Politiskās reklāmas aizliegšanas atbalstītāju degsmi nedaudz atvēsinājuši raidorganizāciju un atsevišķu ekspertu brīdinājumi par riskiem šā priekšlikuma īstenošanā.
Priekšlikums gan netiks atsaukts, bet tā virzīšanas temps gan varētu tikt palēnināts, jo īpaši tāpēc, ka tā ieviešana saistīta gan ar finansēm, gan līdz šim jau daudz apspriestām, bet praksē nerealizējamām lietām, piemēram, slēptās aģitācijas konstatēšanu.
Likuma grozījumus par maksas priekšvēlēšanu aģitācijas aizliegšanu radio un televīzijā Saeimā virza koalīcijas politiķi, par to diskusiju organizēja jaunā Nacionālā elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome (NEPLP).
Organizāciju Delna un Providus pārstāves Inese Voika un Iveta Kažoka, kā arī bijusī šo organizāciju aktīviste, tagad Saeimas deputāte Lolita Čigāne grozījumu nepieciešamību argumentēja ar ieguldījumu demokrātijā, vēlētāju uzrunāšanas kvalitātē un partiju atkarības mazināšanā no lielās naudas, ko priekšvēlēšanu aģitācijā visvairāk paņem tieši politiskās reklāmas raidorganizācijās. Vienlaikus ar apmaksātas politiskās reklāmas aizliegšanu tiek prasīts dubultot bezmaksas (jeb nodokļu maksātāju apmaksāto) aģitācijas laiku sabiedriskajās raidorganizācijās. Tagad partijām sabiedriskajā radio un televīzijā bija tiesības uz 20 minūšu ilgu bezmaksas raidlaiku, bet turpmāk tiek prasītas 40 minūtes, turklāt laikā, kad raidorganizācijas pulcē vairāk skatītāju.
Ierosinājumu kritizēja raidorganizāciju pārstāvji, brīdinot, ka tādējādi tās ne tikai neieņems būtiskus līdzekļus pamatdarbības nodrošināšanai, bet arī zaudēs auditoriju tik lielas nebaudāmas politiskās aģitācijas invāzijas rezultātā. «Saturs tiks sabojāts ļoti būtiski,» brīdināja Latvijas Radio ģenerāldirektors Jānis Siksnis, piebilstot, ka tas arī nekādi neveicinās politisko diskusiju kvalitāti. Savukārt būtiski palielināt to apjomu neesot nepieciešams, jo ikdienā to jau netrūkst, un pirms vēlēšanām to ir vēl vairāk.
«Netiek skaidri pateikts, kā raidorganizācijām tiks atlīdzināti neieņemtie izdevumi un dubultotā bezmaksas reklāmu raidīšana. Pašlaik izskatās, ka partijas par velti grib sagāzties sabiedriskajos medijos un reklamēties tāpat. Ar to netiks sasniegts mērķis samazināt naudas ietekmi uz politiku. Kāpēc mediji būs tie, kas atrisinās vēlmi par visiem līdzekļiem uzvarēt vēlēšanās?» vaicāja Latvijas Raidorganizāciju asociācijas pārstāve Gunta Līdaka. Viņa tāpat kā E. Kots bilda: ja politiskās reklāmas aizliedz, tad visos medijos, jo īpaši internetā, kas ir strauji augošs tirgus.
Mediju pārstāvji arī brīdināja, ka, aizliedzot legāli reklamēties, palielināsies slēptās reklāmas riski, kuras NEPLP nevar pierādīt, un arī KNAB ar to nav veicies, jo jāpierāda naudas došana. KNAB priekšnieka vietnieks Alvis Vilks piekrita, ka «vieni riski tiktu samazināti, bet parādītos citi, un informācijas klātesamību mēģinās nodrošināt savādākos veidos. Ir risks, ka varētu tikt palielināts spiediens uz medijiem».
