Koalīcijā greizsirdība uz nacionāļiem

 

Norimstot savstarpējām domstarpībām starp Vienotību un Zatlera Reformu partiju, kā arī pieaugot Nacionālās apvienības aktivitātei, koalīcijas divi lielākie spēki arvien biežāk pauž nepatiku par vislatvijiešu uzvedību, arī vēlmi uzturēt polemiku par nacionālajiem jautājumiem un nepakļaušanos disciplīnai.

Viens no domstarpību katalizatoriem ir rosinātie grozījumi Imigrācijas likumā, kurus bez saskaņošanas ar koalīcijas partneriem virzīja Nacionālā apvienība Visu Latvijai!Tēvzemei un Brīvībai/LNNK (VL!TB/LNNK). Piedāvātās izmaiņas, kuras parlaments vakar tomēr noraidīja, paredzēja atteikties no uzturēšanās atļauju izsniegšanas ārvalstniekiem par ieguldījumiem Latvijas nekustamajos īpašumos. Labējais flangs uzsvēra, ka šādas investīcijas bieži vien operē ar neskaidras izcelsmes naudu, turklāt tās veicina inflāciju un var radīt jaunu nekustamā īpašuma burbuli. Lai gan premjers Valdis Dombrovskis lūdza likumprojektu atsaukt, Nacionālā apvienība ignorēja valdības vadītāja lūgumu. Saeimas priekšsēdētāja Solvita Āboltiņa šādu nacionāļu rīcību nodēvējusi par neprasmi strādāt komandā, savukārt Zatlera Reformu partijas (ZRP) pārstāvis Jānis Ozoliņš to atzina par «kārtējo populistisko soli, lai vairotu savus reitingus, nevis aizstāvētu valsts intereses». ZRP līderis Valdis Zatlers VL!TB/LNNK rīcību komentēja iecietīgi, norādot, ka nacionālais flangs «ir ļoti aktīvs un nekavējas izmantot etnisko retoriku, kas ir viņu zīmols. Tas nozīmē, ka arī pārējiem koalīcijas partneriem jāmēģina turēt līdzi un jābūt tikpat aktīviem».

To, ka tieši politiskā greizsirdība par nacionāļu aktivitāti un pieņemšanos spēkā ir patiesais iemesls pārējo partneru diskomfortam, sarunā ar Neatkarīgo netieši norādīja arī VL!TB/LNNK līderis Imats Parādnieks, kas neslēpa, ka arī nacionāļu pacietība nav bezgalīga. «Mani nepārsteidz pēkšņā polemika par it kā pastāvošajām problēmām ar mūsu uzvedību. Skaidrs, ka tad, kad kāds aug un pieņemas spēkā, citiem var rasties jautājums – kurš te ir saimnieks? Jā, mēs ignorējām premjera lūgumu, taču tas nebija koalīcijas līguma pārkāpums, jo Imigrācijas likums neskar to jautājumu loku, kuri virzāmi, tikai visai koalīcijai vienojoties. Bet, ko lai dara, ja koalīcija regulāri noraida mūsu iniciatīvas? Vai sistemātiska partneru neuzklausīšana ir laba prakse? Kaut vai mūsu ierosme par negrozāmajiem Satversmes pantiem, kas pašlaik ir iesaldēta. Vai gribam sagaidīt vēl vienu referendumu?» sašutumu neslēpa I. Parādnieks. Viņš arī pauda stingru pārliecību par veltām cerībām, ka vislatvijieši ar laiku kļūs mērenāki. Jāatgādina, ka, veidojot esošo valdību, politiskajos kuluāros ritēja spraiga diskusija par vislatvijiešu nonākšanu oficiālajā varā un to, kā viņu radikālie uzskati ietekmēs Latvijas tēlu. «Dodoties laulībā, daudzi cer, ka viņiem izdosies partneri mainīt, taču cilvēku nevar pāraudzināt vai pārveidot. Partneris ir jānovērtē pirms precībām un jāpieņem tāds, kāds viņš ir,» atzina I. Parādnieks.

Tikmēr Saeimas neatkarīgo deputātu grupas līderis Klāvs Olšteins, kura sešnieka balsis koalīcijai nodrošina vairākumu parlamentā, izteica kritiku par nacionāļu nevēlēšanos piekāpties. «Likumprojekta virzīšana pretēji partneru vēlmēm nav laba prakse. Tas ir bīstams precedents, jo nākotnē arī citi koalīcijas spēki varētu vienpersoniski rosināt idejas, ko pārējās partijas neatbalsta. Domāju, nacionāļi, apzinājušies savu augošo potenciālu, centīsies uzturēt etnisko jautājumu karstu līdz pat nākamgad gaidāmajām pašvaldību vēlēšanām. Viņus var saprast, tas ir apvienības jājamzirdziņš. Taču pārējiem partneriem būtu šī situācija jāmaina, autoritatīvi mainot sabiedrības dienaskārtību. Nacionālā problemātika nedrīkst palikt priekšplānā, tā jāaizstāj ar ekonomiska rakstura prioritātēm,» sacīja K. Olšteins.