RECENZIJA: „Deodium” - „Grēks. Važas. Brīve.”
Albuma nosaukums ir gluži kā kādas partijas Saeimas vēlēšanām domāts, arī mūzika ir tāda, ka labi varētu iedomāties, ka ar tādu, piemēram, kāds Einars varonīgi dodas pie urnām...
Bet, ja nopietni, tad grupa „Deodium” izveidojusies 2008. gada septembrī, tomēr iesākumā šķita, ka tas būs kāds „Skyforger” kārtējais atlējums (pat pēc viņu pašu „draugos” rakstītās versijas grupas pirmajā mēģinājumā mūziķi pāris stundas centušies salikt kopā „Skyforger” dziesmas „Tīreļa purvā” kaverversiju), taču pamazām viņi nostabilizējušies sava skanējuma lauciņā. Šobrīd tas ir nikns un latvisks „metāls”, pausts ar patiesu pārliecību, par ko varēja pārliecināties kaut vai festivālā „Klang!”. Pirmais pieteikums bija pirms pāris gadiem izdotais EP „Saules kalpi”, tomēr ar to īsti nevarētu asociēt „Deodium” pašreizējo skanējumu – tagad ir drusciņ citādāk, taču noteikti ne sliktāk. Prieks, ka grupa tomēr izdarījusi to, par ko sen jau bija sapņojusi, proti, izdevusi pilnvērtīgu lielo albumu.
PAR. Pirmais, par ko gribas paslavēt „Deodium” vīrus, - par pašu CD kā tādu. Perfekti nostrādāts un poligrāfiski nevainojams produkts, buklets ar dziesmu tekstiem utt. Sīkums? Nē, klausītājam tas ir svarīgi! Skanējums masīvs, ritma sekcija arī līmenī. Un dziesmas arī ir labas, piemēram, asinis uzbangojošā „Pokers” vai riktīgi krampīgās „Aizliegtais auglis” un „...un iestāsies miers”, bet lielākais diska šedevrs (metālmūzikas izpratnē, protams) pilnīgi noteikti ir „Vadoņa kults”. Labs šis albums, nudien labs! Noteikti noklausieties!
PRET. Kaut kā nenolasās „Deodium” vēstījums – albumam ir trīs daļas, bet kāpēc, par ko šis stāsts? Dzied latviski, bet tekstus var saprast tikai ar milzu koncentrēšanos. Labi, pieņemsim, ka šo rindu autoram vienkārši ir uztveres grūtības...
* Materiāls tapis sadarbībā ar mūzikas veikalu „Randoms”.