Lielās intervijas

Par aizņemtās naudas atdošanu, kas ir ap 10% no mūsu IKP, nav jāuztraucas. Vairāk jādomā par eksporta, ražošanas uzrāvienu pēc krīzes, un ar gudru stratēģiju Latvija varot apsteigt citas valstis, domā ekonomists un starptautiska uzņēmuma Primekss vadītājs Jānis Ošlejs. Kā tieši to izdarīt, cik pareizi tiek tērēta krīzes atbalsta nauda, cik reāli ir devalvācijas vai inflācijas draudi, Neatkarīgās intervija ar J. Ošleju, kurš kā eksperts iekļauts ekonomikas ministra Jāņa Vitenberga izveidotajā darba grupā, kas meklēs ekonomikas tālākās attīstības scenārijus.

Par visaptverošo valsts aizsardzības sistēmu vīrusa krīzes laikā, par aizsardzības budžetu, par administratīvi teritoriālās reformas ietekmi uz civilo aizsardzību un citām aktualitātēm Neatkarīgās intervija ar Saeimas deputātu, bijušo aizsardzības ministru Raimondu Bergmani (ZZS).

Saruna ar ekonomikas antropologu Andri Šuvajevu par to, kā mazināt koronavīrusa krīzes sekas un novērst ekonomisko katastrofu. Par to, kam būtu jāuzņemas morālā līderība šajā krīzes situācijā, kam pienāktos vadības atbalsts un kādas profesijas izrādās visvērtīgākās un sabiedrībai nepieciešamākās, bet kuras tās, bez kurām var tīri labi iztikt.

Rīdziniece Jana Kļaviņa, kura zināma arī ar skatuves vārdu Kamilla, 29. martā pēc sīvas cīņas triumfēja un uzvarēja populārajā Krievijas televīzijas šovā «Ну-ка, все вместе!» (Visi kopā), iegūstot galveno balvu ‒ miljonu Krievijas rubļu un šova muzikālo kausu.

Pirmslieldienu pārdomas kopā ar Latvijas Evaņģēliski luteriskās baznīcas arhibīskapu Jāni Vanagu.

Kā krīzes situācijā notiek varas un sabiedrības mijiedarbība, cik lielā mērā plaisa starp tām ietekmē sekmīgu krīzes vadību, un ciktāl paciešami būtu demokrātijas ierobežojumi? Neatkarīgā sarunājās ar informācijas un komunikācijas zinātņu doktoru, Rīgas Stradiņa universitātes profesoru Sergeju Kruku, kurš arī medijus aicina paškritiskāk palūkoties uz to, cik kvalitatīvi viņi pilda misiju.

Latvijas Mākslas akadēmijas prorektors studiju un zinātniskajā darbā, mākslas zinātņu doktors, profesors Andris TEIKMANIS stāsta Neatkarīgajai par situāciju kultūrā un augstākajā izglītībā.

Ķirurga Arta Gulbja raksts Viedoklis par turpmāko valsts rīcību Covid-19 sakarā, kas bija publicēts vietnē Delfi, vienā mirklī kļuva, ja var tā teikt, epidēmisks. Gulbis tika gan cildināts, gan apsūdzēts nekompetencē. Vienaldzīgo nebija. Neatkarīgā lūdza Arti Gulbi paplašināti izskaidrot publicēto viedokli.

Krīzes situācijās svarīgas kļūst sabiedriskās domas un valsts varas attiecības. Sabiedrība var būt gan varai ļoti paļāvīga, gan arī pilnīgi nekontrolējama un izjaukt jebkādus varas plānus. Par to, kā Covid-19 krīze varētu ietekmēt sabiedrisko domu un politiskos procesus valstī, saruna ar sabiedriskās domas pētījumu aģentūras SKDS direktoru, sociologu Arni Kaktiņu.

«Pēteri, tev ir pieci bērni...» iesāku teikumu, nākamajā mirklī saprotot, ka esmu pārteikusies, un Pēteris, skumji pasmaidot, nosaka: «Kā skaita...» Bet skaitīt vajag pareizi: Pēterim un Martai ir seši bērni, tikai Belliņa ir citviet – debesīs. Pirms astoņiem gadiem viena no trim Pētera un Martas meitām – mazā princese Izabella – izdzisa Pēterim uz rokām, un tāda viņa mūžam paliks – četrgadīgā meitenīte, tēta lolojums. Pēc kāda laika Pēteris un Marta adoptēja Viktoriju, vēlāk – viens pēc otra – piedzima vēl divi bērniņi... 2012. gada novembrī, neilgi pēc Valsts lūgšanu brokastīm, intervēju Pēteri Sproģi, tolaik – Latvijas Baptistu draudžu savienības bīskapu. Lūgšanu brokastīs Pēteris izstāstīja par to, kas notika ar viņa meitiņu, un klausītāji sajuta: sāpes Pēteri nav nocietinājušas, tās – tieši otrādi – padarījušas viņu atvērtāku un jūtīgāku, tāpēc arī stiprāku. To varēja nojaust, kad viņš – ne no papīra, bet no sirdī rakstītām rindām – lasīja savu skarbo un vienlaikus maiguma pārpilno stāstu par meitiņas aiziešanu, Dievu un ģimeni. Domāju, ka arī šodien Pēteris Sproģis, bīskaps emeritus, spēj un var stiprināt cilvēkus.

