Tiesa atklāj likumdevēju brāķi

Izbeidzot kriminālprocesu pret personu, kura apsūdzēta par balsu pirkšanu Viļānu novada domes vēlēšanās, Augstākā tiesa negaidīti atklājusi gan nopietnas problēmas likumdošanā, gan prokuroru darba paviršību.

Pagājušā gada janvārī Latgales apgabaltiesa notiesāja Viļānu domes deputātu Artūru Ornicānu (Saskaņas centrs) par to, ka viņš kavējis vēlēšanu tiesību brīvu realizēšanu, uzpērkot vēlētāju balsis.

Viņš tika atzīts par vainīgu noziedzīga nodarījuma izdarīšanā, kas paredzēts Krimināllikuma (KL) 90. pantā. Tiesa A. Ornicānam piesprieda naudas sodu sešu minimālo mēnešalgu apmērā (Ls 1200) un aizliedza divus gadus kandidēt pašvaldību, Saeimas un Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

Turpretī Augstākā tiesa (AT) pirms diviem mēnešiem, izskatot apsūdzētā apelācijas sūdzību, izbeidza kriminālprocesu pret A. Ornicānu, jo šajā kriminālprocesā procesa virzītājs nevienu personu nav atzinis par cietušo un tādējādi pastāv kriminālprocesu nepieļaujoši apstākļi. Proti, Kriminālprocesa likuma (KPL) 7. panta 2. daļā nepārprotami norādīts, ka «par Krimināllikuma 90. pantā paredzēto nodarījumu krimnālprocesu uzsāk, ja saņemts pieteikums no personas, kurai nodarīts kaitējums». Bet šajā kriminālprocesā – kā konstatējusi AT – «apsūdzībā norādītās personas» (t. i., personas, kuru balsis tika nopirktas un kurām šajā kriminālprocesā bija liecinieka statuss) «pieteikumu par nodarīto kaitējumu nav iesniegušas».

Prokurors par AT lēmumu ir iesniedzis kasācijas protestu, un lieta vēl tiks skatīta AT Senātā.

Kasācijas protestu un Latgales apgabaltiesas (t. i., pirmās instances) spriedumu Neatkarīgajai iegūt neizdevās, jo, kā skaidroja AT preses sekretāre Baiba Kataja, krimināllietas materiāli «ir ierobežotas pieejamības informācija». Savukārt no AT lēmuma var saprast, ka Latgales apgabaltiesa ir mēģinājusi risināt problēmu ar to, ka procesa virzītājs (atbildība jāuzņemas prokuroram, kurš lemj par krimināllietas nodošanu tiesai) šajā lietā nav atradis cietušo. Proti, Latgales apgabaltiesa ir ņēmusi vērā, ka ar iesniegumu par kriminālprocesa uzsākšanu Drošības policijā ir vērsies A. Ornicāna politiskais konkurents no LPP/LC saraksta, un atzinusi, ka ir nodarīts kaitējums viņa likumīgajām interesēm. Latgales apgabaltiesa secinājusi, ka apsūdzētais A. Ornicāns «pārkāpa starptautiskajos cilvēktiesību dokumentos noteiktos brīvu, īstu, nefalsificētu, vienlīdzīgu vēlēšanu principus, radīja nepamatotas un nelikumīgas priekšrocības sev un partiju apvienības Saskaņas centrs deputātu kandidātu sarakstam attiecībā pret citiem Viļānu novada domes vēlēšanu deputātu kandidātu sarakstiem un šo sarakstu deputātu kandidātiem, ar ko aizskāra arī liecinieka V. A. (t. i., iesnieguma iesniedzēja – aut.) kā deputāta kandidāta tiesības tikt ievēlētam brīvās un vienlīdzīgās vēlēšanās».

Turpretī AT uzskata, ka Latgales apgabaltiesa ar šo secinājumu ir pārkāpusi vienu no kriminālprocesa pamatprincipiem, pārsniegusi apsūdzības robežas un «tiesas spriedums šajā daļā ir klaji prettiesisks». Jo tiesai ir tikai jāizlemj, «vai apsūdzība, ko cēlis prokurors, ir pamatota».

Attiecībā uz to, vai iesnieguma iesniedzējs no LPP/LC vai kāds cits no politiskajiem konkurentiem varētu būt cietušais balsu pirkšanas lietā, AT norāda: «Kriminālprocesa likuma 95. panta otrā daļa paredz, ka par cietušo kriminālprocesā nevar būt persona, kurai morāls aizskārums nodarīts kā noteiktas sabiedrības grupas vai daļas pārstāvim.»

Tādējādi no AT lēmuma par kriminālprocesa izbeigšanu pret A. Ornicānu izriet: 1) ka vēlētāju balsu pirkšanas lietās, t.i., apsūdzībā pēc KL 90. panta obligāti ir jābūt cietušā iesniegumam; 2) par cietušo var būt tikai tā persona, kuras balss ir nopirkta; 3) tiesai jāvērtē tikai prokurora celtās apsūdzības pamatotība.

