Ceļš uz lielo futbolu parasti sākas futbola skolās, un viena šāda skola veiksmīgi darbojas Jelgavā, futbola kluba “Jelgava” paspārnē. Futbola klubs „Jelgava” dibināts 2004. gadā, un jau kopš 2009. gada kluba pieaugušo komanda startē Latvijas virslīgas čempionātā, gūstot ievērojamus panākumus. 2010., 2014., 2015. un 2016. gadā tika izcīnīts Latvijas kauss, savukārt 2016./2017. gada sezonā komanda bija UEFA Eiropas līgas 3. kvalifikācijas kārtas dalībniece. 2018. gadā klubs izveidoja futbola skolu „Jelgava”, kas ir akreditēta, un klubā pavisam darbojas vairāk nekā 500 bērnu un jauniešu.
Par šodienas izaicinājumiem un nākotnes plāniem saruna ar FK „Jelgava” prezidentu un SIA „Ceļu būvniecības sabiedrība „Igate”” valdes priekšsēdētāju Māri Peilānu.
Kāds ir bijis FK „Jelgava” attīstības ceļš?
Jelgavā futbols vēsturiski ir bijis viens no populārākajiem sporta veidiem, lai atceramies kaut vai RAF komandu. Taču par futbola klubu „Jelgava” nopietni varam sākt runāt kopš 2004. gada, kad trenera Daiņa Kazakeviča vadībā sāka trenēties pieaugušo komanda un arī nelielas bērnu grupas. Pirmie nopietnākie panākumi bija 2009. gadā, kad pieaugušo komanda iekļuva virslīgā. Un ar 2010. gadu sākās komandas uzvaras gājiens - četras reizes tā kļuvusi par Latvijas kausa ieguvēju, kā arī vairākkārt piedalījusies UEFA Eiropas kausu kvalifikācijas turnīros, 2016./2017. gada sezonā tiekot līdz kvalifikācijas 3. kārtai.
Šobrīd mēs varam runāt jau citās kategorijās - klubs ir izveidojis un akreditējis futbola skolu „Jelgava”, un kopā futbola klubā darbojas vairāk nekā 500 bērnu un jauniešu. Esam izveidojuši arī savu sporta bāzi ar diviem jauniem futbola laukumiem - viens no tiem ir ar dabisko segumu.
Ko jums pašam nozīmē šis klubs?
Sākotnēji uz klubu vedu savus bērnus. Redzot, kā strādā treneri un kā trenējas futbolisti, sapratu, ka futbola attīstībai Jelgavā ir labas perspektīvas, bet ir vajadzīgs finansiālais atbalsts. Sekojot citu Eiropas valstu paraugam, kur bērnu izaugsmei un sporta klubu attīstībai uzņēmumi nežēlo līdzekļus, jo ziedojumus šai kustībai uztver kā sociāli nozīmīgus projektus, 2009. gadā arī manas ģimenes uzņēmums „Igate” kļuva par vienu no lielākajiem kluba atbalstītājiem. „Igates” finansējums ir gluži vai atslēga, lai klubs augtu un attīstītos gan kvalitatīvi, gan kvantitatīvi. Esam sarēķinājuši, ka dažādos veidos, tostarp infrastruktūras izveidē, atalgojumā treneriem un cita veida finansiālajā atbalstā un palīdzībā no „Igates” kluba attīstībai visu gadu garumā ir novirzīti vismaz 3 miljoni eiro. Finansējuma avoti ir dažādi. Klubu atbalsta arī citas organizācijas un privāti uzņēmumi, piemēram, SIA „Astarte”. Atbalstu klubam piešķir arī pašvaldība, taču tas nav stabils, jo ar katru gadu atbalsta summa sarūk. Bērnu vecāki maksā mēneša maksu.
Kluba popularitāte Jelgavā tiešām ir liela. Kā jūs panācāt tik masveidīgu interesi par futbolu?
Visa pamatā ir kvalitāte. Vecāki redz, ka bērni ir drošībā, ka ar viņiem strādā labi treneri, kuri spēj atraisīt bērna spējas. Atbilstoši sporta skolas statusam saņemam arī valsts finansējumu, taču ar to ir pārāk maz, lai piesaistītu skolai pietiekami lielu skaitu treneru - šobrīd treniņu darbu nodrošina vairāk nekā 20 treneru. Latvijā nepietiekamie resursi treneru algošanai ir lielākais klupšanas akmens sporta skolām - atalgojums un slodze vienam trenerim ir nesamērojami lielumi. Tāpēc mēs klubā algojam papildu trenerus, kuru atalgojumam ir jāpiesaista gan sponsoru, gan vecāku līdzfinansējums. Piebildīšu, ka klubs ir ieguvis interešu izglītības atbalsta statusu, un vecāki, iesniedzot gada ienākumu deklarāciju, var atgūt daļu no ienākuma nodokļa, jo nauda ir novirzīta bērnu interešu izglītībai. Mūsu futbola sistēma piedāvā ne tikai vienkārši futbola trenerus, bet gan savas jomas speciālistus, tāpēc mūsu kolektīvā ir gan īpašo talantu, gan vārtsargu treneri. Respektīvi, mēs piedāvājam vairāk nekā prasa standarts, jo vēlamies, lai bērni varētu īstenot savus sapņus un kļūt par augsta līmeņa futbolistiem. Bērni klubā var sākt trenēties jau no četru gadu vecuma, taču mūsu mērķis ir radīt apstākļus, lai jaunie futbolisti būtu noderīgi arī vēlāk, līdz pat sešpadsmit, septiņpadsmit gadu vecumam, kad jau izkristalizējas un nostiprinās talanti, kuri gatavi doties uz augsta Eiropas līmeņa klubiem. Gribam, lai bērniem un vecākiem nav jādodas uz Eiropu, kur jaunie futbolisti spētu attīstīties, bet tikpat augstvērtīgu pakalpojumu varētu saņemt šeit ‒ Jelgavā. Vecāki un audzēkņi redz mūsu centienus, tāpēc arī popularitāte pieaug.
