Vēl pavisam nesen Latvijas sabiedrība tika sadalīta divās frontēs – tajos, kas “par” un tajos, kas “pret”. Šajā diskusijā iesaistījušies arī skatuves mākslinieki, radot izrādi "Kāpēc es mīlu krievus."
Nākotnē lēmuma pieņemšanu par pilsonības piešķiršanu, iespējams, uzticēs tiesai vai kādai citai institūcijai. Pašlaik to dara Ministru kabinets un tā lēmums tiesā nav pārsūdzams.
Latvijā šobrīd ir 13 500 nepilsoņu bērnu, kuriem pienāktos Latvijas pilsonība pēc spēkā esošā likuma, ja vien viņu vecāki būtu uzrakstījuši iesniegumu līdz brīdim, kamēr bērni sasniedz 15 gadu vecumu.
Rīgas domes apmaksātajos latviešu valodas kursos pašlaik mācās 1130 rīdzinieku. Interese par šo projektu gan pērn, gan šogad bijusi liela – grupas aizpildītas jau pirmajās pieteikšanās dienās. Ņemot vērā milzīgo atsaucību, kursus iecerēts turpināt.
Eksperti uzskata: neatkarīgi no ieraksta kalendārā cilvēki svin un svinēs tajos datumos, kurus viņi uzskata par pieminēšanas vērtiem, savukārt politiķu iejaukšanās šajā diskusijā sabiedrību tikai sanaido.
Šodien politologs, partijas "Vienotība" Ētikas komisijas loceklis Gatis Puriņš Administratīvajā rajona tiesā iesniedzis pieteikumu, ar kuru prasīts atklāt to deputātu vārdus un uzvārdus, kuri atbalstījuši Satversmes grozījumu projektu, kas paredz Latvijā ieviest otru valsts valodu.
Koalīcija šodien nevienojās par atbalstu nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK (VL-TB/LNNK) ierosinājumam papildināt Satversmes 73.pantu, nosakot, ka nav rosināms referendums par pilsoņu loka paplašināšanu.
Nacionālās apvienības (NA) priekšlikumam bērnudārzos ieviest tikai latviešu valodu ir gan atbalstītāji, gan noliedzēji. Daļa no viņiem, visticamāk, savu viedokli pašlaik izsaka, balstoties uz emocijām, jo Neatkarīgā neguva apstiprinājumu, ka šis ierosinājums būtu izvērtēts.
"Pilsonība nav tikai juridisks akts. Būt pilsonim nozīmē būt lojālam pret savu valsti, paust cieņpilnu attieksmi pret tās tradīcijām, vēsturi, kultūru un valodu," uzsvēra Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa, piektdien, 2.martā, Latvijas Universitātē atklājot starptautisku konferenci "Latvijas pilsonība 21.gadsimtā".
Biedrības Dzimtā valoda līdera Jevgēnija Osipova vēlme iegūt Latvijas pilsonību izraisījusi diskusijas un pat aicinājumus viņam pilsonību nepiešķirt. Pašlaik J. Osipovam tiek pārmesta nelojāla rīcība, rosinot referendumu par valodu jautājumu un prasot piešķirt krievu valodai valsts valodas statusu.
Brīvdienas pareizticīgo Ziemassvētkos samazinātu budžeta ieņēmumus par 0,7%, biznesa portālu "Nozare.lv" informēja Ekonomikas ministrijas (EM) pārstāve Evita Urpena.
Ginta Šveicere, Neatkarīgo deputātu grupas pārstāve norāda: "Ir nožēlojami, ka divi politiskie spēki - Nacionālā apvienība un Saskaņas centrs, savas bezjēdzīgās politiskās "mērīšanās" nolūkos, izmanto tautu, kura allaž būs atsaucīga jaunām brīvdienām, tādēļ būtu jānosaka vismaz sešu mēnešu moratorijs jaunu brīvdienu ieviešanas jautājumam."
Latvijas pilsonības jautājumiem veltītā konference "Latvijas pilsonība 21.gadsimtā" 2.martā Rīgā pulcēs augsta līmeņa pilsonības jautājumu ekspertus un akadēmiskās vides pārstāvjus.
53% Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju neatbalsta ieceri novados, kuros skaitliski dominē cittautieši, atļaut krievu valodas izmantošanu saziņā ar pašvaldību.
Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) par tautas nobalsošanu saņēmusi vairākas sūdzības, kuras saistītas ar pretvalstiska likumprojekta virzīšanu tālākai izskatīšanai un ar grūtībām atrast vēlēšanu iecirkni.