Faktiski tas nozīmē, ka KL 90. pantā paredzētais noziegums – vēlēšanu tiesību realizācijas kavēšana, lietojot uzpirkšanu – nav apkarojams, jo kriminālprocesa sākšana gandrīz nav iespējama.

Cita starpā, 2005. gadā, kad pirmoreiz tika atklāta balsu pirkšana Rēzeknes domes vēlēšanās, tika rīkotas ekspertu diskusijas, kā efektīvi apkarot šo noziegumu. Toreiz eksperti bija vienisprātis, ka KL paredzētais sods ir adekvāts, ka šā nozieguma atklāšana un izmeklēšana nekādas problēmas nerada. Piemēram, KNAB priekšnieka vietniece Juta Strīķe tolaik apgalvoja: «Runājot gan ar Iekšlietu ministrijas, gan ar Drošības policijas pārstāvjiem, mēs viennozīmīgi secinājām, ka tas ir noziegums, ko vieglāk pierādīt nekā daudzus citus korupcijas gadījumus, jo šeit iesaistīto cilvēku un līdzzinātāju loks ir ļoti plašs. Domāju, ka arī Drošības policijas vārdā varu teikt, ka arī turpmāk, ja šādi gadījumi parādīsies, esam gatavi šos noziegumus atklāt un pierādīt. Domāju, ka ļoti daudzi cilvēki ar to arī rēķinās.» Viņai «pilnībā» piekrita Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieka vietnieks Jānis Alups. Abi kategoriski noraidīja ideju par to, ka būtu jāparedz kriminālatbildība arī balsu pārdevējam. «Ja tiks paredzēta kriminālatbildība par balsu pārdošanu, tad tas būs miris pants, kas nekad netiks piemērots. Lai sauktu kādu pie kriminālatbildības par to, ka viņš ir pārdevis balsi, mums ir jāpierāda, ka viņš ir nobalsojis par to, par ko viņš ir saņēmis naudu, bet pie mums tas nav iespējams,» teica J. Strīķe. «Kriminalizēt balsu pārdošanu – tas būtu absurdi, jo līdz ar to nebūtu, kas liecina,» viņai piebalsoja J. Alups.

Nav ne mazāko šaubu, ka pašreizējā situācija – lai uzsāktu kriminālprocesu balsu pirkšanas lietās, balsu pārdevējam vispirms jākļūst par cietušo – ir vēl absurdāka.

Pēc Neatkarīgās lūguma, Drošības policijas priekšnieka vietniece Kristīne ApseKrūmiņa apkopoja pilnu statistiku par kriminālprocesiem, kas ierosināti par balsu pirkšanu dažādu līmeņu vēlēšanās. Statistika ir ļoti pārliecinoša (pilnībā tā pubicēta portālā www.nra.lv).

Pēc KL 90. panta ierosināti desmit kriminālprocesi kopumā pret 20 personām. Visi kriminālprocesi nosūtīti uz prokuratūru kriminālvajāšanas uzsākšanai, no kurienes tālāk – uz tiesu, kur 19 personu jau atzītas par vainīgām un notiesātas. Tikai viens kriminālprocess – tātad nepārprotami pret A. Ornicānu – vēl atrodas iztiesāšanas stadijā.

Vislielākā sabiedrības uzmanība nepārprotami tika pievērsta TB/LNNK deputāta, bijušā Kubulu pagasta priekšsēdētāja Jura Boldāna notiesāšanai par vēlēšanu rezultātu viltošanu. Tomēr J. Boldāns notiesāts pēc cita – KL 92. – panta. Tas paredz valsts amatpersonas vai vēlēšanu komisijas locekļa atbildību par dokumentu viltošanu, apzināti nepareizu balsu saskaitīšanu, kā arī par apzinātu aizklātas balsošanas pārkāpšanu.

Pēc KL 92. panta pavisam uzsākti trīs kriminālprocesi, no kuriem viens nonācis tiesā, bet divi izbeigti, jo netika konstatēts noziedzīgs nodarījums.

Pēc ilgākas meklēšanas Neatkarīgā Rīgas apgabaltiesā rada laipnu iespēju iepazīties ar trim notiesājošiem spriedumiem, kas pieņemti pēc KL 90. panta ierosinātajos kriminālprocesos. Izrādās, ka nevienā no tiem nav bijis cietušā!

