arrow_downwardZatlers atlaiž Saeimu

Izbeidzot kriminālprocesu pret personu, kura apsūdzēta par balsu pirkšanu Viļānu novada domes vēlēšanās, Augstākā tiesa negaidīti atklājusi gan nopietnas problēmas likumdošanā, gan prokuroru darba paviršību.

Oktobrī Latvijas iedzīvotāju vidū populārākā partija joprojām ir "Saskaņas centrs" (SC) un tās reitings salīdzinājumā ar iepriekšējo mēnesi samazinājies vien par nepilnu procentpunktu, liecina "Latvijas Faktu" aptauja.

No 18.oktobra tiks sākts vākt parakstus, lai rosinātu referendumu par Saeimas atsaukšanu, aģentūrai LETA sacīja Latvijas Neatkarīgo arodbiedrību konfederācijas (LNAK) priekšsēdētājs Jānis Kuzins.

Liela daļa Latvijas iedzīvotāju ir konservatīvāki, nekā paši domā, šodien konferencē "Konservatīvās vērtības mainīgajā pasaulē" sacīja sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS vadītājs Arnis Kaktiņš.

Diskutējot par ierobežojumiem priekšvēlēšanu aģitācijas laikā, Saeimas Valsts pārvaldes un pašvaldību komisijas deputāti aizķērās aiz Lolitas Čigānes (Vienotība) piedāvājuma Priekšvēlēšanu aģitācijas likumā ieviest aizliegumu 30 dienas pirms vēlēšanām ierobežot arī pašvaldību, valsts un to uzņēmumu reklamēšanu par naudu.

Augustā Latvijas iedzīvotāju vidū populārākā partija bija "Saskaņas centrs" (SC) - ja vēlēšanas būtu notikušas pagājušajā mēnesī, par to balsotu 23,5% pilsoņu, liecina "Latvijas Faktu" aptauja.

Pašvaldību vēlēšanas notiks vēl tikai pēc gada, tomēr nedz kreisie, nedz labējie spēki jau pašlaik gandrīz vai nešaubās par Saskaņas centra (SC) uzvaru visiekārojamākajā no Latvijas pilsētām – Rīgā.

Puse (50%) Latvijas ekonomiski aktīvo iedzīvotāju vecumā no 18 līdz 55 gadiem norādījuši, ka viņi nebalsotu par 11. Saeimas atlaišanu, gadījumā, ja tiktu ierosināts referendums par Saeimas atlaišanu (17% - noteikti nē; 33% - drīzāk nē).

Saeimas Jurdiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš neredz pamatu nodarboties ar "pareģošanu", pēc kādas procedūras no oktobra otrās puses iedzīvotāji varēs rosināt Saeimas atsaukšu, jo Saeima pašlaik strādā pie jautājuma par procedūras noteikšanu.

Politologi un eksperti brīdina: politiķu nepārliecinošie argumenti un neskaidrie mērķi, grasoties sarežģīt referendumu ierosināšanas kārtību, ne vien raisa bažas par demokrātiju, bet arī apdraud likumdošanas loģiku. Jo īpaši jūtīga ir ideja mainīt Saeimas atlaišanas kārtību, nosakot, ka to varēs rosināt tikai 150 000 vēlētāju.

Valsts prezidenta Valda Zatlera rīkojums nr. 2, kā rezultātā atlaista Saeima un rīkotas ārkārtas vēlēšanas, kalpo par brīdinājumu politiķiem, kas līdz šim, nokļūstot Saeimā, atļāvušies pilnībā ignorēt priekšvēlēšanu solījumus.

„Galvenais pēdējo dienu notikums, pēc manām domām, ir tas, ka valdošā koalīcija ir ierosinājusi un otrajā lasījumā ir pieņemts jauns likumprojekts, kas nosaka, ka, lai pilsoņi ierosinātu referendumu, agrāko 10 000 parakstu vietā ir jāsavāc 150 000 paraksti. Turklāt parakstu vākšanas izdevumi ir jāsedz pašiem ierosinātājiem, un tas ir apmēram 300 000 Ls,” pārliecināts Ventspils pilsētas domes priekšsēdētājs Aivars Lembergs.

Pēc divu spēcīgu partiju – Tautas partija (TP) un Latvijas Pirmā partija/Latvijas ceļš (LPP/LC) – pašlikvidēšanās bez politiskās piederības palikušie politiķi uzsākuši reģionālo partiju dibināšanas sprintu.

Norimstot savstarpējām domstarpībām starp Vienotību un Zatlera Reformu partiju, kā arī pieaugot Nacionālās apvienības aktivitātei, koalīcijas divi lielākie spēki arvien biežāk pauž nepatiku par vislatvijiešu uzvedību, arī vēlmi uzturēt polemiku par nacionālajiem jautājumiem un nepakļaušanos disciplīnai.

Gatavojot jauno priekšvēlēšanu aģitācijas likumu, Saeimas deputāti vienojās, ka drastiski jāierobežo deputātu kandidātu iespējas priekšvēlēšanu laikā savu viedokli paust valsts, pašvaldību un to uzņēmumu preses izdevumos.

Virzību parlamentā sākuši Vēlētāju reģistra likuma grozījumi, kas radīja bažas, ka Saeimas vēlēšanās cilvēki būs piesaistīti deklarētajām dzīvesvietām.

Koalīcijas padome konceptuāli apstiprinājusi Zatlera Reformu partijas deputāta Valda Liepiņa ierosinājumu par vēlētāju reģistra ieviešanu. Šī iniciatīva radījusi bažas, ka vēlētāji Saeimas vēlēšanās vairs nevarēs nodot savu balsi jebkurā iecirknī, bet balsot būs jāiet saskaņā ar deklarēto dzīvesvietu.

"Es atbalstīšu sistēmu, ja tā būs sakārtota. Ir labi, ka persona varēs atrasties mājās un balsot, bet ir jāskatās vai sistēma būs droša un pārbaudīta. Nekādā gadījumā nevar pāriet tikai uz elektronisko balsošanu, jo ne katrā mājā būs iespēja nobalsot elektroniski. Kā arī ir jāpārdomā, lai nebūtu tā, ka cilvēks nobalso divreiz – mājās un vēlēšanu iecirknī. Uzskatu, ka šo jautājumu nevar sasteigt, ja jau tik ilgu laiku neesam to izdarījuši," elektroniskās balsošanas ieviešanu komentē Aija Barča (Zaļo un Zemnieku savienība).

Politiskās reklāmas aizliegšanas atbalstītāju degsmi nedaudz atvēsinājuši raidorganizāciju un atsevišķu ekspertu brīdinājumi par riskiem šā priekšlikuma īstenošanā.

Saskaņas centra deputāti, kas daudz kritizējuši līdzšinējo integrācijas politiku, izrādās, nav ne lasījuši, ne apsprieduši jaunās integrācijas pamatnostādnes. Tā vietā vairums saskaņieši norāda: ja netiks izpildītas viņu izvirzītās prasības, partija gatava iniciēt jaunus referendumus, vēsta TV3 raidījums “Nekā Personīga”.