Pēc tam, kad Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) iniciatīvas dēļ Valsts prezidents Andris Bērziņš Saeimai atkārtotai izskatīšanai jau otro reizi atmeta grozījumus tautas nobalsošanas likumā, deputāti likumprojektu trešdien notikušajā Saeimas ārkārtas sēdē nodeva vētīšanai komisijās.
Paredzams, ka stīvēšanās par noteikumiem, kas regulē tautas iniciatīvu likumu jaunradē, būs sīva.
Noteikts, ka parlamentārieši savus priekšlikumus likumprojektam varēs iesniegt līdz 10. septembrim, bet 27. septembrī likumprojektu plānots izskatīt Saeimas sēdē. Šādu kārtību paredz
Saeimas Kārtības rullis. Proti, ja prezidents prasījis likuma otrreizēju caurlūkošanu, Saeima nākamajā sēdē bez debatēm nodod valsts augstākās amatpersonas motivētos iebildumus komisijām un lemj par termiņu, kādā iesniedzami priekšlikumi un likums atkārtoti izskatāms. Atkārtoti izskatot likumu, piemērojami noteikumi par likumprojekta izskatīšanu trešajā lasījumā, bet izskatāmi tikai prezidenta iebildumi un priekšlikumi, kas ir saistīti ar prezidenta izteiktajiem iebildumiem.
Ar valdošās koalīcijas balsu vairākumu tika atbalstīti likuma grozījumi, kas paredz līdz 2015. gadam referendumu iniciatoriem par saviem līdzekļiem parakstu vākšanas pirmajā kārtā savākt 50 tūkstošus balsstiesīgo parakstu. Savukārt no 2015. gada būs nepieciešams savākt vairāk nekā 150 000 balsstiesīgo parakstu. ZZS norāda, ka tas ir pārāk augsts slieksnis pilsoņu līdzdalības iespējām un notariāli apstiprināmo parakstu izmaksu dēļ – arī nesamērīgi dārgs tautas demokrātijas instruments.
Vēršoties pie Valsts prezident, ZZS vēlējās panākt, lai no likumprojekta atsevišķi tiktu izdalīta sadaļa par Eiropas pilsoņu iniciatīvu, kas ikvienam ES dalībvalsts pilsonim garantē tiesības piedalīties ES normatīvo aktu jaunradē, un lai tiktu atcelta iecere uz referenduma organizētāju pleciem uzkraut visu tautas nobalsošanas organizēšanai nepieciešamo parakstu savākšanu.
Jautājumā par to, vai atstāt divu kārtu parakstu vākšanas sistēmu vai saglabāt koalīcijas apstiprināto variantu, ka, sākot ar 2015. gadu, referenduma iniciatīvas grupai būs jāsavāc visi referenduma uzsākšanai nepieciešamie 150 tūkstoši parakstu, prezidents gan koalīcijai, gan opozīcijai atstāj vietu manevriem. Viņš vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai norādīja, ka Satversme neuzliek par pienākumu tautas nobalsošanu rīkot divos posmos.
Atdodot likumprojektu atkārtotai izskatīšanai, prezidents arī deva nepārprotamu mājienu, ka pirmajā kārtā savācamo parakstu skaits nav grozāms un tam jāpaliek pie 50 tūkstošu parakstu sliekšņa. Tas ir pretrunā ar Nacionālās apvienības vēlmēm, kas paziņoja, ka tā centīsies panākt, lai līdz pārejas perioda beigām pirmajā kārtā pietiktu vien ar desmit tūkstošiem parakstu.
Nacionālās apvienības līderis Raivis Dzintars atgādina, ka nepieciešamo parakstu skaita palielināšana tika argumentēta ar nepieņemamo mēģinājumu rosināt referendumu par pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem, taču likuma grozījumi šo iniciatīvu neskartu, tāpēc neesot pamata šādam pārsteidzīgam lēmumam.