Visos trijos procesos par balsu pirkšanu par labu diviem ZZS kandidātiem 2009. gada Ogres novada domes vēlēšanās apsūdzētie (pēc advokātu un/vai prokurora ieteikuma) izvēlējušies vienu taktiku – vainas atzīšanu un nožēlošanu; tiesas izmeklēšana notikusi bez pierādījumu pārbaudes, tiesneši (Ināra Šteinerte, Boriss Geimans, Sandra Amola) spriedumos pārsvarā pārrakstījuši apsūdzības rakstus. Visos trijos gadījumos piespriesti smagākie sodi, kādi Latvijā piespriesti par šo noziegumu.

Neatkarīgā lūdza augstākās raudzes speciālistiem paust viedokli, kas vainīgs notikušajā – prokurors, kurš nav atradis šajā lietā cietušo; tiesa, kura nepareizi interpretējusi likumus, vai tomēr likumdevējs, kurš pilnīgi neadekvāti sabiedrības kopējo interešu aizstāvības lietā pieprasījis, lai būtu kādas konkrētas personas interešu aizskārums?

Centrālās vēlēšanu komisijas priekšsēdētājs Arnis Cimdars atturējās komentēt atklājušos situāciju, līdz AT Senāts nebūs pieņēmis galīgo lēmumu.

Tā paša iemesla dēļ ļoti uzmanīgs bija arī Saeimas Juridiskā biroja vadītājs Gunārs Kusiņš. Tomēr viņš atzina, ka «problēma ir».

G. Kusiņš arī atrada 2005. gada aprīļa Saeimas sēdes protokolu, no kura skaidri redzams, ka Saeimas Juridiskais birojs KPL 7. pantam bija paredzējis citu redakciju. Proti, tajā nebija norādīti konkrēti KL panti, kuriem obligāti nepieciešams cietušā iesniegums, bet uzsvērtas rūpes tieši par sabiedrības interesēm. Saeima šo Juridiskā biroja priekšlikumu 2005. gadā neatbalstīja.

Tomēr viņš nepiekrita, ka kļūdījies būtu likumdevējs. «Jāgaida līdz galīgam tiesas spriedumam. Ja šis lēmums (t. i., AT lēmums par kriminālprocesa izbeigšanu pret A. Ornicānu) paliks spēkā arī Augstākās tiesas Senātā, tad acīmredzot būtu jāatgriežas pie šīs normas izvērtēšanas,» teica G. Kusiņš. «Tā nevajadzētu būt, ka tikai no personas gribas ir atkarīgs – vai ir balsu uzpirkšana, vai nav. Tas būtu nepareizi. Bet šobrīd pateikt – ir vai nav likuma brāķis – nevar. Arī ne pārāk veiksmīgi formulētu likumu tiesa var piemērot pareizi. Likums nav jālasa tikai gramatiski. Tiesai ir jāapskatās, vai tiešām likumdevējs ir gribējis, ka Latvijas valsts pie šādiem apstākļiem nu nekādi nevar rīkoties pret pārkāpēju.»

G. Kusiņš arī pastāstīja, ka «sarunā ar prokuratūru» viņam teikts, ka, piemēram, kādā citā procesā sākotnēji ir bijis personas iesniegums kriminālprocesa uzsākšanai. Iesniegums gan vēlāk atsaukts, tomēr tas nav traucējis procesa pabeigšanai.

***

Pilna statistika par kriminālprocesiem vēlētāju balsu pirkšanas lietās (Krimināllikuma 90. pants)

Drošības policijā laika posmā no 2000. gada līdz 2005. gadam nav neviena kriminālprocesa, kas būtu saistīts ar vēlēšanām.

Laika posmā no 2005. gada līdz šim brīdim DP ir uzsākti/saņemti no citām iestādēm 10 kriminālprocesi, kas uzsākti pēc Krimināllikuma 90. panta, no tiem 10 kriminālprocesi ir nosūtīti prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai kopumā pret 20 personām, no kurām 19 personas ir atzītas par vainīgām un notiesātas, bet 1 persona vēl atrodas Tiesā.

Laika posmā no 2005. gada līdz šim brīdim DP ir uzsākti/saņemti no citām iestādēm 3 kriminālprocesi, kas uzsākti pēc KL 92. panta, no tiem 1 kriminālprocess ir nosūtīts prokuratūrai kriminālvajāšanas uzsākšanai pret 6 personām, kuras ir atzītas par vainīgām un notiesātas. Savukārt 2 lietas DP ir izbeidzis, jo nodarījumā netika konstatēts noziedzīga nodarījuma sastāvs.

No šīm 13 krimināllietām:

- 3 bija par 2005. gada pašvaldības vēlēšanām;

- 3 bija par 2006. gada Saeimas vēlēšanām;

- 6 bija par 2009. gada pašvaldības vēlēšanām;

- 1 bija par 2010. gada Saeimas vēlēšanām.

Statistika par notiesājošiem spriedumiem vēlētāju balsu pirkšanas lietās

2005. g.

