds tieši tehniskais palīglīdzeklis ir nepieciešams, īpaši cilvēkiem, kuri pirmo reizi saņem šos palīglīdzekļus. «Pasaulē šīs sistēmas atšķiras, bet visur liela nozīme ir izvērtējuma procesā, īpaši, ja nepieciešami sarežģīti tehniskie palīglīdzekļi,» sacīja A. Dūdiņš, «mūsu mērķis ir panākt tādu atbalsta sistēmu, lai tehniskais palīglīdzeklis būtu tiešām palīgs cilvēka aktivizēšanai sabiedriskajā un darba dzīvē. Katra cilvēka gadījums pat pie vienādiem funkcionāliem traucējumiem ir unikāls.» Pie jebkuras reformas bērni būs augstākā prioritāte, uzsvēra Labklājības ministrijā.
Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
