"Saskaņas centrs" (SC) ar savu nostāju referendumā par krievu valodas statusu Latvijā ir kļūdījies, šādu viedokli intervijā aģentūrai LETA pauž bijušais partijas LPP/LC priekšsēdētājs Ainārs Šlesers.
Jānis Kuzins, "Apvienības pret Nacismu" valdes loceklis paudis pārmetumus Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes loceklei Aijai Dulevskai-Cālītei, kas sociālajos tīklos paudusi, viņaprāt, nepieņemamu viedokli.
Partiju apvienības "Vienotība" Rīgas domes frakcijas deputāti nosoda atsevišķu aktīvistu ieceres ielu nosaukumu plāksnītes izvietot divās valodās un aicina arī Rīgas mēru Nilu Ušakovu (SC) vērsties pret šādu iniciatīvu.
Šodien Saeimas Juridiskās komisijas sēdē aktualizējās debates par to, kā būs iespējams elektroniskajā vidē vākt parakstus referenduma rīkošanai, ja tiks pieņemtas koalīcijas pārstāvju atbalstītās izmaiņas tautas nobalsošanas regulēšanā.
Eksprezidente Vaira Vīķe-Freiberga atbalsta referendumu sarīkošanas apgrūtināšanu, uzliekot lielāku atbildību un finanšu slogu referendumu iniciatoriem.
Skandalozās biedrības "Dzimtā valoda" videoklipa režisors – Pāvels Osipovs, kurš zināms arī kā pornogrāfisko videofilmu režisors, aizvien nopietnāk pievēršas šim biznesam, ziņo portāls IrLiepāja.lv.
Arī Saeimas Juridiskā komisija atbalstījusi ieceri, ka turpmāk referenduma ierosināšanai nepieciešamo parakstu vākšanai valsts nauda netiks tērēta. Komisijas vairākumam nobalsojot par Vienotības rosinātajiem likuma grozījumiem, tā vienojās, ka pašreizējā referendumu rosināšanas kārtība ir arhaiska un neatbilstoša modernās demokrātijas kritērijiem.
Saeimas opozīcija - apvienība "Saskaņas centrs" (SC) un Zaļo un zemnieku savienība (ZZS) - neatbalsta koalīcijas virzītās referendumu iniciēšanas kārtības izmaiņas, kas paredz atteikties no vēlētāju parakstu vākšanas otrā posma, kas pašlaik tiek apmaksāts no valsts budžeta līdzekļiem.
Saeimas Juridiskā komisija šodien atbalstīja referendumu iniciēšanas kārtības izmaiņas, kas paredz atteikties no vēlētāju parakstu vākšanas otrā posma, kas šobrīd tiek apmaksāts no valsts budžeta līdzekļiem, pastāstīja komisijas deputāts Dzintars Rasnačs (VL-TB/LNNK).
Lai valstij dotu iespēju vērsties pret antidemokrātiskām tendencēm, koalīcijas padome atbalstījusi ieceri, ka referendumu organizēšanā turpmāk vairs nevarēs rēķināties ar valsts atbalstu – visa finanšu nasta būs jāuzņemas pašiem organizētājiem vai referenduma idejas atbalstītājiem.
Šodien tikšanās laikā ar "Saskaņas centra" (SC) Saeimas frakcijas deputātiem vides aizsardzības un reģionālas attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs (ZRP) neatbalstīja ideju par minoritāšu valodu izmantošanu pašvaldībās atbilstoši starptautisko organizācijas rekomendācijām.
Vēlētāji arī pēc izmaiņām likumdošanā varēs rosināt referendumus, vienīgi turpmāk viņiem par tiem būs jāmaksā pašiem, teic Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, noraidot kritiku, ka valdošā koalīcija cenšas mazināt iespējas rīkot referendumus.
Ja tiks ņemti vērā vairāki Nacionālās apvienības (NA) piedāvātie uzlabojumi, NA atbalstīs Vienotības Saeimas deputātes Ilmas Čepānes rosinātos grozījumus likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu’’, kuri paredz atteikties no vēlētāju parakstu vākšanas otrā posma, kas šobrīd tiek apmaksāts no valsts budžeta līdzekļiem – šāds lēmums šodien tika pieņemts NA Saeimas frakcijas sēdē.
Parlamentārieši joprojām nespēj konceptuāli vienoties par lojalitātes principa ieviešanu naturalizācijas procesā, tomēr vakar likumdevēji atbalstīja līdzīgu kritēriju definēšanu naturalizācijas iesniegumu izskatīšanas kārtībai.
Kopš valodu referenduma norises ir apritējis jau gandrīz mēnesis. Lielākā daļa (62%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem uzskata, ka valodu referenduma rezultāti nav ietekmējuši sabiedrības ikdienu (18% - noteikti nē; 44% - drīzāk nē). To atklāj tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia pētījums.
Eiropas Savienību (ES) apkauno fakts, ka Baltijas valstīs, kas ietilpst tās sastāvā, ir tāda iedzīvotāju kategorija kā nepilsoņi, uzskata Krievijas ārlietu ministrs Sergejs Lavrovs.
Biedrība "Dzimtā valoda" valodas referenduma kampaņā 2011.gadā izlietojusi nepilnus 17 000 latu, šodien preses konferencē žurnālistus informēja biedrības līderis Vladimirs Lindermans.
Politoloģijas doktors, LU Sociālo un politisko pētījumu institūta pētnieks Andrejs Berdņikovs un filozofijas doktors, profesors, LU Sociālo zinātņu fakultātes dekāns Juris Rozenvalds vērtē 18. februāra referendumu.
Doma, ka ar laiku latviešu valoda varētu kļūt par vienīgo arī visos bērnudārzos, šonedēļ tika skatīta arī koalīcijas padomē. Lai gan tā šobrīd ir atzīta par «diezgan zaļu» ideju, tomēr tā ir piedzīvojusi virzību uz Izglītības un zinātnes ministriju, kam būs jānāk klajā ar ekspertu vērtējumu. Tādēļ LNT raidījums «Top10» svētdien skaidroja, ko tas nozīmētu mazajiem bērniem, viņu vecākiem un vecvecākiem, kā arī pedagogiem.