1) Lieta ierosināta 2005. gada 30. martā pēc Krimināllikuma 90. panta, par apzinātu kavēšanu brīvi realizēt vēlēšanu tiesības Rēzeknes pašvaldību vēlēšanās, lietojot balsu uzpirkšanu.

J. Z., G. B., O. Š.

Piespriestie sodi - J.Z - naudas sods Ls 3600, G.B - piespiedu darbs 200 st., O. Š - piespiedu darbs 160 st.

2) Lieta ierosināta 2005. gada 11. martā pēc Krimināllikuma 90. panta, par apzinātu kavēšanu brīvi realizēt vēlēšanu tiesības Rēzeknes pilsētas pašvaldību vēlēšanās, lietojot balsu uzpirkšanu.

A. G., J. K.

Piespriestie sodi - A.G - naudas sods 13 mēnešalgas, J. K - naudas sods 20 mēnešalgas.

2007.g.

1) Lieta ierosināta 2007. gada 24. aprīlī pēc Krimināllikuma 90. panta pazīmēm, par to, ka 2006. gada oktobra mēnesī Jelgavas rajona Platons pag.,lietojot uzpirkšanu tika veikta vēlētāju kavēšana brīvi realizēt tiesības vēlēt 9. Saeimas deputātus.

J. K., V. L., S. G., A. M.

Piespriestie sodi: J.K - naudas sods Ls 6000,-, V.L - naudas sods Ls 2400,-, S.G. nn A.M - naudas sods Ls 1200,-.

2009.g.

1) Lieta tika ierosināta Drošības policijā 2009. gada 5. jūnijā pēc Krimināllikuma 90. panta par apzinātu personas kavēšanu brīvi realizēt tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās, kas notika 2009. gada pašvaldību vēlēšanu laikā Rēzeknes rajona Viļānu pagastā.

A. O. – turpinās tiesvedība.

2) Lieta tika uzsākta Drošības policijā 2009. gada 12. jūnijā pēc Krimināllikuma 90.panta par to, ka 2009.gada 5.jūnijā Jelgavā, lietojot uzpirkšanu, tika veikta apzināta vēlētāju kavēšana brīvi realizēt tiesības vēlēt Jelgavas pašvaldības deputātus.

G. N., A. K., N. A., Ģ. A., J. R.

Piespriestie sodi: prokurora priekšraksts par sodu.

3) Lieta tika uzsākta 2009. gada 16. jūnijā pēc Krimināllikuma 90.pantā paredzētajām noziedzīga nodarījuma pazīmēm par to, ka 2009. gada 6. jūnijā Jelgavas raj., lietojot uzpirkšanu tika veikta vēlētāju kavēšana brīvi realizēt tiesības vēlēt.

U. Z.

Piespriestie sodi: prokurora priekšraksts par sodu.

4) Lieta tika ierosināta Ogres policijas pārvaldē 2009. gada 6. jūnijā pēc Krimināllikuma 90. panta par apzinātu personas kavēšanu brīvi realizēt tiesības piedalīties pašvaldību vēlēšanās.

E. R., A. C. un A. S.

Piespriestie sodi: A.S – nosacīta brīvības atņemšana uz 1,6 g. E.R. un A.C. – piespiedu darbs 200 st.

5) Lieta tika ierosināta 6. jūnijā Ogres rajona policijas pārvaldē pēc Krimināllikuma 90.panta par to, ka 2009.gada 6.jūnijā Ogrē, lietojot uzpirkšanu, tika veikta apzināta vēlētāju kavēšana brīvi realizēt tiesības vēlēt Ogres pašvaldības deputātus.

R. S.

Piespriestais sods: nosacīta brīvības atņemšana 1 gads.

2010.g.

1) Lieta tika izdalīta no kriminālprocesa pēc Krimināllikuma 90. panta par vēlētāju kavēšanu realizēt vēlēšanu tiesības, kas notika Jelgavas rajonā, kas notika 2009. gada 6. jūnijā.

J. Ķ.

Piespriestais sods: prokurora priekšraksts par sodu.

P.S. 3 kriminālprocesi izbeigti (nav noziedzīga nodarījuma sastāvs).

Statistika par notiesājošiem spriedumiem vēlēšanu rezultātu viltošanas lietās

2006.g.

1) Lieta ierosināta 2006. gada 8. oktobrī pēc Krimināllikuma 92. panta pazīmēm, par vēlēšanas un tautas nobalsošanas dokumentu viltošanu, nepareizu balsu skaitīšanu, kas notika Balvu rajona Kubuļu pagastā.

J. B., I. B., M. A., L.T., A. S., V. Ļ.

Piespriestie sodi: J. B. - brīvības atņemšana uz 8 mēnešiem, I. B - naudas sods Ls 840,-, M.A - naudas sods Ls 600,-, pārējiem sods nav piemērots.