Saeimas deputāti šodien nodeva izskatīšanai komisijās Valsts prezidenta Andra Bērziņa otrreizējai caurlūkošanai Saeimā atdotos likuma "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" grozījumus, kas paredz stingrākus ierobežojumus referendumu ierosināšanai.
Saskaņā ar Saeimas kārtības rulli, atkārtoti izskatot likumu, piemērojami noteikumi par likumprojekta izskatīšanu trešajā lasījumā, bet izskatāmi ir tikai Valsts prezidenta iebildumi un priekšlikumi, kas ir saistīti ar Valsts prezidenta izteiktajiem iebildumiem.
Saeima par likuma grozījumiem trešajā, galīgajā, lasījumā varētu lemt 26.jūlijā. Paredzēts, ka Saeimas Juridiskā komisija kā priekšlikumu iesniegšanas termiņu rosinās noteikt 16.jūliju, bet 18.jūlijā šis jautājums varētu tikt sākts skatīt komisijas sēdē.
Šodien pēc tikšanās ar premjeru Valdi Dombrovski (V) Valsts prezidents Andris Bērziņš žurnālistiem vēlreiz atkārtoja, ka šī jautājuma risināšanu nevar atlikt uz 2015.gadu, jo tas ir ļoti būtisks jau tagad. Situācija pēc tā dēvētā valodu referenduma skaidri parādīja, ka šie jautājumi jārisina nekavējoties un risinājums tikai 2015.gadā nav pieņemams, teica prezidents.
Pēc sarunas ar Bērziņu Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (V) žurnālistiem šodien sacīja, ka ar prezidentu tika apspriests jautājums par minētā pārejas perioda saīsināšanu. Tāpat runāts par to, kurās pašvaldību institūcijās iedzīvotājiem būs iespējams parakstīties. Gan šajās institūcijās, gan bāriņtiesās atstāt savus parakstus iedzīvotāji, iespējams, varētu bez maksas vai par simbolisku samaksu -, taču arī par šo jautājumu vēl tiks diskutēts parlamentā.
Juridiskās komisijas vadītāja atgādināja, ka pie esošās divu posmu parakstu vākšanas parasti kāda no partijām par saviem līdzekļiem ir savākusi sākumā nepieciešamos 10 000 gribas apliecinājumus. Šāda sistēma neesot vērtējama pozitīvi.
Viņa akcentēja, ka ar prezidentu esot vienprātība par to, ka 10 000 jeb aptuveni 0,6% balsstiesīgo nebūtu jāpiešķir tiesības diktēt dienas kārtību vairākumam. Sarunā ar valsts augstāko amatpersonu piedalījās arī Juridiskās komisijas priekšsēdētājas biedre Inese Lībiņa-Egnere (RP), kura mediju pārstāvjiem akcentēja, ka nepieciešams kliedēt bažas, ka prezidents grozījumus likumprojektā ir atdevis atpakaļ parlamentam, jo būtu bijis uztraucies par pārāk lielo parakstu skaita slieksni. Tieši otrādi, arī prezidentu neapmierinot pašreiz noteiktā 0,6% pilsoņu pārāk lielā ietekme uz pārējās sabiedrības dienas kārtību, apgalvoja Lībiņa-Egnere.
Viņa prognozēja, ka jaunās sistēmas ieviešana pēc pieņemšanas Saeimā prasīs laiku un zināšanas un tas nebūs viegli.
Sarunā netika skarts jautājums par iespējamajiem Satversmes 78.panta grozījumiem, tomēr par šo jautājumu nākotnē varētu notikt sīkāka diskusija. Minētā konstitūcijas norma paredz, ka ne mazāk kā vienai desmitai daļai vēlētāju ir tiesība iesniegt Valsts prezidentam pilnīgi izstrādātu Satversmes grozījumu projektu vai likuma projektu, kuru prezidents nodod Saeimai. Ja Saeima to nepieņem bez pārgrozījumiem pēc satura, tad tas ir nododams tautas nobalsošanai.
