"Es pilnīgi noteikti nebūšu tas prezidents, kas paraksta likumu par otras valsts valodas statusa noteikšanu Latvijā," šodien 5.decembrī, piedaloties pirmajā Mazākumtautību konsultatīvās padomes sēdē, atzina Valsts prezidents Andris Bērziņš.
Nacionālā apvienība (NA) ir vērsusies Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisijā ar prasību pārbaudīt, kuri 11.Saeimas deputāti ir parakstījušies par grozījumiem Satversmē, kas krievu valodai piešķirtu otras valsts valodas statusu, tādējādi pārkāpjot Saeimas deputāta svinīgo solījumu.
Saeimas opozīcijā esošās Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) frakcija aicina piedalīties nākamgad gaidāmajā referendumā un savākt vienu miljonu parakstu par latviešu valodu kā vienīgo valsts valodu.
Referendums par krievu valodu kā otru valsts valodu varētu provocēt spilgtāku attieksmes demonstrēšanu 16.martā un 9.maijā, sestdien publicētā intervijā "Latvijas avīzē" norādījis Okupācijas muzeja vēsturnieks Uldis Neiburgs.
Rezultāts, savācot nepieciešamo parakstu skaitu krievu valodas referenduma rīkošanai, nav negaidīts, lai gan es pieļauju, ka daudziem cilvēkiem tas bija šoks, intervijā ziņu portālam BNN.LV norāda biedrības Dzimtā valoda vadītājs Vladimirs Lindermans.
Ņemot vērā parakstu vākšanu par krievu valodu, nav pazīmju par iespējamiem konfliktiem sabiedrībā, taču iekšlietu ministrs Rihards Kozlovskis (Zatlera Reformu partija) ir gatavs iniciēt parakstu vākšanas finansēšanas regulējumu, kāda pašlaik nav.
Parakstu vākšanas par krievu valodu kā otru valsts valodu norise un tās rezultāti uzskatāmi pierāda, ka Latvijā ir jāturpina mērķtiecīgs darbs pie integrācijas politikas uz latviešu valodas bāzes, uzskata Nacionālās apvienības ministri.
Provizoriskie dati liecina, ka Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) rīkotajā parakstu vākšanā Satversmes grozījumu ierosināšanai par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai piedalījušies 183 046 cilvēki.
Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) patlaban apkopojusi informāciju par vairāk nekā 180 tūkstošiem parakstu, kas mēneša laikā atdoti parakstu vākšanā par krievu valodu kā otru valsts valodu, ceturtdien Latvijas Radio pastāstīja CVK priekšsēdētājs Arnis Cimdars.
Valsts prezidents Andris Bērziņš pēc Ministru prezidenta lūguma ir aicinājis Konstitucionālo tiesību komisiju sagatavot rakstveida viedokli par iespēju atsevišķiem Satversmes pantiem noteikt negrozāmību.
Pat, ja kampaņā ir izdevies iegūt nepieciešamo parakstu daudzumu, lai piespiestu Saeimu diskutēt par divvalodību, tomēr esot neiespējami, ka Latvijā šāda norma tik tiešām tiktu ieviesta. Šādu viedokli Neatkarīgajai pauda vairāki politiķi un eksperti.
Trešā daļa krievu, kuri dzīvo Latvijā, izjūt piederību Krievijai, trešdien, izdevuma "Latvija. Pārskats par tautas attīstību, 2010/2011: Nacionālā identitāte, mobilitāte un rīcībspēja" atvēršanas svētkos klātesošajiem sacīja viena no pētījuma veicējām Brigita Zepa.
"Saskaņas centra" (SC) līderis un Rīgas mērs Nils Ušakovs uzskata, ka savāktais parakstu daudzums Satversmes grozījumu ierosināšanai par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai ir signāls politiķiem, ka jāsāk darbs pie saliedētas sabiedrības izveides, taču ikdienā latviešu un krievu attiecības tas nesaasinās.
Līdz trešdienas pēcpusdienai parakstu vākšanā Satversmes grozījumu ierosināšanai par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai parakstījušies 146 tūkstoši cilvēku, aģentūra BNS uzzināja Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK).
Parakstu vākšana par krievu valodu kā otru valsts valodu Latvijā apgrūtinās tālāku sabiedrības tuvināšanos, kas notikusi iepriekšējo 20 gadu laikā, bet liela efekta tai nebūs, trešdien publicētā intervijā laikrakstā "Druva" norādījis Valsts prezidents Andris Bērziņš.
Saeimas Mandātu, ētikas un iesniegumu komisija šodien lems par iespējamu Saeimas deputāta Nikolaja Kabanova ("Saskaņas centrs") sodīšanu saistībā ar deputāta zvēresta pārkāpšanu, piedaloties parakstu vākšanā referenduma ierosināšanai par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai.
Latviešu valodas konstitucionālās aizsardzības līmenis ir augsts, jo krievu valodas noteikšanai par otru valsts valodu referendumā par to būtu jānobalso vismaz pusei balsstiesīgo pilsoņu, kas ir maz ticams scenārijs, trešdien Latvijas Televīzijas raidījumā "Labrīt, Latvija!" sacīja konstitucionālo tiesību eksperts, bijušais Satversmes tiesas priekšsēdētājs Aivars Endziņš.
Parakstu vākšanā par krievu valodu kā otru valsts valodu konstatēti arī vairāki gadījumi, kad cilvēki devušies parakstīties, skaidri neiepazīstoties ar parakstu vākšanas mērķi un vēloties parakstīties pret, nevis par krievu valodu, trešdien Latvijas Televīzijas raidījumā "Labrīt, Latvija!" pastāstīja Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars.
Dienu pirms parakstu vākšanas beigām par Satversmes grozījumu ierosināšanu, lai krievu valodai piešķirtu valsts valodas statusu, parakstījušies 130 678 cilvēki.