Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!” – „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (NA) neatbalsta „Vienotības” iesniegtos priekšlikumus grozījumiem likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”, kuri paredz būtiski apgrūtināt Saeimas atlaišanas procedūru, 10 000 parakstu vietā Saeimas atlaišanas ierosinātājiem liekot saviem spēkiem savākt 1/10 (vairāk nekā 150 000) balsstiesīgo parakstu.
Biedrības "Dzimtā valoda" pārstāvja Jevgēnija Osipova tēvam Jurijam Osipovam tiks piemērots naudas sods par nenoņemto ielas nosaukuma plāksnīti divās valodās, kas piestiprināta pie Osipovu mājas Liepājā, Vaiņodes ielā, aģentūru LETA informēja VVC Lejaskurzemes reģiona valodas kontroles nodaļas vecākā inspektore Vija Āboliņa.
Viens no būtiskākajiem iemesliem, kas kavē latviešu valodas apguvi mazākumtautību bērnudārzos, ir vienota mācību satura trūkums valsts valodas apguvē pirmsskolas vecuma bērniem, kā arī valodas lietojuma trūkums ārpus mācību nodarbībām, noskaidrots Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta veiktajā aptaujā.
Viņš ir provokators – taču nenoliedzami efektīgs un valdzinošs, maitasgabals... Viņš izdzinis no tiešraides tēvzemiešu ministru, kas atsakās runāt krieviski (taisnības labad jāpiebilst, ka no studijas patriecis arī Saeimas deputātu, kurš nemāk latviski).
Partijas "Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā" (PCTVL) politiķi Vladimirs Buzajevs, Jakovs Pliners un Jurijs Aleksejevs vērsušies Ģenerālprokuratūrā ar lūgumu sākt kriminālprocesu pret tieslietu ministru Gaidi Bērziņu (VL-TB/LNNK) par iejaukšanos tiesu sistēmai piederīgu personu darbībā, šodien vēsta laikraksts "Čas".
Referenduma par automātisku pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem iniciatori vakar, 9.maijā, saskārušies ar sev negaidītiem šķēršļiem - tiem nācies pamest trīs parakstu vākšanu vietas, kuru saimnieki lauzuši iepriekš panāktās vienošanās par telpu nomu.
Parakstu vākšana referenduma rīkošanai par pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem notiks ne vien Latvijā, bet arī ārzemēs, liecina šodien laikrakstā "Čas" publicētais kustības "Par vienlīdzīgām tiesībām" paziņojums.
„Galvenais pēdējo dienu notikums, pēc manām domām, ir tas, ka valdošā koalīcija ir ierosinājusi un otrajā lasījumā ir pieņemts jauns likumprojekts, kas nosaka, ka, lai pilsoņi ierosinātu referendumu, agrāko 10 000 parakstu vietā ir jāsavāc 150 000 paraksti. Turklāt parakstu vākšanas izdevumi ir jāsedz pašiem ierosinātājiem, un tas ir apmēram 300 000 Ls,” pārliecināts Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.
Ja Saeima arī galīgajā lasījumā akceptēs ideju palielināt referenduma ierosināšanai savācamo parakstu skaitu, opozīcija draud iedarbināt citus mehānismus, kas iedzīvotājiem tomēr ļautu aizstāvēt savas intereses tautas nobalsošanas ceļā, Neatkarīgajai apliecina Zaļo un zemnieku savienības līderis Augusts Brigmanis, paužot neapmierinātību ar likumdošanas izmaiņām, kas jūtami sarežģītu referenduma ierosināšanas procedūru.
Saeima šodien otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, kas paredz atteikties no divu posmu parakstu vākšanas sistēmas likumu ierosināšanā, tā vietā nosakot, ka referendumam nepieciešamie aptuveni 150 000 parakstu tā iniciatoriem būs jāsavāc pašiem.
Pēdējā laikā sevi piesaka arvien jaunas organizācijas, kas sola cīnīties par Latvijas krievvalodīgo iedzīvotāju interesēm. Ir sākta protesta kampaņa Aliens are coming!, kuras laikā nepilsoņi tiks aicināti adresēt vēstules Eiropas Savienības institūcijām, pieprasot vēlēšanu tiesības, savukārt parakstu vākšanas akcijā par pilsonības plašāku piešķiršanu jau savākti divi tūkstoši parakstu.
Pastāvot lielai varbūtībai, ka 9.maija pasākumos var tikt savākts nepieciešamais parakstu skaits, lai rosinātu referendumu par grozījumiem Pilsonības likumā, kas paredz pilsonības piešķiršanu visiem nepilsoņiem bez naturalizācijas pārbaužu kārtošanas (t.s. „pilsonības nulles variantu”), Nacionālā apvienība (NA) šodien koalīcijas Sadarbības padomē aicinās koalīcijas partnerus piedāvāt risinājumus šādas situācijas novēršanai.
Pēc februārī notikušā divvalodības referenduma sabiedrības saliedēšana pasludināta par vienu no valdības prioritātēm. Pirms nedēļas Saeimā izveidota Sabiedrības saliedētības komisija, savukārt politiķi nākuši klajā ar ierosmi izveidot «bērnu apmaiņas programmu» starp latviešu un krievu ģimenēm.
"Saskaņas centrs" (SC) ar savu nostāju referendumā par krievu valodas statusu Latvijā ir kļūdījies, šādu viedokli intervijā aģentūrai LETA pauž bijušais partijas LPP/LC priekšsēdētājs Ainārs Šlesers.
Jānis Kuzins, "Apvienības pret Nacismu" valdes loceklis paudis pārmetumus Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes loceklei Aijai Dulevskai-Cālītei, kas sociālajos tīklos paudusi, viņaprāt, nepieņemamu viedokli.
Partiju apvienības "Vienotība" Rīgas domes frakcijas deputāti nosoda atsevišķu aktīvistu ieceres ielu nosaukumu plāksnītes izvietot divās valodās un aicina arī Rīgas mēru Nilu Ušakovu (SC) vērsties pret šādu iniciatīvu.