Diskusijas dalībnieki piekrita, ka šie jautājumi jāskata kompleksi, tāpat arī jautājums par kompensācijām raidorganizācijām. Vienprātības par kompensāciju aprēķināšanu pagaidām nav – vai to darīt, rēķinot tikai raidīšanas izmaksas, vai par pamatu ņemot zemāko pārdotās reklāmas cenu, vai reālos politisko reklāmu ieņēmumus, vai vēl arī tām pieskaitot neieņemtos reklāmu ieņēmumus, ja bezmaksas aģitācijas laiks tiešām tiks dubultots. Par šāda apjoma nepieciešamību pašas ieceres autores gan sāka šaubīties, bet pie vēlmes aģitēt prime time gan palika. Pavīdēja arī ideja naudu priekšvēlēšanu diskusijām izsolīt gan starp komercmedijiem, gan sabiedriskajiem. Tiesa – nekādi naudas avoti finansējuma palielināšanai raidorganizācijām nav iezīmēti, nav arī Finanšu ministrijas akcepta. I. Voika mediju norādes par riskiem salīdzināja ar Latgales iedzīvotāju sūdzībām par akcīzes preču pārvadāšanas ierobežošanu. «Mēs runājam par demokrātiju, jūs par sevi!» pārmeta I. Voika.
Nespējot nonākt pie kopsaucēja, jaunās padomes pārstāvji aicināja priekšlikumus iesniegt rakstiski līdz 21. februārim.
***
VIEDOKĻI
Lolita Čigāne, Saeimas deputāte, Vienotība:
– Partijām, no 2012. gada saņemot valsts finansējumu, ir pienākums ar vēlētājiem sazināties kvalitatīvāk. Lai savāktu naudu priekšvēlēšanu aģitācijai, kuras dārgākā sadaļa ir reklāmas radio un TV, partijas ir spiestas sponsoriem dot solījumus, kas vēlāk arī jāpilda. Palielinot bezmaksas raidlaiku, būtu iespēja visiem, kas piedalās vēlēšanās, par sevi pastāstīt.
Jāaizliedz reklāmas, lai vēlētāji nebūtu mūžīgā vilšanās situācijā, kad, noskatījušies reklāmu, viņi domā, ka partija ir kas viens, pēc tam redz ko citu – tas neveicina arī uzticību valsts institūcijām.
Sabiedriskajiem medijiem jābūt normāli finansētiem, bet tiem jāmāk pakāpties soli augstāk un paskatīties uz kopējo lauku. Valsts demokrātija, lai partijas būtu neatkarīgas no sponsoriem, ir virsmērķis.
Jānis Siksnis, Latvijas Radio ģenerāldirektors:
– Neviens nesaka, kā tiks kompensēti apmēram 100 000 latu, ko ieņemam no politiskajām reklāmām. Bīstami, ka uz pusi ilgāks bezmaksas reklāmas laiks jāliek prime time – tādējādi ne tikai nevaram nopelnīt vēl kādus 100 000 latus no komercreklāmām, bet arī zaudēsim daļu auditorijas, jo līdzšinējā pieredze rāda, ka partiju piedāvātais produkts bezmaksas raidlaikā ir nebaudāms, saturs tiks sabojāts ļoti būtiski. Un vai tiešām lielā aģitācijas apjoma piešķiršana visām partijām uzlabos politisko kultūru un diskusiju kvalitāti? Un, ja jau politiskā reklāma ir tik slikta, ar ko apmaksāta partiju lapele ir labāka?
Tas nav joks – spēlējot demokrātijas spēli, vienu lietu attīstot, otru nogremdēs.
