Atsakoties no pienākuma apmaksāt un savākt referenduma ierosināšanai nepieciešamo balsotāju parakstu skaitu, valsts noteikusi, ka vajadzīgie aptuveni 150 tūkstoši parakstu būs jāsavāc pašiem likuma iniciatoriem.
Saskaņā ar jauno likuma redakciju parakstu vākšanai izveidotā iniciatīvas grupa var būt politiska partija vai to apvienība, vai arī ne mazāk kā desmit vēlētāju izveidota biedrība. Šādu lēmumu, atsakoties no divu posmu parakstu vākšanas sistēmas, ceturtdien pēc garām diskusijām pieņēma Saeimas deputāti.
Likumā Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu veiktie grozījumi attieksies ne tikai uz likumu jaunradi, bet arī uz Saeimas atsaukšanas iniciēšanu. Šīs izmaiņas likumā spēkā stāsies 2015. gadā.
Patlaban likumu ierosināšana tiek organizēta divos posmos. Ja par ierosināto likumprojektu savākti ne mazāk kā 10 tūkstoši vēlētāju parakstu, parakstu vākšanas otro posmu uzsāk Centrālā vēlēšanu komisija (CVK), un to finansē valsts, katrai parakstu vākšanai tērējot līdz pat pusmiljonam latu. Ja likumprojektu parakstoties atbalsta ne mazāk kā desmitā daļa vēlētāju, tas tiek nodots izskatīšanai parlamentā. Ja Saeima to nepieņem bez satura grozījumiem, par likumprojektu tiek rīkota tautas nobalsošana.
Likuma grozījumi paredz atteikties no divpakāpju sistēmas parakstu vākšanā, nosakot, ka visu likumu ierosināšanai nepieciešamos desmitās daļas vēlētāju parakstus savāc šim nolūkam izveidota iniciatīvas grupa. Parakstu vākšanas procedūru paredzēts atvieglot, dodot iespēju tos vākt arī elektroniski, kā arī apstiprināt pašvaldības institūcijās.
«Pie šī likumprojekta deputāti intensīvi strādājuši vairāk nekā pusgadu, veltot tam vairāk nekā 20 komisijas sēdes. Ņemot vērā iesaistīto pušu un ekspertu viedokļus, esam būtiski pilnveidojuši likumprojekta sākotnējo redakciju un nonākuši pie kompromisa, kas pieņemams vairākumam Saeimā pārstāvēto politisko spēku,» norāda Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (Vienotība).
Tiesa, viņai nācās izcīnīt ne vienu vien verbālu kauju ar opozīcijas pārstāvjiem, kas uzskata, ka jaunpieņemtā kārtība samazinās likumu jaunrades iespējamību, jo parakstu vākšana ir finanšu ietilpīgs pasākums, kas pa kabatai būs tikai niecīgai sabiedrības daļai.
Juridiskās komisijas izstrādātā likuma redakcija paredz, ka ne mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju ir tiesības iesniegt CVK pilnīgi izstrādātu likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu. To varēs iesniegt 12 mēnešu laikā no dienas, kad projekts reģistrēts CVK. Katram vēlētāja parakstam 12 mēnešu laikā jābūt apliecinātam pie zvērināta notāra, novada vai pilsētas bāriņtiesā vai citā pašvaldības institūcijā, kura ir tiesīga apliecināt personas paraksta īstumu.
Komisijas atbalstītie priekšlikumi paredz, ka, nodrošinot parakstītāju identifikāciju un fizisko personu datu aizsardzību, parakstus par likumu ierosināšanu vai Satversmes grozījumiem varēs vākt arī elektroniski. Tas būs iespējams, izmantojot portālu www.latvija.lv vai citu tiešsaistes sistēmu, kuru iniciatīvas grupa izmanto parakstu vākšanas mērķim. Ministru kabinetam būs pienākums noteikt drošības un tehniskās prasības tiešsaistes sistēmas izmantošanai, kā arī institūciju, kura izvērtēs sistēmas atbilstību noteiktajām prasībām.