Pērn oktobrī iepriecinājis savus cienītājus ar lasāmvielu autobiogrāfijas izskatā, tagad īru izcelsmes britu dziedātājs Morisejs pēc piecu gadu pārtraukuma dāvājis tiem arī klausāmvielu, proti, desmito soloalbumu.
Bijušais 80. gadu supergrupas The Smiths vokālists vienmēr ir aktīvi paudis savu viedokli par dažādiem satraucošiem procesiem pasaulē, tāpēc šie laiki viņam no dziesmu tekstu radīšanas viedokļa ir kā medusmaize – protams, ka nav palaisti garām ne notikumi Ēģiptē, ne Ukrainā, ne citas nejēdzības. „Miers pasaulē – tā nav tava darīšana. Neiejaucies, tikai cītīgi strādā un maksā nodokļus. Nejautā, kāpēc un kam. Bagātie kļūst bagātāki, bet nabagie paliek vēl nabadzīgāki,” šāds ir Moriseja ironiskais vēstījums albuma tituldziesmā. Arī pārējās dziesmās skartas dažādas sociālās tēmas un negācijas. Izskatās, ka tās ir sasniegušas savu mērķi, jo albumu ir visai augsti novērtējuši gan kritiķi, gan klausītāji. Jāpiebilst, ka britu topā disks ierindojies otrajā vietā (Kanādā nez kāpēc uzlidojis līdz pat pirmajai), bet štatos – 14. vietā. Nav slikti!
PAR. Iespējams, ka tas daļēji ir producenta Džo Čikarelli (The Strokes, The White Stripes, The Killers u.c.) nopelns, taču Moriseja disks sanācis apbrīnojami dzīvīgs, enerģisks un interesants. Ir ļoti labas melodiskās dziesmas - ausīs kaut kā iekrita „The Bullfighter Dies”, ir arī īpatnējāki gabali, no kuriem it īpaši gribēto izcelt „Istanbul”, kur labi pastrādājuši ģitāristi (Džese Tobiass, Bozs Būrers) un basists (Solomons Lī Volkers). Protams, arī Moriseja vokāls nav sajaucams ne ar vienu citu.
PRET. Vairāki gabali uzdzen žāvas, vairāki šķiet iekļuvuši šajā albumā nejauši kā garāmgājējs smalkā restorānā. Bet tāds jau Morisejs vienmēr ir bijis.
* Materiāls tapis sadarbībā ar mūzikas veikalu „Randoms”.