Politiķi: nelojālais skolotājs jāatlaiž

Nacionālā apvienība apņēmusies panākt, lai Rīgas 40. vidusskolas skolotājs Vladislavs Rafaļskis vismaz tiktu atbrīvots no darba vai pat atņemtu viņam pilsonību.

Raivja Dzintara vadītā Izglītības, kultūras un zinātnes komisijas Valstiskās audzināšanas apakškomisija pieņēma pat rekomendējošu lēmumu, kas skolas vadību aicina pasniedzēju atbrīvot. Savukārt mācību iestādes vadītāja Jeļena Vediščeva neslēpj, ka viņa, citi pasniedzēji un pat skolēni Nacionālas apvienības aktivitātēs saskata spiediena izdarīšanu.

Taču pats R. Dzintars, jautāts, vai nebīstas, ka Nacionālajai apvienībai pārmetīs pārlieku liela spiediena izdarīšanu uz skolu, Rīgas domi un Izglītības un zinātnes ministriju, atbildēja noraidoši, jo sabiedrība jau tā esot pārāk pielaidīga un politkorekta. Tāpēc pienācis laiks noteikt skaidras robežas, ko drīkst atļauties un ko ne.

Komisijas sēdē Nacionālās apvienības pārstāvji, paužot viedokli, ka V. Rafaļskim Latvijas skolu sistēmā nav vietas, apelēja pie Izglītības likuma. Tas nosaka, ka viens no pedagoga vispārīgajiem pienākumiem ir audzināšanas procesā veidot Latvijas patriotus.

R. Dzintars ir pārliecināts, ka cilvēks, kas publiski paudis nicinājumu pret valsti, būdams skolotājs, ir pārkāpis šo likuma prasību. Vērā ņemams neesot arī skolas vadības arguments, ka pasniedzējs savu viedokli paudis ārpus mācību un izglītojošā laika, jo skolotājs nedrīkst ļaunprātīgi izmantot savu autoritāti arī ārpus darba laika. To, ka šis likums pārkāpts, atzina arī Izglītības un zinātnes ministrijas pārstāvji, kas V. Rafaļska pārkāptajiem likumiem pievienoja Vispārējās izglītības likumu. Arī Rīgas domes pārstāvis atzina, ka šie likumi ir pārkāpti.

R. Dzintars un viņa pārstāvētais politiskais spēks ir pārliecināti, ka šo pārkāpumu dēļ «nav cita adekvāta risinājuma kā atlaist [V. Rafaļski] no darba».

Tomēr šādam aicinājumam likumisku pamatu vismaz pagaidām nesaskatīja ne Izglītības un zinātnes ministrijas, ne Izglītības kvalitātes valsts dienesta (IKVD) pārstāvji, ne skolas vadītāja.

J. Vediščeva atgādināja, ka Izglītības likumā skolotājam gan ir uzlikts pienākums audzināt Latvijas patriotus, taču pantā, kas nosaka aizliegumus būt pedagogam, nelojalitāte pret valsti nav minēta. Viņasprāt, atlaižot V. Rafaļski, skola riskētu ar tiesu darbiem par nepamatotu atlaišanu. Arī IKVD atzīst, ka pēc kārtīgas pārbaudes skolai tas varēs dot tikai rekomendāciju par pedagoga atlaišanu vai saglabāšanu darbā. Turpmākie lēmumi tai būšot jāpieņem patstāvīgi. Kā iespējamo risinājumu Rīgas pašvaldības pārstāvis minēja V. Rafaļska paša pieņemtu lēmumu aiziet no darba.

J. Vediščeva deputātu uzmanību mēģināja pievērst arī tam, ka ažiotāžas veidošana un pedagoga atbrīvošana no darba V. Rafaļska pārstāvētajai partijai Par cilvēka tiesībām vienotā Latvijā varētu sniegt papildu ieročus politiskajā cīņā, atbrīvoto pedagogu padarot par mocekli. Turklāt skolas vadība saņēmusi arī 166 skolēnu parakstītu vēstuli, kurā apliecināts aicinājums pedagogu neatlaist. Arī audzēkņu vecāki nenoliedzot, ka V. Rafaļskis ir slikts politiķis, taču pedagogs viņš esot lielisks.

Jānis Dombrova diskusijas gaitā nāca klajā ar citu ierosinājumu – sodīt V. Rafaļski, atņemot viņam pilsonību. J. Dombrava atgādināja, ka, naturalizācijas kārtībā saņemot pilsonību, V. Rafaļskis solījis būt uzticīgs Latvijas Republikai. Publiski paziņojot, ka nicina šo valsti, viņš pārkāpis šo solījumu vai atzinis, ka naturalizācijas laikā sniedzis nepatiesu informāciju. Likums nosaka, ka pilsonību var atņemt, ja persona, apliecinot savu piederību pie Latvijas pilsonības vai naturalizējoties, ir sniegusi par sevi apzināti nepatiesas ziņas un tādējādi nepamatoti ieguvusi Latvijas pilsonību.

***

VIEDOKĻI

Mārcis KRŪMIŅŠ, zvērināts advokāts, Latvijas Universitātes (LU) lektors:

– Pasniedzējam ir jāievēro kaut kādas robežas. Es to nekad neaizmirstu pat tad, ja viss iekšā vārās. Uz šo gadījumu var lūkoties arī šādi – es maksāju nodokļus, par kuriem skolotājiem tiek maksāta alga, bet kāpēc man jāmaksā par valstij nelojāliem skolotājiem? Domāju, ka ir rūpīgi jāizvērtē, vai V. Rafaļskis var turpināt strādāt skolā.

Boriss CILĒVIČS, Saeimas deputāts (Saskaņas centrs):

– Šis patiešām ir nepatīkams gadījums, taču negribētos, lai Saeimas komisiju sēdes tiktu ideoloģizētas. Iesaku pārbaudīt, vai Latvijas likumdošanā ir nostiprināts «lojalitātes valstij» jēdziens un kāda ir Eiropas Cilvēktiesību tiesas prakse vārda brīvības jautājumos [uz kuriem atsaucas V. Rafaļskis].

Janīna KURSĪTEPAKULE, Saeimas deputāte (Vienotība), LU profesore:

– Ir ļoti svarīgi, kādā gaismā tiek skatīts jautājums. Šajā gadījumā nevajadzētu akcentēt skolotāja tautību. Uz naidu ir spējīgs jebkuras tautības cilvēks, taču jautājums ir jārisina tikai likumiskā ceļā. Taču, vai būtu pieņemami, ja skolotājs sludinātu pornogrāfiju un ģimenisko vērtību beigas – tā būtu vārda brīvība vai nebūtu?