Šodien ar prezidentu tika pārrunāti Saeimā arī skatāmie grozījumi pilsonības likumā un izmaiņas citos normatīvajos aktos.
28.jūnija vēstulē Saeimas priekšsēdētājai Solvitai Āboltiņai (V), ar kuru likums nodots otrreizējai caurlūkošanai, prezidents izklāstīja argumentus, paužot viedokli, ka likuma grozījumi nepārprotami negarantē vēlētāju tiesību ievērošanu un likuma grozījumu spēkā stāšanās atlikta pārāk tālu.
Likumdošanas grozījumus, kas paredz atteikties no divu posmu pieejas likumu ierosināšanai, kā arī prasību, lai vēlētāji pašu spēkiem un ar iniciatīvas grupas atbalstu savāktu vienu desmito daļu parakstu, Valsts prezidents vērtē kā soli pareizā virzienā, jo "mazākums par valsts budžeta līdzekļiem nedrīkstētu pastāvīgi diktēt vairākumam dienas kārtību referendumos". Šādu vērtējumu Valsts prezidenta skatījumā apliecina arī fakts, ka Satversmes 78.pantā attiecībā uz Latvijas pilsoņu tiesībām ir paredzēts citām Eiropas Savienības valstīm netipisks regulējums. Proti, Saeimā noraidot likuma ierosinājumu, automātiski tiek rīkots referendums par vēlētāju iesniegtā likumprojekta pieņemšanu.
Bērziņš pauž bažas par to, ka noteikums vēlētājiem ar pašu spēkiem un iniciatīvas grupas atbalstu savākt vienu desmito daļu vēlētāju parakstu prasīs tik būtisku finansiālu ieguldījumu, kas tikai palielinās naudas varu politikā un atņems pilsoniskajai sabiedrībai iespējas pašai organizēties un būt aktīvai.
Prezidents norādījis, ka Saeima vēlētājus saudzējošākos risinājumus likumā ir tikai vispārīgi ieskicējusi un deleģējusi Ministru kabinetam izdot atbilstošus noteikumus vai uzdevusi iesniegt grozījumus citos likumos, kuru aprises nav skaidras un varētu prasīt papildu finanšu līdzekļus no pašvaldību budžetiem.
Vēstules noslēgumā prezidents uzsver, ka pirms likuma grozījumos nav ietverti skaidri un svarīgākajos jautājumos izsmeļoši priekšraksti attiecībā uz likumdevēja jau piedāvātajiem saudzējošākajiem risinājumiem - parakstu vākšana pašvaldības institūcijā un elektroniski, nevajadzētu lemt par divu posmu principa atcelšanu, un ir iespējamas diskusijas tikai par prasību paaugstināšanu.
"Iespējams, vietā ir diskusija par Satversmē noteikto slieksni - viena desmitā daļa vēlētāju - un paša Satversmes 78.panta konstrukcijas pilnveidošanu. Tas bez sarežģījumiem ļautu atteikties no divu posmu principa likumu ierosināšanā," uzskata Bērziņš.
Kā ziņots, 21.jūnijā Saeimā pieņemtie likuma grozījumi paredzēja, ka referenduma iniciatoriem no 2015.gada pašiem būs jāsavāc vienas desmitās daļas vēlētāju jeb apmēram 150 000 parakstu.
Patlaban referenduma ierosināšanai ir jāsavāc tikai notariāli apstiprinātu 10 000 vēlētāju parakstu, bet ar desmitās daļas vēlētāju parakstu vākšanu par valsts budžeta līdzekļiem nodarbojas Centrālā Vēlēšanu komisija.
Neapmierinātību ar Saeimā apstiprinātajām referendumu ierosināšanas kārtības izmaiņām pauda arī politiskās apvienība "Saskaņas centrs" un Zaļo un zemnieku savienība.