Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) par tautas nobalsošanu saņēmusi vairākas sūdzības, kuras saistītas ar pretvalstiska likumprojekta virzīšanu tālākai izskatīšanai un ar grūtībām atrast vēlēšanu iecirkni.
„Latvijā ir iestājusies krīze nacionālajās attiecībās. Tā ir dziļa krīze, būtiski dziļāka par to, kas bija pirms 10, 15 vai 20 gadiem. Politiķi turpina sacensties sabiedrības dalīšanā un kacināšanā un rīkojas ārkārtīgi bezatbildīgi. Tas novedīs pie ļoti bēdīgām sekām,” komentējot referenduma par valsts valodu rezultātus, sacīja Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.
"Uzskatu, ka referendumā izceltais valodas jautājums nav mūsu sabiedrības saliedēšanas lielākā problēma. Vismaz Jelgavā nē, par ko liecina gan skaitliski nelielais savākto parakstu skaits referenduma ierosināšanai, gan arī referenduma rezultāti. Svarīgākais ir piederības un attieksmes jautājums, kuru risinot, jebkuros apstākļos ir jāsaglabā savstarpējā cieņa un sapratne," pārliecināts Jelgavas pilsētas domes priekšsēdētājs Andris Rāviņš.
Šonedēļ Daugavpils domes priekšsēdētājas pirmais vietnieks Vitālijs Azarevičs uz sanāksmi pulcēja Izglītības pārvaldes vadību un speciālistus, Finanšu nodaļas vadību, lai runātu par iespēju pilsētā organizēt bezmaksas latviešu valodas kursus.
Atrašanās dažādās informatīvajās telpās ir novedusi pie tā, ka dažs labs Latvijas austrumu pierobežas iedzīvotājs zina, kas ir Vladimirs Putins, bet nezina, kas ir Andris Bērziņš vai kas bija Valdis Zatlers, aģentūrai LETA atzina Ciblas novada domes priekšsēdētājs Juris Dombrovskis.
Viens no referenduma organizatoriem, ekonomikas doktors, Eiropas pētījumu institūta prezidents Aleksandrs Gapoņenko intervijā Neatkarīgajai stāsta par iespējamo situācijas virzību pēc referenduma.
Puse (51%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem LR Valsts prezidenta Andra Bērziņa ierosinātās diskusijas par valsts pārvaldes maiņu vērtē pozitīvi (39% - ierosinātās diskusijas vērtē drīzāk pozitīvi, savukārt 12% - ļoti pozitīvi). To atklāj tirgus, sociālo un mediju pētījumu aģentūras TNS Latvia sadarbībā ar telekompāniju LNT, raidījumu 900 sekundes, februārī veiktais pētījums.
Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) šodien apstiprināja 18.februārī notikušās tautas nobalsošanas par likumprojekta "Grozījumi Latvijas Republikas Satversmē" pieņemšanu rezultātus. Satversmes grozījumi paredzēja noteikt krievu valodai otras valsts valodas statusu.
Lai izstrādātu desmit konkrētus priekšlikumus, kā turpmāk dzīvot kopā saliedētākā sabiedrībā, 25.-26.februārī Rīgā notiks Pilsoņu debates par integrāciju.
Apvienības "Saskaņas centrs" frakcija Latvijas Republikas Saeimā ir sagatavojusi grozījumus likumā “Par svētku, atceres un atzīmējamām dienām", rosinot noteikt pareizticīgo Ziemassvētkus 7.janvārī par svētku dienu.
Ja Latvijā turpināsies krievvalodīgo ignorēšana, protesta akciju kļūs aizvien vairāk un skaļākas, intervijā laikrakstam "Vesti Segonja" norāda krievvalodīgo tiesību aktīvists, biedrības "Dzimtā valoda" pārstāvis Illarions Girss.
Krievijas režīma opozicionāru Valērijas Novodvorskas un Konstantīna Borovoja vizīte Latvijā ir beigusies. Viņi mūsu valstī ieradās, atsaucoties biedrības “Demokrātiskie patrioti" aicinājumam un uzturējās mūsu valstī no 15. līdz 18.februārim.
Divvalodības referenduma sakacināta, Latvijas krievvalodīgā diaspora gaida labējo partiju pretimnākšanu vairākos jautājumos, kas varētu skart pilsonības, naturalizācijas un kultūras jautājumus.
Lietuva ar lielu interesi sekoja līdzi Latvijā notikušajam referendumam par valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai, kā arī sarunās Lietuvas Seima deputāti pauda gandarījumu par referenduma rezultātiem, norāda Saeimas deputātu grupas sadarbībai ar Lietuvas parlamentu priekšsēdētājs Romualds Ražuks, kurš atgriezies no vizītes Lietuvā.
Krievijas Federācijas Padomes vicespīkers Aleksandrs Toršins paziņojis, ka Latvijas referendums par krievu valodu "ir spļāviens Eiropas Cilvēktiesību tiesas sejā", vēsta Krievijas valsts telekanāls RT.
Augstu ieinteresētību par Latvijā notiekošajiem politiskajiem procesiem divvalodības referendumā uzrādīja ne vien valsts teritorijā dzīvojošie balsotāji, bet arī tautieši ārzemēs.
Cietuši jau iepriekš paredzamo sakāvi, referenduma par otras valsts valodas statusa piešķiršanu krievu valodai idejas atbalstītāji un autori ar jaunu sparu atkal cenšas aktualizēt jautājumu par balsstiesību piešķiršanu nepilsoņiem pašvaldību vēlēšanās.