Latvijas izdevumi sociālajai aizsardzībai ir 15,2 procenti no iekšzemes kopprodukta (IKP), un tie ir zemāki nekā Eiropas Savienībā (ES) vidēji, liecina Eurostat dati, kas apkopoti par 2016. gadu.
ES vidēji izdevumi sociālajai aizsardzībai bija 28,2% no IKP. Zemāki nekā Latvijā izdevumi sociālajai aizsardzībai ir tikai Rumānijā - 14,6% no IKP. Lielāki nekā Latvijā, bet uz Eiropas fona salīdzinoši zemi izdevumi sociālajai aizsardzībai ir Lietuvā (15,4), Īrijā (15,8), Igaunijā (16,6), Maltā (16,7), Bulgārijā (17,5), Slovākijā (18,4) un Čehijā (18,9). ES dalībvalstīs vislielākie valsts izdevumi attiecībā pret IKP sociālajai aizsardzībai ir Francijā (34,3%), Somijā (32), Dānijā (31,6), Austrijā (30,3), Beļģijā (29,8), Itālijā (29,7), Zviedrijā (29,6), Nīderlandē (29,5) un Vācijā (29,4). Slimību un invaliditātes pabalsti vidēji veido 36,9% no ES kopējā sociālo pabalstu apmēra. Lielākais tieši šādu pabalstu īpatsvars ir Horvātijā (44,3%), Īrijā (43,4), Vācijā (43), Nīderlandē (42,3), Slovākijā un Igaunijā (abās valstīs 41,3%), bet vismazākais - Kiprā (22,8%), Grieķijā (26,4), Itālijā (28,9) un Polijā (29,9). Latvijā izdevumi slimības un invaliditātes pabalstiem veidoja 34,1% no kopējiem pabalstu izdevumiem.
Pasākumu finansiāli atbalsta Sabiedrības integrācijas fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem.