Treneru pieejamība Latvijā nebūt nav ļoti laba. Kā jūs risināt šo jautājumu?
Jā, tas nav vienkāršs jautājums. Mēs nevaram maksāt pašas lielākās algas, taču tās ir stabilas, un mēs esam spējuši izveidot gados jaunu, bet perspektīvu futbola treneru kodolu. Dzirdot atsauksmes, klāt nāk arvien jauni treneri, kuri izprot mūsu kluba augstākos mērķus. Skaidrs, ka liels atbalsts ir sporta skolas statuss, jo varam treneru atalgojumam saņemt finansējumu no valsts. Ar to gan ir par maz, tāpēc tiek meklētas citas iespējas, kā adekvāti atalgot savus trenerus. Kā jau teicu, mūsu uzdevums ir nodrošināt bērniem augstu apmācības kvalitāti, kas nav iespējams tikai ar valsts paredzēto finansējumu. Mūsu skola vēl ir ļoti jauna, taču ar labiem pamatiem un perspektīvu, tāpēc ir ļoti iespējams, ka skolai pievienosies arī kāds no Latvijas vadošajiem futbola treneriem.
Kādas sporta bāzes izmanto FK „Jelgava”?
Mums ir dažādas iespējas. Futbola treniņu pamatvieta ir stadions, tātad ārtelpas. Mazo bērnu treniņiem, kuri vēl nespēlē lielo futbolu, ziemā īrējam sporta zāli no LLU, arī Jelgavas skolās, jo ar vienu sporta zāli lielajam bērnu skaitam nepietiek. Piebildīšu, ka Covid-19 ierobežojumu laikā treniņi vēl arvien notiek ārā. Labi, ka laika apstākļi ir pietiekami labi, lai trenētos ārā.
Vai mazajiem ķipariem ārā nesalst?
Esam lūguši vecākus iegādāties bērniem drusku biezākas jakas. Sadarbojamies ar sporta preču zīmolu „Nike”, kas mūsu kluba biedriem piedāvā atlaides. Gribu uzsvērt, ka vecāki ir ļoti atsaucīgi un vienmēr izprot, cik svarīgi ir ne tikai veikt līdzmaksājumu, lai bērni varētu trenēties pie labiem treneriem, bet arī atbalstīt klubu emocionāli - sakot paldies par ieguldījumu bērnu attīstībā un fiziskajā sagatavotībā.
Vecāki saprot, ka ir jāievēro visi epidemiologu ieteikumi, tāpēc viņi atved bērnu tikai līdz stadionam, bet paši paliek ārpus žoga.
Jūs pieminējāt, ka FK „Jelgava” rīcībā ir divi futbola laukumi, taču zinu, ka plāni bija lielāki. Kā virzās projekta turpinājums?
Jā, Kārklu ielā 6 ekspluatācijā ir nodoti divi futbola laukumi - viens ar dabisko, otrs ar mākslīgo segumu. Ir uzbūvētas arī ģērbtuves, tribīnes, auto stāvlaukumi, labiekārtota pieguļošā teritorija, uzstādīti žogi. Esam sākuši projekta otrās kārtas īstenošanu, taču neskriešu ratiem pa priekšu un nesaukšu datumus, kad tā tiks realizēta. Vīzija paredz vēl vairāku laukumu izbūvi. Turklāt kopā ar Jelgavas novada pašvaldību esam pieteikušies Latvijas futbola federācijas izsludinātajā konkursā par atbalstu piepūšamās sporta halles uzstādīšanai. Slēgtā halle būtu ļoti nozīmīgs ieguvums sporta skolas tālākai attīstībai, it īpaši aukstos ziemas apstākļos.
Mēs visu laiku runājam par bērnu sportu. Vai pieaugušo komanda nav prioritāšu sarakstā?
Dalība virslīgas čempionātā pieaugušo komandām ir kļuvis pārlieku dārgs prieks, un mēs neredzam tam atdevi, tāpēc finansējums pieaugušo komandai ir samazinājies. Mēs ļoti rūpīgi izvērtēsim, vai ir pamatojums tik daudz līdzekļu tērēt virslīgas komandai. Plānojam ar laiku nodalīt bērnu sportu no pieaugušo virslīgas komandas. Prioritāte FK „Jelgava” ir bērnu sports, jo redzam, ka tam ir nākotne. Es pat teiktu, ka tas vairāk ir sociāls projekts, lai bērniem būtu iespēja jēgpilni pavadīt brīvo laiku, fiziski attīstīties, gūt sacensību prieku, garīgi norūdīties un veidoties par spilgtām personībām. Es neuzskatu, ka visi mūsu kluba bērni kļūs par profesionāliem futbolistiem - varbūt ar laiku kāds aizies trenēties citā sporta veidā, varbūt atmetīs visam ar roku, taču ticu, ka starp mūsu bērniem būs arī zvaigznes, kuras nesīs Latvijas vārdu pasaulē. Ņemot vērā iepriekš teikto, es domāju, ka vairāk resursu novirzīsim bērnu sportam, jo redzam, kā viņiem deg acis par katru uz laukuma pavadīto minūti. Bērni - tas ir vissvarīgākais!
