Iespējams, Latvijas lielākie krievu valodā iznākošie laikraksti varētu nonākt Krievijas miljardiera Andreja Molčanova rokās, šovakar vēstīja "Latvijas Neatkarīgā televīzijas" (LNT) Ziņas.
Ar dažu mēnešu intervālu īpašniekus mainījuši vairāki mediji - laikraksts un interneta portāls "Telegraf", izdevniecības nams "Petits", kura zināmākie izdevumi ir laikraksti "Čas" un "Subbota", kā arī "Vesti Segodņa".
"Petits" un "Telegraf" nonācis divu ārzonās reģistrētu kompāniju pārziņā, savukārt "Vesti Segodņa" īpašnieki ir trīs privātpersonām piederošais Latvijas uzņēmums SIA "Eurostore".
Saskaņā ar "Firmas.lv" informāciju kopš pagājušā gada decembra "Petits" 100% daļu īpašnieks ir Kiprā reģistrētā "Lanchrome Limited". Savukārt "Telegraf" 100% daļu īpašnieks īpašnieks ir Uzbekistānas pilsonis Jašars Kasumovs.
No neoficiāliem, bet drošiem avotiem LNT ziņu raidījuma rīcībā nonākusi informācija, ka "Petits" patlaban risina pārrunas ar "Vesti Segodņa" par šī laikraksta iegādi, un tas nozīmē, ka varētu notikt vērienīga krievvalodīgās preses konsolidācija.
To apstiprina arī mediju eksperts Sergejs Kruks. Pēc viņa teiktā, baumas ir pamatotas, jo visi šie trīs mediji tagad koncentrējas zem viena izdevēja kontroles. "Tā ka mēs te varam runāt varbūt par to, ka paliks tikai viens ikdienas medijs krievu valodā," teica Kruks.
Martā "Telegraf" redakcija pārcēlās uz telpām, kurās atrodas arī "Petits". Neoficiāli izskanējusi informācija, ka patiesībā uzņēmumiem ir viens īpašnieks - Krievijas senators, miljardieris Andrejs Molčanovs, kas žurnāla "Forbes" bagātāko cilvēku sarakstā ierindots 34.vietā, vēstīja raidījums.
Izdevniecības "Petits" valdes priekšsēdētājs ir Andrejs Tsargerodsevs - cilvēks, kas saskaņā ar dažādiem avotiem strādājis par korporatīvo komunikāciju direktoru miljardierim piederošajā holdingā "LSR".
Izdevēji lielāko krievvalodīgo mediju nonākšanu vienās rokās nekomentē.
Kruka ieskatā cilvēkiem, kas nāk no Krievijas, iegādāties kādu preses izdevumu Latvijā, nav ļoti dārgi. "Var to iegādāties kā rotaļlietu, var nopirkt katram gadījumam - diversificēt savu biznesu vai kaut kādu politisku ietekmi īstenot, to mēs nevaram pateikt," teica Kruks.
Mediju konsolidācija ir likumsakarīgs biznesa solis, turklāt nākotnē līdzīgs scenārijs var sagaidīt arī latviski rakstošos medijus, uzskata Latvijas Preses izdevēju asociācijas valdes priekšsēdētājs Ivars Zariņš. Viņš atzīmēja, ka krievvalodīgo tirgus nav liels un daudz krievu kompānijām ir ekonomiski grūti pastāvēt. "Pie mūsdienu tehnoloģijām mēs īsti nevaram uztraukties par Krievijas informatīvās telpas ienākšanu. Tā informatīvā telpa paliek vienota visā pasaulē, to nevar nodalīt - tehnoloģijas iet pāri robežām," teica Zariņš.
LNT Ziņu avoti norāda, ka sīkākas detaļas par krievvalodīgo mediju nākotni varētu būt zināmas nākamnedēļ.