Noslēdzies grupas „Labvēlīgais tips” rīkotais „trīsdiennieks”, tas ir, trīs koncertu cikls koncertzālē „Palladium” – kādas atziņas, kādas emocijas? Duālas. Arī internetā var lasīt koncertu apmeklētāju atsauksmes, ka it kā viss bija labi, taču... Kaut kas tomēr nebija gan.
Šā brīža karstākais jaunums – jaunās grupas “Carnival Youth” debijas albums, kurā līdzās jau maijā iznākušā EP “Never Have Enough” piecām dziesmām („Never Have Enough”, „Octopus”, „Brown Eyes And All The rest”, „Seasons” un „Words Like Birds”) iekļauti vēl septiņi jauni gabali.
Ļoti īpatnēja britu smagās mūzikas komanda, kuras stila definēšanai Rietumu mūzikas kritiķi izmantojuši it kā kopā nekādi neejošo jēdzienu „doom & stoner metal”, bet kā iespējamos līdziniekus minējuši agrīnos „Black Sabbath” un krietni jaunākos „Cathedral”.
Ozijs Osborns – tas ir vārds, kuru zina pa tie, kas savā dzīvē neko smagāku par „Līviem” vai „Bon Jovi” nav dzirdējuši. Leģenda, 65 gadus veca vai jauna – spriediet paši.
Rakstot par austrāliešu roka puisēnu grupu „5 Seconds Of Summer” pēkšņi ienāca prātā – eu, bet kur tad palikuši vācu brīnumbērni no „Tokio Hotel”?! Ilgu laiku nekas par viņiem nav dzirdēts. Atlika tikai tā padomāt, kā, skat – jauns albums veikalos! Tiesa, pauze bijusi pamatīga – pieci gadi.
Jau pēc CD vāciņa ir skaidrs, ka klausītāju sagaida kārtējais „boisbends” – tādi ir bijuši populāri jau no „New Kids On The Block”, „Take That”un sazin kā nu tur vēl laikiem.
Šos vīrus smagās mūzikas pasaulē (un ne tikai tajā) pazīst ļoti labi - šie vācieši gan gluži nav „AC/DC” un „Metallica” līdzīgi smagsvari, taču kaut kas uz to pusi gan. Un kāds tur brīnums, jo „Accept” taču pastāv jau no 1970. gada!
Šo britu indīpoproka grupu šogad bijis iespējams redzēt arī klātienē: „The Kooks” uzstājās festivālā „Positivus”, tiesa, svētdienā, kad daudziem (kā, piemēram, šo rindu autoram) jau bija nācies doties prom no Salacgrīvas. Nu neko, toties varam novērtēt šīs grupas jaunāko studijas albumu, kas pirms kāda mēneša parādījies mūzikas veikalu plauktos.
Ir muzikālas apvienības, kuras savu mūziku tiražē ik uz soļa: tiek sniegti koncerti, izdoti albumi un radiosingli, lasāmas neskaitāmas intervijas masu medijos. Pienvedēja piedzīvojumi ir viena no tām grupām, kurām katra uzstāšanās ir īpaša – vai tas būtu panku tusiņš, brīvdabas festivāls vai koncertzāle.
Albuma nosaukums ir gluži kā kādas partijas Saeimas vēlēšanām domāts, arī mūzika ir tāda, ka labi varētu iedomāties, ka ar tādu, piemēram, kāds Einars varonīgi dodas pie urnām...
Pagājušajā nedēļā beidzot oficiāli tika izziņots tas, par ko smagās mūzikas piekritēji zināja sen – 21. oktobrī Rīgas klubā “Melnā piektdiena” uzstāsies vieni no zviedru “death metal” kustības pamatlicējiem “Entombed”, kuriem turklāt šajā koncertā piepalīdzēs ne mazāk klasiskie un varbūt tikai mazliet mazāk slavenie “Grave”.
Kad pirms daudz, daudz gadiem šo rindu autora rokās nonāca poļu ekstremāli smagās mūzikas grupas Vader kasete (jā, tolaik bija kasetes!), šķita – ā, ko nu šie, kārtējie viendienīši!
Pērn oktobrī iepriecinājis savus cienītājus ar lasāmvielu autobiogrāfijas izskatā, tagad īru izcelsmes britu dziedātājs Morisejs pēc piecu gadu pārtraukuma dāvājis tiem arī klausāmvielu, proti, desmito soloalbumu.
Kad nepietiekami centīgi seko līdzi muzikālajām norisēm, tad ik pa laikam var netīšām sanākt veikt kādu patīkamu atklājumu, kas citiem jau sen vairs nav atklājums. Lūk, spilgts piemērs – šo rindu autora viens no pēdējā laika patīkamākajiem jaunatklājumiem, grupa „Vallenfyre”.
Šā brīža Eiropas rokmūzikas sensācija – zviedru blūzroka grupa „Blues Pills”, kas jau ar savu debijas albumu ielauzusies elitē un tikusi pat vācu albumu topa ceturtajā vietā, bet izdevums „Rock Hard” tam piešķīris par mēneša albuma titulu.
Lai gan „garāžroka” apvienība „The White Stripes” oficiāli likvidēta pirms trīs gadiem (aktīvu rosību tā bija pārtraukusi vēl krietni senāk), tā joprojām dažādās publikācijās tiek minēta kā viens no šā gadsimta lielākajiem brīnumiem pasaules rokmūzikā.
Britu popzvaigzne Lilija Alena uz kādu laiku bija pazudusi no aktīvās mūzikas aprites (iepriekšējais viņas albums „It's Not Me, It's You” tika izdots 2009. gadā), kas saistīts ar laika veltīšanu ģimenes dzīvei, taču 2012. gada jūnijā pieteica savu atgriešanos un pauda apņēmību sākt darbu pie sava trešā studijas albuma.
Ar jaunumiem izcēlušies vēl vieni smagās mūzikas klasiķi – „thrash metal” pirmās līgas pārstāvji Overkill (pirmās, jo līdz elites līgai ar Slayer priekšgalā viņiem nekad netikt), kuriem iznācis pēc skaita 17. studijas albums.
Velsiešu alternatīvās rokgrupas Manic Street Preachers jaunākais studijas albums (pēc skaita divpadsmitais) savam pusakustiskajam priekštecim sekojis ar aizdomīgi īsu pauzi – ir pagājis tikai gads, līdz ar to rodas pamatotas bažas, ka nekā laba te nebūs, droši vien sabāztas iepriekšējā ripulī neiekļuvušās kompozīcijas.