KONCERTS: „L. tipam” pulveris tomēr slapjš

Noslēdzies grupas „Labvēlīgais tips” rīkotais „trīsdiennieks”, tas ir, trīs koncertu cikls koncertzālē „Palladium” – kādas atziņas, kādas emocijas? Duālas. Arī internetā var lasīt koncertu apmeklētāju atsauksmes, ka it kā viss bija labi, taču... Kaut kas tomēr nebija gan.

Iesākuši ar „Smilšu krāsas portfelīti” un turpinājuši ar šovasar izdoto singlu „Du bist spazieren”, Andris Freidenfelds jeb Fredis & Co centās ievilkt sanākušos savas mūzikas burvībā, taču šoreiz sanākušie kaut kā tajā ievilkties nevēlējās. Aizsteidzoties notikumiem priekšā – ja kādreiz „labvēlīgie” savu mūziku pieteica kā mašīnbaļļu popu. Naukšēnu disko, mūziku iereibušiem cilvēkiem utt., tad šoreiz precīzākais apzīmējums laikam gan būtu „nogurušu cilvēku mūzika nogurušiem cilvēkiem”... Acīs krita Normunda Jakušonoka neesamība uz skatuves (it kā esot slims) – Haralds Stenclavs pie taustiņiem aizvietot viņu spēja gluži labi, tomēr omulības radīšanā un vokālajā frontē Jakušs ir neaizvietojams -, bet ausīs dūrās Freda nespēja tikt galā ar saviem dziedāšanas pienākumiem: tiklīdz bija kāds nopietnāks pārbaudījums, tā daudzgalvainais „Labvēlīgā tipa” vīrišķu kolektīvs metās savu līderi piesegt ar kopīgu dziedāšanu. Varbūt šādi izpaudās Freda paņemtā koncertpauze divu gadu garumā, varbūt viņš vienkārši vairs „nevelk”, bet viņa balss bija pamatīgi „nosēdusies”, un brīžiem dziedātājs tiešām atbilda tam, kā pats sevi pieteica uz skatuves, proti, „Andrītis, kas neko nedara”.

Jāatzīst gan, ka pamazām publika tomēr iekustējās – pie „tipa” jau nemaz nevar būt citādāk. „Ciema aristokrāts”, „Mans brālis Čikāgā” un slavenais „Džins ar toniku” – nez, vai jaunākās paaudzes klausītāji, kuru gan šajā koncertā nebija daudz, raugoties no šī „spaisa” laikmeta skatupunkta, spēj iedomāties, cik gan kādreiz bija populārs šāds kokteilis?! Pie dziesmas par „Himalajiem” grupai bija pirmais un laikam arī pēdējais tehniskais „fēleris”, uz ko Fredis jokoja: „Nesanāca, davaj, atnāciet rīt!” – ar humora izjūtu viņam joprojām viss ir labākajā kārtībā. Vīriešu kārtas klausītājus uz skatuves kārdināja efektīgās deju grupas „Fandango” meitenes, un šajā brīdī droši vien daudzām laulenēm nācās atgriez savas „aizsiekalojušās” otrās puses realitātē ar elkoņa grūdienu sānos...

Pēc tam tika ļauts solofrontē izpausties pūšamo instrumentu lielmeistaram Kasparam Tīmanim – lai gan gabals bija labs, cilvēki masveidā devās uzpīpēt, iedzert, uz tualeti vai vienkārši paelpot svaigu gaisu. Jāatzīst, ka Kaspara gabali tomēr pārlieku atšķiras no „tipa” repertuāra, līdz ar to arī šī dziesma krita ārā no kopējā konteksta. Toties cits projekts, kurā arī bija iesaistīts Tīmanis, gan šajā pasākumā bija kā kulaks uz acs – grupa saucās (vai arī turpat uz fikso tika nodēvēta) „Los Taburetos”. Četri „labvēlīgie” piesēduši uz krēsliem (taburetēm) pusakustiskajā versijā nospēlēja dažus gabalus, no kuriem viens bija radiostacijās bieži dzirdētā parodijdziesma par Dona „Signālu”, kas, kā izrādās esot dziesma par „saskaņu, vienotību un kaimiņiem” – redz, kāds politisks vēstījums! Taču vislabākā un „jumtu nost raujošākā” bija dziesma ar šādu līdzi skandējamu tekstu: „Maigonis ir klimpa/Maigonis ir klimpa/Ja vēlreiz viņu satikšu/Atstāšu bez pi**a!” (šo dziesmu var atrast arī Youtube, tikai te kā šī projekta izpildītāji tiek pieteikti „2 Old Baby” – tie, kas parasti „Radio SWH” ēterā dauzās Jāņu dienā). Vēlākajā koncerta gaitā Fredis pat sāji ieminējās – sak, nu ja, nu ja, jums jau tikai tādas dziesmiņas kā par Maigoni... Bet ko tad tu domāji, kāds no „labvēlīgajiem tipiem” gaida kādu milzu mākslu, a?! Klausītāji bija sapriecājušies tik augstos toņos, ka šķita – tūlīt sāks skandēt „Nost ar „Labvēlīgo tipu”, lai dzīvo „Los Taburetos”!

