Valsts prezidenta Andra Bērziņa pusē ir bumba jeb iespēja izšķirties, vai Saeimā pieņemtos grozījumus referendumu rosināšanas kārtībā atkal nodot otrreizējai izskatīšanai Saeimā, lai tos būtu iespējams sadalīt un tie neradītu juridiskas problēmas, šodien pēc tikšanās ar prezidentu žurnālistiem sacīja Saeimas deputāte Dana Reizniece-Ozola (ZZS).
Kā ziņots, iespējamās parakstu vākšanas sākšanu saistībā ar "Referendumu par referendumiem", kuru opozīcija plānojusi iniciēt Satversmes 72.panta kārtībā, varētu apgrūtināt Satversmes 73.panta nosacījumi.
Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) valdes priekšsēdētājs Uldis Augulis, komentējot šo situāciju, medijiem norādīja, ka šajā jautājumā nav tikai viena pareizā juridiskā uzskata.
Reizniece-Ozola piebilda, ka Valsts prezidenta likumdošanas un juridiskais padomnieks Edgars Pastars ir norādījis, ka šajā situācijā būs jāmeklē inovatīvs un nevis parasts risinājums.
ZZS pārstāvji gaidīs prezidenta lēmumu, un viņi nav noteikuši kādus laika ierobežojumus, tomēr šajā laikā viņi turpinās vākt deputātu parakstus par referenduma rosināšanu saistībā ar Saeimas pieņemtajiem grozījumiem.
Augulis uzsvēra, ka Ministru prezidents Valdis Dombrovskis (V) melo, sakot, ka ZZS būtu mainījusi viedokli par tautas nobalsošanām. Viņš atgādināja, ka ZZS rosināja Satversmē noteikt negrozāmos pantus, lai nepieļautu iespēju rīkot valodas referendumam līdzīgas tautas nobalsošanas. Bērziņš solījis, ka augusta beigās saistībā ar šo jautājumu ziņojumu sniegs prezidenta Konstitucionālo tiesību komisija.
ZZS valdes priekšsēdētājs norādīja, ka valsts augstākajai amatpersonai politiskā spēka pārstāvji izteica bažas, ka pēc šādu grozījumu pieņemšanas iedzīvotājiem nebūs iespējams apturēt mēģinājumus privatizēt valstij piederošus uzņēmumus. Reizniece-Ozola to pašu attiecināja uz iespējamo referendumu par eiro ieviešanu. Augulis piebilda, ka grozījumu pieņemšana viņam liek domāt, ka saistībā ar privatizāciju "tiek gatavots kaut kas liels".
Deputāte skaidroja, ka koalīcijas atbalstītā kārtība neļautu sarīkot referendumu arī par, piemēram, AS "Latvijas Valsts meži" privatizāciju, ja tāda tiktu rosināta.
ZZS politiķiem pusotras dienas laikā ir izdevies savākt 37 deputātu parakstus nepieciešamo 34 vietā, lai rosinātu tautas nobalsošanu par referendumu iniciēšanas kārtības maiņu.
Jau ziņots, ka saskaņā ar Satversmes 72.pantu, ja 34 deputātu paraksti tiek savākti, tad prezidentam ir jāaptur likuma spēkā stāšanās uz diviem mēnešiem. Pēc tam Centrālajai vēlēšanu komisijai jāorganizē 1/10 vēlētāju jeb apmēram 150 000 pilsoņu parakstu vākšana. Gadījumā, ja šis parakstu skaits tiks savākts, par grozījumiem referendumu rosināšanas kārtībā būs jārīko referendums.
Bērziņš un Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (V) vakar tikšanas laikā pauda vienotu viedokli par juridiski neviennozīmīgo situāciju saistībā ar to, ka Saeimas pieņemtie likuma grozījumi sastāv no Lisabonas līguma un Eiropas Savienības (ES) regulas izpildi nodrošinošām normām, savukārt saskaņā ar Satversmes 73.pantu šādi likumdošanas akti nav nododami tautas nobalsošanai. Līdz ar to parakstu iesniegšanas gadījumā būs nepieciešama vispusīga juridiska analīze par turpmāko rīcību.
Kā ziņots, Saeima 26.jūlijā pieņēma likuma grozījumus, kuri reizē gan sarežģīs parakstu vākšanu, gan pakāpeniski ļaus ieviest papildu parakstīšanās mehānismus.
Likuma grozījumi nosaka, ka no 2015.gada 1.janvāra notiks atteikšanās no divu posmu parakstu vākšanas sistēmas, liekot iniciatoriem pašiem savākt 150 000 parakstu. Līdz tam tiks noteikts 50 000 parakstu slieksnis referenduma rosināšanas pirmajam posmam par izmaiņām Satversmē vai likumos un 10 000 parakstu slieksnis Saeimas atsaukšanas procedūras rosināšanai.
Pēc likuma stāšanās spēkā iedzīvotājiem radīsies iespēja savus parakstus nodot vairākās pašvaldību institūcijās, bet, sākot ar 2015.gadu, parakstīties elektroniski.