Saeimas Jurdiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš neredz pamatu nodarboties ar "pareģošanu", pēc kādas procedūras no oktobra otrās puses iedzīvotāji varēs rosināt Saeimas atsaukšu, jo Saeima pašlaik strādā pie jautājuma par procedūras noteikšanu.
Kā ziņots, saskaņā ar Satversmi rosināt Saeimas atsaukšanu pilsoņi varēs no oktobra otrās puses. Valsts amatpersonām atšķiras viedokļi, ar kādu parakstu vākšanas procedūru varētu iniciēt referendumu. Tomēr parlaments pašlaik vērtē jautājumu par procedūras precizēšanu.
"Jūs uzdodat jautājumu, kā būs, ja šodien būs oktobris. Es aicinātu pagaidīt un nejūgt ratus zirgam priekšā. Šis likumprojekts tiek diskutēts Saeimas Juridiskajā komisijā un ceru, ka likumdevējs dos atbildi [par procedūru] savlaicīgi pieņemot likumu," skaidroja Kusiņš.
Skaidrojums, ko pašlaik kāds varētu sniegt, būs bezvērtīgs, ja likumdevējs līdz oktobrim šo jautājumu sakārtos, sacīja Juridiskā biroja vadītājs.
Kusiņš norādīja, ka Saeimas Juridiskā komisija pie šī jautājuma turpinās strādāt nākamnedēļ. Esot arī jāņem vērā, ka pēc pavasara sesijas beigām jūnija otrajā pusē Saeima vēlāk varēs sanākt uz ārkārtas sesijām, kā tas jau ir noticis citos gados.
Juridiskā biroja vadītājs uzsvēra, ka sākt vākt parakstus par Saeimas atsaukšanas rosināšanu varēs tikai tad, kad būs apritējis gads kopš Saeimas sanākšanas. Līdzīgu viedokli šajā jautājumā aģentūrai LETA iepriekš pauda Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs Arnis Cimdars.
Kā ziņots, Cimdars iepriekš aģentūrai LETA pieļāva - ja netiks precizēta Saeimas atsaukšanas rosināšanas kārtība, tad būs nepieciešams konsultēties ar juristiem, kuri var ieteikt divus atšķirīgus rīcības modeļus.
Pirmā paredzētu to, ka Saeimas atlaišanas procedūra rosināma saskaņā ar tradīcijām un analoģiju ar to, kā var iniciēt tautas nobalsošanu par likumiem un Satversmes grozījumiem, - referenduma iniciatoriem jāsavāc 10 000 notariāli apstiprināti paraksti, bet otro parakstu vākšanas posmu, lai savāktu vienas desmitās daļas vēlētāju parakstu, rīko CVK.
Juristi par pareizāku varētu ieteikt arī otru iespēju, kas paredzētu, ka referenduma iniciatoriem pašiem jāsavāc vienas desmitās daļas vēlētāju paraksti. Tomēr šāda konstitūcijas interpretācija Cimdaram radītu jautājumu, vai šiem parakstiem ir jābūt notariāli apstiprinātiem, vai arī tos var vākt bez šāda apstiprinājuma. Jo, ja netiek pielietota analoģija ar referenduma iniciēšanu par likumiem un Satversmes grozījumiem, tad ir jāvaicā, vai var pielietot analoģiju par parakstu notariālas apstiprināšanas nepieciešamību, skaidroja CVK priekšsēdētājs.
LETA jau vēstīja, ka Saeimas Juridiskās komisijas priekšsēdētāja Ilma Čepāne (V) aģentūrai LETA iepriekš skaidroja, ka saskaņā ar Satversmi, lai rosinātu parlamenta atlaišanu, uzreiz nepieciešams savākt vienu desmito daļu vēlētāju parakstu. Čepāne noliedzoši atbildēja uz jautājumu, vai parlamenta atlaišanas procedūrai kā analoģiju var izmantot to procedūru, kuru pielieto, rosinot tautas nobalsošanu par jaunu likumu pieņemšanu vai Satversmes grozīšanu.
CVK Informācijas nodaļas vadītāja Kristīne Bērziņa aģentūrai LETA iepriekš atgādināja, ka Satversmē ir noteikti ierobežojumi, kad referendumu par Saeimas atsaukšanu nevar rīkot. Satversmes 14.pants paredz, ka ne mazāk kā vienai desmitajai daļai vēlētāju ir tiesības ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu. Ja tautas nobalsošanā par Saeimas atsaukšanu nobalso vairākums no balsotājiem un vismaz divas trešdaļas no pēdējās Saeimas vēlēšanās piedalījušos vēlētāju skaita, tad Saeima uzskatāma par atsauktu.
Tiesības ierosināt tautas nobalsošanu par Saeimas atsaukšanu nevar izmantot gadu pēc Saeimas sanākšanas, gadu pirms Saeimas pilnvaru beigām, Valsts prezidenta pilnvaru pēdējo sešu mēnešu laikā, kā arī agrāk par sešiem mēnešiem pēc iepriekšējās tautas nobalsošanas par Saeimas atsaukšanu. 11.Saeima sanāca 2011.gada 17.oktobrī.
Kā ziņots, Saeima 26.aprīlī otrajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, kas paredz atteikties no divu posmu parakstu vākšanas sistēmas likumu ierosināšanā, tā vietā nosakot, ka referendumam nepieciešamie aptuveni 150 000 parakstu tā iniciatoriem būs jāsavāc pašiem.
Otrā lasījuma redakcijā šis nosacījums attiecas gandrīz uz visām tautas nobalsošanas iniciatīvām - vienīgais izņēmums bija iniciatīva par tautas nobalsošanas rīkošanu ar mērķi atsaukt Saeimu. Parlaments likumprojekta izskatīšanas gaitā ir atbalstījis ideju, ka referenduma ierosināšanai par Saeimas atsaukšanu būs līdzīga kārtība, kāda pašlaik ir noteikta, lai ierosinātu jauna likuma pieņemšanu vai Satversmes grozījumus - tautas nobalsošanas iniciatoriem būs nepieciešams savākt 10 000 parakstus, bet atlikušo parakstu vākšanu būs jāorganizē CVK.
Partijas "Vienotība" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Dzintars Zaķis iesniedzis priekšlikumu grozījumiem likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu", kas paredz, ka, lai tauta varētu rosināt referendumu par Saeimas atlaišanu, par šādu iniciatīvu uzreiz vajadzētu parakstīties vienai desmitajai daļai vēlētāju jeb aptuveni 150 000 cilvēku.
Nacionālā apvienība "Visu Latvijai!"-"Tēvzemei un Brīvībai/LNNK" neatbalsta "Vienotības" iesniegtos priekšlikumus grozījumiem likumā "Par tautas nobalsošanu un likumu ierosināšanu", kuri paredz būtiski apgrūtināt Saeimas atsaukšanas procedūru, aģentūru LETA informēja nacionālās apvienības Saeimas frakcijas pārstāvis Jānis Iesalnieks.
Saeimai vēl trešajā lasījumā būs jālemj gan par Zaķa priekšlikumu, gan par likumprojekta pieņemšanu.