Pie koncerta vizuālā iepakojuma bija pamatīgi piestrādāts – tas gan jāatzīst. Piemēram, dziesmas „Alumīnija cūka” laikā videoprojekcijās uz sienas grilējās apetlītīga cūka, lai gan varbūt tā šķita tikai vakara bada iespaidā, jo citi teica, ka tā tiešām esot izskatījusies pēc alumīnija, nevis ēdamās cūkas... Ik pa laikam uz sienām vai zāles augstumos parādījās kāds interesants šova elements, kas lika novērst uzmanību no skatuves un radīja tādu kā plašāku šova iespaidu. Savukārt repertuārā - jaunais singls „Pa lēto”, ļoti interesanta „10. tramvaja” versija, tad pēc pāris dziesmām sekoja „Tu mani demoralizē” (no albuma „Kurvis”) ar teicamu Artūra Kutepova soloģitāras partiju, un tad jau notika TAS – uz skatuves uzlidoja pirmais krūšturis, kam sekoja vēl divi. Nu beidzot varēja justies kā īstā „Labvēlīgā tipa” koncertā!

Jā, kāpēc tad tikai „beidzot”? Jau ierasts, ka „tips” rīko sēdkoncertus Kongresu namā ar izslavētajām bufetes pauzēm. No vienas puses – viņu mūzika prasīties prasās pēc laišanās jestros dančos, kas Kongresu namā bija gandrīz nereāli, taču arī koncertzāles „Palladium” ierobežotā platība šādu iespēju nepiedāvāja. „Arēnā Rīga” – jā, tur gan, taču šajā hallē rīkot koncertus tiešām var tikai uz lielām jubilejām. Pamatīgi uz nerviem krita apsargi, kuriem laikam bija kaut kas nojucis norīkojumos un uz lapiņas vēstīts, ka attiecīgajā vakarā nevis jāgana labvēlīgi domājoši cilvēki, kas atnākuši uz labvēlīgas mūzikas pasākumu, bet gan kādi sātanisti vai arī Ķengaraga diskotēkas apmeklētāji... Šādas nianses arī radīja to kopējo atmosfēru, kas absolūti nebija raksturīga līdzšinējiem „tipu” koncertiem, un kas diemžēl bija ar mīnus zīmi.

Nobeigumā „tipi” raisīja ovācijas ar „Bilbao” un rudenīgās noskaņās ieturēto dziesmu „Mazās Kalna ielas samurajs”. Protams, tik viegli publika prom laist „tipus” nevēlējās, un viņiem nācās atgriezties uz skatuves. „Mums vienalga, ko „Rolling Stones” saka par „Omnibusu”, bet mums viņu „Satisfaction” patīk!” - Fredis atkal pierādīja, ka prot gaumīgi pajokot, un grupa mauca vaļā leģendāro „Omnibusu”, kas iebrauc dārzā kluss un, riebeklis tāds, izbraukā sūri un grūti stādītos tomātus, redīsus un burkānus. Sen tā vajadzēja! „Mums vēl ir divas garlaicīgas dziesmas,” pieticīgi informēja Fredis un laida vaļā. Pēc tam gan viss, finišs, un klausītāji devās uz saviem omnibusiem, trolejbusiem un tramvajbusiem. Iepriecināti un labi atpūtušies, taču daļa arī domīgi. Galvenā tēma – kas tas tikko bija? Bet bija tas, iespējams, pēdējais „L. tipa” koncerts. Vismaz tāda sajūta radās.