Saeimas deputāti šodien galīgajā lasījumā atkārtoti pieņēma likuma grozījumus, kuri noteiks, ka no 2015.gada 1.janvāra iniciatoriem pašiem jāsavāc 1/10 daļu vēlētāju jeb apmēram 150 000 parakstu, ja viņi vēlēsies rosināt referendumus par izmaiņām Satversmē vai likumos vai arī gribēs iniciēt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu.
Vēl divas sabiedriskas organizācijas - kustība "Atjaunotā Latvija" un Latvijas Sociālo Reformu biedrība (LSRB) - otrdien Rīgas domē iesniedza pieteikumu par piketu, lai ceturtdien, 26.jūlijā pl.9:00, pie Saeimas nama Jēkaba ielā 11 protestētu pret 50 000 parakstu sliekšņa noteikšanu referenduma rosināšanas pirmajam posmam.
Saeimas Juridiskā komisija šodien atbalstīja 50 000 parakstu sliekšņa noteikšanu referenduma rosināšanas pirmajam posmam. Šādu kārtību referendumu rosināšanai par grozījumiem likumos vai Satversmē paredzēts noteikt līdz 2015.gadam.
Valdošā koalīcija ir vienojusies, ka līdz 2015.gadam referendumu iniciatoriem par saviem līdzekļiem parakstu vākšanas pirmajā posmā būs jāsavāc 50 000 parakstu, bet pēc tam Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) sāks otro parakstu vākšanas posmu, aģentūrai LETA sacīja Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (V).
Iespējams, Latvijas lielākie krievu valodā iznākošie laikraksti varētu nonākt Krievijas miljardiera Andreja Molčanova rokās, šovakar vēstīja "Latvijas Neatkarīgā televīzijas" (LNT) Ziņas.
Saeimas deputāti šodien nodeva izskatīšanai komisijās Valsts prezidenta Andra Bērziņa otrreizējai caurlūkošanai Saeimā atdotos likuma "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" grozījumus, kas paredz stingrākus ierobežojumus referendumu ierosināšanai.
Referenduma rīkošanai par pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem parakstījušies aptuveni 6500 cilvēku, informē kustības "Par vienlīdzīgām tiesībām" koordinators Andrejs Tolmačevs.
Norādot uz vairākām pozitīvām iezīmēm Saeimas darba rezultātā, Valsts prezidents Andris Bērziņš grozījumus likumā par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu, kuri likumu jaunradi padarīja dārgāku, norādot uz nepilnībām, tomēr atgriezis otrreizējai caurlūkošanai Saeimā. Uz šādu rīcību viņu aicināja gan Zaļo un zemnieku savienība, gan Saskaņas centrs.
Esam saņēmuši pozitīvu ziņu no pils! Valsts prezidents Andris Bērziņš ir uzklausījis pirmsjāņu ceturtdienā izteikto Zaļo un Zemnieku savienības frakcijas deputātu aicinājumu un pieņēmis lēmumu atgriezt Saeimai pārstrādāšanai tautas interesēm neatbilstošo likumu „Grozījumi likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”. Šie likuma grozījumi paredzēja, ka ar 2015. gadu idejas iniciatoriem referenduma ierosināšanai par saviem līdzekļiem būs jāsavāc aptuveni 150 000 parakstu, jeb 10% no balsstiesīgo pilsoņu skaita, tādejādi padarot tautas nobalsošanas ierosināšanu teju vai neiespējamu.
Valsts prezidents Andris Bērziņš šodien otrreizējai caurlūkošanai Saeimā nodeva pieņemtos likuma "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" grozījumus, kas paredz stingrākus ierobežojumus referendumu rīkošanai, informē Valsts prezidenta kancelejas Preses dienests.
Politiskās apvienības "Saskaņas centrs" 11.Saeimas frakcija vērsusies pie Latvijas prezidenta Andra Bērziņa ar lūgumu nodot Saeimai atpakaļ otrreizējai izskatīšanai likumu "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu"
Atsakoties no pienākuma apmaksāt un savākt referenduma ierosināšanai nepieciešamo balsotāju parakstu skaitu, valsts noteikusi, ka vajadzīgie aptuveni 150 tūkstoši parakstu būs jāsavāc pašiem likuma iniciatoriem.
Pēc garām debatēm parlaments šodien lēma, ka sākot ar 2015. gadu referenduma rosināšanai nepieciešamo 150 000 parakstu vākšanas procedūra būs jāuzņemas idejas iniciatoriem.
Lai nepilsoņu bērni kļūtu par Latvijas Republikas pilsoņiem, viņu vecākiem būs jāapņemas palīdzēt savām atvasēm apgūt latviešu valodu, turklāt šī apņemšanās jāapliecina ar parakstu.
Latvijas iedzīvotājiem ir tik daudz tiesību, kā reti kur pasaulē, - komentējot izskatīšanai Saeimā virzītos grozījumus likumā, kas paredz atcelt vienu no diviem parakstu vākšanas posmiem par referenduma ierosināšanu, pauž Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa (Vienotība).
Biedrība "Dzimtā valoda" vērsusies Ģenerālprokuratūrā par tai un citām Latvijas krievvalodīgo organizācijām izteiktajiem draudiem, vēsta Krievijas laikraksts "Pravda".
Referenduma rīkošanai par pilsonības piešķiršanu nepilsoņiem parakstījušies 5300 cilvēku, aģentūru LETA informēja kustības "Par vienlīdzīgām tiesībām" koordinators Andrejs Tolmačevs.
Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!” – „Tēvzemei un Brīvībai/LNNK” (NA) neatbalsta „Vienotības” iesniegtos priekšlikumus grozījumiem likumā „Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu”, kuri paredz būtiski apgrūtināt Saeimas atlaišanas procedūru, 10 000 parakstu vietā Saeimas atlaišanas ierosinātājiem liekot saviem spēkiem savākt 1/10 (vairāk nekā 150 000) balsstiesīgo parakstu.
Biedrības "Dzimtā valoda" pārstāvja Jevgēnija Osipova tēvam Jurijam Osipovam tiks piemērots naudas sods par nenoņemto ielas nosaukuma plāksnīti divās valodās, kas piestiprināta pie Osipovu mājas Liepājā, Vaiņodes ielā, aģentūru LETA informēja VVC Lejaskurzemes reģiona valodas kontroles nodaļas vecākā inspektore Vija Āboliņa.
Viens no būtiskākajiem iemesliem, kas kavē latviešu valodas apguvi mazākumtautību bērnudārzos, ir vienota mācību satura trūkums valsts valodas apguvē pirmsskolas vecuma bērniem, kā arī valodas lietojuma trūkums ārpus mācību nodarbībām, noskaidrots Rīgas domes Izglītības, kultūras un sporta departamenta veiktajā aptaujā.