Saeima jau divas garas dienas pavadījusi, daļēji attālināti strādājot pie valsts nākamā gada budžeta. Šis process gandrīz ne ar ko neatšķiras no citu valdību un citu Saeimu veidotajiem budžetiem – opozīcijas priekšlikumi praktiski netiek ņemti vērā. Taču opozīcija apgalvo, ka šāds darba stils līdz šim nav piedzīvots. Budžeta pieņemšanas procesu dažs opozicionārs dēvē par “vebināru”, kurā ir tikai opozīcijas monologs, bet cits prognozē, ka šāda koalīcijas augstprātība var beigties tikai ar Krišjāņa Kariņa valdības krišanu.
Līdz ar citiem opozicionāriem neapmierināti ir arī Zaļo un zemnieku savienības deputāti, kuri vēlējās palīdzēt sabiedriskās ēdināšanas uzņēmumiem un tūrisma nozarei, uz krīzes laiku šīm nozarēm piemērojot samazinātu PVN likmi.
ZZS rosināja uz diviem gadiem noteikt samazināto 12% PVN likmi sabiedriskajai ēdināšanai, bet bijusī finanšu ministre Dana Reizniece-Ozola pievienojās pie Saeimas frakcijām nepiederošo deputātu priekšlikumam samazināt PVN likmi no 12% uz 5% krīzes skartajam viesnīcu biznesam.
Abus priekšlikumus Saeimas vairākums noraidīja.
Atbalstu neguva arī priekšlikums samazināt PVN likmi medicīniskajām un higiēniskajām sejas maskām, kā arī pienam, maizei un svaigai gaļai.
Nākamā gada budžeta veidošanas gaitā opozīcija ne vienreiz vien pārmetusi koalīcijai, ka tā neiesaistās debatēs un neskaidro opozīcijai, kāpēc tās priekšlikumi netiek ņemti vērā. Ja atmiņa neviļ, līdzīgi bija arī Māra Kučinska valdības laikā, kad finanšu ministre bijāt jūs. Ar ko atšķiras situācijas, ja tās vispār atšķiras?
Katrā ziņā. Pirmkārt, tajā laikā finanšu ministrs piedalījās arī Saeimas sēdēs un budžeta komisijās. Tolaik budžeta komisijā bija daudz aktīvākas diskusijas. Pat ja Saeimas sēdēs tās bija mazāk, komisijās bija argumentu cīņa.
Šobrīd komisijā to diskusiju praktiski nav. Koalīcija iet uz priekšu, pat nemēģinot iedziļināties priekšlikumos.
Loģiski, ja nenotiek diskusijas komisijas sēdē, vismaz gribētos debates Saeimas sēdē, bet, ja nav ne tur, ne tur, tad brīžiem liekas, ka runājam ar sienu.
Koalīcija noraidījusi vairākus priekšlikumus par PVN samazināšanu dažādām nozarēm un precēm, tajā skaitā arī ZZS priekšlikumu par samazinātās PVN likmes piemērošanu sabiedriskajai ēdināšanai. Jūsuprāt, kāpēc šāds lēmums bijis nepareizs?
Mēs savus priekšlikumus piedāvājām terminētus ‒ tieši uz krīzes laiku, lai palīdzētu tām nozarēm, kas visvairāk cietušas. Tūrisms un sabiedriskā ēdināšana ‒ tās ir nozares, kas visvairāk cietušas ierobežojumu dēļ. Jau pirmajā vilnī tūrismam apgrozījums saruka pat līdz simt procentiem. Ēdināšana ir otra nozare, kura cieš arī šobrīd, kaut gan mēģina kaut kādā formātā attālināti strādāt, pieņemt pasūtījumus.
Samazināt PVN likmi ir ļoti praktisks atbalsts. Ja uzņēmējs atrod veidu, kā vispār turpināt strādāt, mazāks PVN ļautu vieglāk rast uzņēmējdarbībai vajadzīgos apgrozāmos līdzekļus.
Valsts ekonomika, protams, sarūk, bet, ja nebūs pietiekamu valsts atbalsta instrumentu, uzņēmēji neatkopsies.
Ja jūs joprojām būtu finanšu ministre, kādus atbalsta pasākumus krīzes skartajiem uzņēmējiem jūs ieviestu, bet aktīvā valdība to nav izdarījusi?
Tie pasākumi, kas rudenī tiek piedāvāti ‒ dīkstāves pabalsti un subsidētās algas ‒ ir pareizi. Slikti ir, ka atbalsts seko ar nokavēšanos. Vispirms ir ierobežojumi, un tikai pēc tam valdība sāk domāt, kādus atbalsta pasākumus piedāvāt, un uzņēmējiem joprojām nav skaidrības, kas būs.
Es arī nesašaurinātu atbalstu saņemošo nozaru sarakstu. Veidojot nozaru sarakstus, tu riskē pašaut garām uzņēmējiem, kuriem atbalsts vajadzīgs. Ēdināšanas uzņēmumi, piemēram, ir sarakstā, bet uzņēmums, kas ražo zaļumus, nav. Viņu darbības joma ir lauksaimniecība, bet viņu bizness apstājies, jo viņi piegādā produkciju sabiedriskajai ēdināšanai. Ja ēdinātāji aptur darbību, zaļumus nav, kur likt. Ceru, ka valdība atteiksies no šiem ierobežojumiem.
Tāpat ir nepareizi, vērtējot atbalsta piešķiršanu, ņemt par pamatu augusta, septembra un oktobra rādītājus par apgrozījuma kritumu un samaksāto algu apjomu, jo tas jau strauji saruka pavasarī, arī algas vairs nevarēja maksāt tik lielas kā pirms pirmā viļņa. Tādēļ atskaites punktam vajadzētu būt pirms kovida pirmā viļņa.
Arī dīkstāves pabalsti nāk novēloti. Cerams, ka tas tagad notiks ātrāk, bet saskaņošana ar Eiropas Komisiju var ilgt līdz pat nākamā gada vidum, bet tad jau vairs var nebūt uzņēmumu, kam šos pabalstus piešķirt.
