Valstij jātērē pusmiljons, izzinot kārtējo kreiso ideju

Kamēr Saeima muļļā jautājumu par referenduma rosināšanas kārtību un negrozāmām Satversmes pamatvērtībām, valstij kārtējo reizi nāksies atvērt maku, lai finansētu kreisi orientētu ideju nodošanu tautas nobalsošanai.

Šonedēļ savākti nepieciešamie 10 tūkstoši parakstu par pilsonības piešķiršanu visiem Latvijas nepilsoņiem, kas Centrālajai vēlēšanu komisijai uzliek par pienākumu rīkot nākamo parakstu vākšanas posmu.

Kustības Par vienlīdzīgām tiesībām pārstāvis Jurijs Petropavlovskis Neatkarīgajai atzina, ka līdz vakardienai par pilsonības piešķiršanu visiem Latvijā dzīvojošajiem nepilsoņiem bija savākti 10 250 paraksti jeb minimāli nepieciešamais daudzums, lai iedarbinātu nākamo posmu referenduma rosināšanai. Parakstus ceturtdien iesniegs Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK). Komisijas pārstāve Kristīne Bērziņa sarunā ar Neatkarīgo uzsvēra: divu nedēļu laikā CVK pārbaudīšot saņemto parakstu autentiskumu, lai pēc tam uzsāktu gatavošanos tālākajai iedzīvotāju viedokļa izzināšanai. «Likumdošana nosaka, ka, saņemot no iniciatīvas grupas 10 tūkstošus parakstu, Centrālā vēlēšanu komisija par valsts budžeta līdzekļiem rīko nākamo parakstu vākšanas kārtu. Ja tajā piedalās 10% no balsstiesīgajiem iedzīvotājiem jeb apmēram 154 tūkstoši vēlētāju, tad rīko Vislatvijas referendumu,» pauda K. Bērziņa, piebilstot, ka pirmā posma organizēšana valstij izmaksās apmēram 450 tūkstošus latu. Ņemot vērā nopietnos sagatavošanas darbus, parakstu vākšana varētu sākties oktobra nogalē vai novembra sākumā.

Neilgā laikā tas ir jau otrais precedents, kad Latvijā aktualizē prokrieviski orientētas idejas. Kā zināms, februārī pie urnām devās visi tie Latvijas iedzīvotāji, kuriem bija viedoklis valsts valodas jautājumā, kuru Vislatvijas balsošanai nodeva Vladimira Lindermana vadītā kustība Par dzimto valodu.

Tāpat jāatgādina, ka pirmā 10 tūkstošu parakstu vākšana ir jāfinansē pašiem idejas virzītājiem — notāru pakalpojumi 2,01 lats, telpu īre, reklāma u.tml. —, bet visi tālākie posmi jāapmaksā valstij, un parasti tas ir apmēram pusmiljons par parakstu vākšanu un apmēram 2 miljoni latu par referenduma rīkošanu.

Svarīgākais