Vienīgā alternatīva visas nācijas depresijai, šķiršanās epidēmijai, naida sēšanai internetā ir iet no mājas ārā, ievērojot distancēšanos, un kustēties, pārliecināts ārsts, ekspolitiķis un aktīvā dzīvesveida piekritējs Pēteris Apinis, kurš nekad nav baidījies izteikt savu viedokli, lai arī tas būtu nepopulārs vai varai netīkams. Neatkarīgās intervija ar P. Apini par ārkārtas situācijas ierobežojumiem un to, kā iespējami veselīgāk pārdzīvot šo laiku.

Par to, kā Jūrmalas dome ir «uzmetusi» basketbola komandu, par Latvijas sporta spēļu dzīvi koronavīrusa ēnā un citām aktualitātēm Neatkarīgās intervija ar biedrības Jūrmalai un sportam vadītāju Jāni Voinu.

Uz Neatkarīgās jautājumiem (intervija notika attālināti) atbild CBB Konsultāciju birojs partnere un valdes locekle Lienīte Caune.

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Ķīnas Tautas Republikas vēstnieks Latvijā Lian Dzjaņcjuaņ (Liang Jianquan).

«Tikai kara laika apstākļos lēmumi jāpieņem nekavējoties, bet šis nav karš, šī ir iespēja pārvērtēt savu dzīvi,» saka ģimenes psihoterapeite Aina Poiša. Pagājušajā nedēļā viņai nācies no ierastā dzīves ritma pārslēgties uz viņai pavisam nepazīstamu, pārvarējusi apjukumu un pati sev atzinusi, ka nav jāpieņem pārsteidzīgi lēmumi.

Intervija ar Valsts prezidentu Egilu Levitu – par situāciju valstī un pasaulē, par politiku, veselību un latviešu prasmi tikt galā ar likstām.

Pāris dienas pirms starptautiskās satiksmes pārtraukšanas Rīgā ar divām publiskām lekcijām viesojās operkritiķis Vadims Žuravļovs, Youtube kanāla Dievu mijkrēslis (Sumerki bogov) veidotājs. 12. marta vakarā koncertzālē Artissimo viņš dalījās pārdomās par tēmu Primadonnu laikmeta beigas, bet 13. martā aplūkoja šī gada simtgadnieka – Zalcburgas festivāla – vēsturi.

«Krīzes laikā kultūru vajadzētu plaši atbalstīt arī valstiskā līmenī, un Vācija jau ir paziņojusi, ka kultūrai būs viens no lielākajiem atbalstiem. Jo optimistiskāk domās un nekrās negatīvās emocijas, jo veselāks cilvēks būs un arī vairāk pasargāts pret pasaules nelaimēm. Jāapzinās, ka kultūra ir piederības jautājums – vietai, valstij, konkrētai kultūrtelpai…» saka Latvijas Nacionālā mākslas muzeja (LNMM) direktore Māra Lāce.

Par jaunā koronavīrusa Covid-19 ietekmi uz finanšu un nodokļu politiku, par pasākumiem krīzes pārvarēšanai un citām aktualitātēm Neatkarīgās intervija ar finanšu ministru Jāni Reiru (Jaunā Vienotība).

Epidēmiju dabu var salīdzināt. Viena no tādām Latvijā sākās 1940. gada 17. jūnijā, Padomju Savienībai okupējot Latviju. Sarkanais vīruss nobendēja tūkstošus, sagandēja dzīvi visai tautai, tomēr mēs zinājām, kā tas izskatās – šis komunisma vīruss. Tagad cīnāmies ar neredzamu slepkavu. Un tomēr mums nav tiesību aizmirst vēsturiskās epidēmijas, kas izmainījušas tautu esību. Viena no šādām epidēmijām tika mums uzsūtīta 1949. gada 25. martā, kad padomju vara deportēja 42 000 Latvijas iedzīvotāju. Par to, kā notika šīs traģēdijas sagatavošana, saruna ar vēsturnieku, asociēto profesoru, Vidzemes Augstskolas rektoru Gati Krūmiņu.