Satversmes tiesa (ST) Rīcības sēdē izlēma lietu par tautas nobalsošanas kārtību attiecībā uz ierosinājumiem par konstitūcijas grozījumiem izskatīt 13.novembrī plkst.10, informē ST priekšsēdētāja palīdze Līna Kovalevska.
Lieta tiks izskatīta atklātā tiesas sēdē ar lietas dalībnieku piedalīšanos.
ST janvārī pirms referenduma par krievu valodu ierosināja lietu par likuma "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu" 11.panta 1.daļas un 25.panta 1.daļas atbilstību Satversmes 1., 77., un 78.pantam. Iesniegumu ST par lietas ierosināšanu šī gada ziemā parakstīja nacionālās apvienības "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un brīvībai"/LNNK deputāti, vairāki "Vienotības" un Zaļo un zemnieku savienības politiķi.
Deputātu pieteikumā norādīts, ka tautas nobalsošanai nevar tikt nodoti jautājumi, kas groza valsts konstitucionālos pamatus, tostarp jautājumu par valsts valodas statusa maiņu, pat ja Satversmē vārdiski tas nav paredzēts. Lai arī Satversme to tieši neparedz, tautas nobalsošanai nevar tikt nodoti ne tikai tie jautājumi, kas tieši minēti Satversmes 73.pantā un ir konstitucionāli, bet vēl jo vairāk jautājumi, kas ir antikonstitucionāli, uzskata prasības iesniedzēji.
Pēc tiesneses Sanitas Osipovas iesnieguma ST 15.jūnija Rīcības sēdē nolēma pagarināt lietas sagatavošanas termiņu no iepriekš noteiktā 20.jūnija līdz 20.augustam. ST pagarinājumu bija noteikusi, jo no lietas materiālos esošās informācijas izriet, ka tā var skart būtiskus tautas likumdošanas iniciatīvas tiesību jautājumus. Tādējādi ST nolēmumam šajā lietā ir paredzama liela nozīme tautas likumdošanas iniciatīvas tiesību tālākajā attīstībā.
Vērtējamā likuma 11.panta pirmā daļa nosaka: "Ja Saeima nav pieņēmusi bez satura grozījumiem ne mazāk kā vienas desmitās daļas vēlētāju iesniegto likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu, šis vēlētāju iesniegtais likumprojekts vai Satversmes grozījumu projekts nododams tautas nobalsošanai."
Savukārt 25.panta 1.daļa noteic: ja likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu ir parakstījusi ne mazāk kā viena desmitā daļa no pēdējās Saeimas vēlēšanās balsstiesīgo Latvijas pilsoņu skaita, Valsts prezidents šo likumprojektu vai Satversmes grozījumu projektu iesniedz Saeimai.
Satversmes 1.pants noteic, ka Latvija ir neatkarīga demokrātiska republika, 77.pants noteic, ka tad, ja Saeima grozījusi vairākus Satversmes pantus, tostarp ceturto, kas latviešu valodai piešķir valsts valodas statusu, tad šādi pārgrozījumi ir apstiprināmi tautas nobalsošanā, bet 78.pants nosaka, ka ne mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju ir tiesības iesniegt Valsts prezidentam pilnīgi izstrādātu Satversmes grozījumu projektu vai likuma projektu, kuru prezidents nodod Saeimai. Ja Saeima to nepieņem bez pārgrozījumiem pēc satura, tad tas ir nododams tautas nobalsošanai.