Edgars Kots, LTV ģenerāldirektors:
– Partijas tik un tā meklēs sponsorus, jo paliek reklāmas iespējas internetā, presē, vidē. Ja aizliedz, tad tas jādara arī šajos medijos. Kopš 2005. gada politiskajās reklāmās esam saņēmuši 1,5 miljonus latu, par ko atjaunots pamatlīdzekļu fonds. Kas kompensēs šo naudu? Jāsāk ar stabila finansējuma radīšanu un tad jārunā par reklāmu aizliegšanu. 40 minūšu runājošās galvas radīs būtisku reitinga kritumu.
Elektroniskais medijs – TV un radio – jau ir novēlots. Kas notiek sociālajos tīklos, internetā? Pirms referenduma viens puisis iedziedājis dziesmu, kam vienā dienā jau bija vairāk nekā 300 000 skatījumu! Drīzāk jārunā par partiju priekšvēlēšanu tēriņu griestu samazināšanu.
Iveta Kažoka, Providus:
– Politiskās reklāmas raidorganizācijās rada nevienlīdzību starp partijām ar dažādiem finanšu līdzekļiem, spiedienu uz partijām rast finansējumu par katru cenu. Politiskās reklāmas nav īstais veids, kā demokrātiskā sabiedrībā runāt ar vēlētājiem. Eiropas Savienībā iespēja izvietot politisko reklāmu televīzijā ir drīzāk izņēmums nekā norma. To visbiežāk kompensē brīvais raidlaiks sabiedriskajos medijos. Latvijā priekšvēlēšanu laikā notiek daudz politisko diskusiju, tāpēc neredzu fundamentālus kaitējumus, ko šī atteikšanās var nest.
Ainārs Dimants, NEPLP priekšsēdētājs:
– Emocionāli lielāka iedarbība ir TV, tā īpaši ietekmē neizlēmušos pilsoņus īsi pirms vēlēšanām. Viena iespēja būtu aizliegt politisko reklāmu TV 10 vai 14 dienas pirms vēlēšanām, tādējādi noņemot šo emocionālo iedarbību. Reklāma tomēr arī ir informācija, ikvienam ir tiesības izplatīt informāciju. Reklāma ir integrētās mārketinga komunikācijas sastāvdaļa, tāpēc tā varētu palikt – ja tā ir bezmaksas reklāma, tad jāparedz raidorganizācijām kompensācija, kā tas ir, piemēram, Vācijā, kur tā tiek piešķirta no valsts budžeta.
Andris Mellakauls, Eiropas Padomes Mediju un jauno saziņu pakalpojumu saskaņošanas komitejas pārstāvis:
– Eiropas Cilvēktiesību tiesa Norvēģijas Pensionāru partijas pret TVWest lietā atzina, ka Pensionāru partijas politiskās reklāmas aizliegums nebija pamats, lai arī valstī darbojās šāds likums. Argumenti, ka politiskās reklāmas samazinātu politisko debašu kvalitāti, radītu nevienlīdzīgu spēles laukumu, dotu lielākas iespējas lielākiem finanšu grupējumiem paust savus viedokļus, Strasbūru nepārliecināja. Pensionāru partija nebija finansiāli spēcīga grupa, televīzijas veltīja lielu uzmanību lielajām partijām, bet Pensionāru partija gandrīz netika pieminēta, un apmaksāta politiskā reklāma bija praktiski vienīgais veids, kā par sevi informēt. Nekas neliecināja arī par to, ka samazinātos debašu kvalitāte.
Gunta Līdaka, Latvijas raidorganizāciju asociācijas vadītāja:
– Ja aizliedz reklāmu, tad visos medijos, vidēs. Līdz ar ciparu TV ieviešanu mediju tirgus ir ļoti mainījies, palielinās sociālo tīklu nozīme un tirgus daļa, runāt par īpašu lomu radio un TV demokrātijas procesu graušanā ir krietni par vēlu. Ja aizliegsim legālo reklāmu, atgriezīsimies fāzē, kad tiks pirkts mediju saturs, paši mediji, lietas tiks kārtotas akcionāru attiecībās ar politiskajiem spēkiem.
