Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) otrdien konceptuāli vienojusies sagatavot informatīvos materiālus par 18.februārī gaidāmo valodas referendumu, lai tie būtu vieglāk uztverami, tomēr komisijas vadītājs Arnis Cimdars bija piesardzīgs, cik brīva interpretācija komisijai var būt.
Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) atteiks Saeimai atklāt to deputātu vārdus, kas, iespējams, piedalījušies nesenajā parakstu vākšanā Satversmes grozījumu ierosināšanai, lai krievu valodai noteiktu valsts valodas statusu.
Tautas nobalsošana par Satversmes grozījumiem, kas paredz valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, notiks sestdien, 18.februārī, informē Centrālā vēlēšanu komisija (CVK).
Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) otrdien izlems par tautas nobalsošanas datumu, kurā būs jālemj par Satversmes grozījumiem, kas paredz valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, ziņo komisijas pārstāve Kristīne Bērziņa.
Viens no pirmajiem būtiskākajiem šā gada notikumiem būs februārī plānotais Latvijas balsojums par divvalodību. Lai gan daudzi eksperti un politiķi pauž pārliecību, ka savākt Satversmes izmaiņām nepieciešamo parakstu skaitu neizdosies, tomēr gaidāmais referendums valsts augstāko amatpersonu starpā raisa diametrāli pretējus viedokļus.
Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) otrdien, 3.janvārī, izlems par tautas nobalsošanas datumu, kurā būs jālemj par Satversmes grozījumiem, kas paredz valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, aģentūrai BNS pavēstīja komisijas pārstāve Kristīne Bērziņa.
Referendumu par valsts valodas statusa noteikšanu krievu valodai nav iespējams atcelt, tomēr jau pirms parakstu vākšanas ierosināšanas būtu vajadzējis vērtēt, vai par šo jautājumu vispār drīkst balsot, otrdien publicētā intervijā "Latvijas Avīzē" paudis premjers Valdis Dombrovskis ("Vienotība").
Latvijā tautas nobalsošanas notiek biežāk nekā citās valstīs, un tas nav labākais no modeļiem lēmumu pieņemšanai, jo šādas tiesības ir deleģētas parlamentam, kur jānotiek izsvērtām diskusijām vēlētāju interesēs, aģentūrai BNS viedokli pauda Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) vadītājs Arnis Cimdars.
Biedrības "Dzimtā valoda" līderis Vladimirs Lindermans atzīst, ka kampaņu par krievu valodu kā otru valsts valodu finansējuši Latvijas iedzīvotāji un runas par to, ka kampaņas organizēšanā saskatāma Maskavas roka, ir meli.
Lai gan elektronisko plašsaziņas līdzekļu likums paredz iespēju politiskajām partijām veikt aģitāciju un sniegt informāciju sabiedriskajos medijos arī pirms tautas nobalsošanas, reāli šādu iespēju politiķiem nav.
Nacionālā apvienība (NA) atbalsta kampaņas rīkošanu pirms referenduma par grozījumiem Satversmē, kas paredz piemērot valsts valodas statusu krievu valodai, bet sekos līdzi kampaņai izmantojamo līdzekļu apmēram un izlietojumam, teica viens no NA frakcijas līderiem Raivis Dzintars.
Saeimas vairākums šodien noraidīja ieceri par Satversmes grozījumu nodošanu izskatīšanai komisijās, kas nozīmē, ka politiķi neatbalsta divvalodības ideju un šīs iniciatīvas tālāko virzību, visticamāk, izlems referendums.
Apvienībā "Saskaņas centrs" ietilpstošās Latvijas Sociālistiskās partijas vadītājs Alfrēds Rubiks neplāno piedalīties referendumā par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, jo uzskata, ka otra valsts valoda Latvijā nav vajadzīga.
Saeima likumprojektu par valsts valodas statusa noteikšanu krievu valodai, ko parakstu vākšanā atbalstīja 187 tūkstoši Latvijas pilsoņu, skatīs ārkārtas sēdē ceturtdien, kas būs pēdējā sēde rudens sesijā.
Valsts prezidents Andris Bērziņš otrdien iesniedzis Saeimā likumprojektu par valsts valodas statusa noteikšanu krievu valodai, ko parakstu vākšanā atbalstīja 187 tūkstoši Latvijas pilsoņu, un vienlaikus pavadvēstulē uzsver, ka šie grozījumi Satversmē ir pretrunā ar tās kodolu.
Valsts prezidents Andris Bērziņš otrdien līdz plkst.10 iesniegs Saeimā likumprojektu par valsts valodas statusa piemērošanu krievu valodai, aģentūru BNS informēja prezidenta preses sekretāre Līga Krapāne.
Parakstu vākšanā Satversmes grozījumu ierosināšanai par oficiālu divvalodību Latvijā piedalījušies 187 378 pilsoņi, un Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) jau pirmdien likumprojektu iesniegs Valsts prezidentam Andrim Bērziņam. Referendums varētu notikt 18.februārī.
Portāls "Mana balss" iesniedzis Saeimas Juridiskajai komisijai un Saeimas frakcijām likumdošanas iniciatīvu, kas paredz noteikt atbildību par Saeimas deputāta zvēresta laušanu.
Nacionālā jautājuma eskalēšana, ko raisīja parakstu vākšana par divvalodību un atsevišķu kreisā spārna politiķu iesaistīšanās tajā, beigsies ar pilnīgu nulli, jo Saskaņas centra (SC) Saeimas frakcija izlēmusi izvairīties no atbildības un nepiedalīties balsojumā par Satversmes grozījumiem.