Lielās intervijas

Alla Sokolova dzimusi Latvijā. Viņa ir Latvijas pilsone. Viņai ir bagāts mūžs. Alla bijusi pasaules, Eiropas, PSRS čempione akrobātikā. Bijusi uzņēmēja, tagad ir fotomāksliniece. Pašlaik dzīvo Francijā. Mūs iepazīstināja mans uzvārda brālis, uzņēmējs Artūrs Avotiņš. Protams, man kā politikas komentētājam gribējās dzirdēt to, kā viņa vērtē tagadējās mūsu valstu (Francija, Krievija, Latvija) attiecības. Taču Alla bija korekta un toleranta. Viņa nerimti apliecināja savu mīlestību Latvijai, taču negrasījās kādu tiesāt vai pretstatīt. Tā ka – te pamatā ir dzīvesstāsts ar atsevišķām vispārinošām atziņām.

Cik pamatota ir pēdējā laikā izskanējusī kritika par bāriņtiesu darbu un kāda ir medaļas otra puse, Neatkarīgās intervija ar Latvijas Bāriņtiesu darbinieku asociācijas vadītāju un Smiltenes novada bāriņtiesas priekšsēdētāju Auriku Zīveri.

Par savu atkāpšanos no amata, par sabiedrisko un privāto elektronisko plašsaziņas līdzekļu situāciju un politiķu jaukšanos to dzīvē un citām aktuālām problēmām Neatkarīgās intervija ar Nacionālo elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) priekšsēdētāju Daci Ķezberi.

Toma Kreicberga jaunākais romāns Havanas kaķu karalis savu pirmizdevumu piedzīvoja ASV, kur tika izdots angļu valodā un vēlāk arī spāņu valodā. Šopavasar tas Ievas Melgalves tulkojumā iznāca arī latviešu valodā apgādā Zvaigzne ABC, kļūstot par interesantu atradumu daudziem mūsu lasītājiem.

Intervija ar Rīgas domes Nacionālās apvienības (NA) frakcijas priekšsēdētāju Daini Loci: par situāciju Rīgas domē (RD), ārkārtas vēlēšanām, par nosacījumiem, ar kādiem NA būtu gatava sastrādāties ar atsevišķiem partijas Gods kalpot Rīgai (GKR) deputātiem, par padomju laika pieminekļiem Rīgā un izglītību valsts valodā.

Intervija ar Ventspils pilsētas domes priekšsēdētāju Aivaru Lembergu: par jaunās koncertzāles Latvija nozīmību un valsts atbalstu tai, par orkāniem un zemestrīcēm Kariņa valdībā, par nodokļu reformas un teritoriālās reformas aplamībām.

Saruna ar ilggadēju Rīgas vicemēru, tagad Eiroparlamenta deputātu Andri Ameriku par situāciju Rīgas domē (RD); par to, kāpēc pašā Rīgas centrā gadiem ilgi stāv nesakopti laukumi ar apdrupušām betona plāksnēm; par velo infrastruktūras lēno attīstību; par atkritumu saimniecības atpalicību un to – vai Rīgā būs ārkārtas vēlēšanas?

Jurists Klementijs Rancāns jau vairāk nekā desmit gadus aizstāv dzīvokļu īpašnieku tiesības. Esmu vairākkārt lūdzis viņa padomu, kad cilvēki man devuši ziņu, ka viņu tiesības šajā jomā tiek ignorētas. Bet nu man ir šaurā bezizeja. Cilvēki no kāda Maskavas forštates nama pastāstīja man par situāciju, kuras dēļ viņi var pat zaudēt savus dzīvokļus.

Ar izstādes Neredzamā bibliotēka atklāšanu 29. augustā tiks atzīmēta Latvijas Nacionālās bibliotēkas simtgade. 31. augustā notiks dzimšanas dienas svinības, kad bibliotēkā tiks rīkota Atvērto durvju diena. «Gaidīsim visus, kuriem vien būs vēlme atnākt uz Nacionālo bibliotēku. Nebūs nekādas svinīgās sēdes, bet vienu dienu bibliotēkā notiks dažādi pasākumi, ap 120,» saka Latvijas Nacionālās bibliotēkas direktors Andris Vilks. Šogad arī aprit 30 gadu, kopš viņš stājās šīs iestādes vadītāja amatā.

Pirms vairākām dienām mēs, daži cilvēki, kuri sākuši veidot Latvijas XXI gadsimta vīziju un kuri patlaban meklē šim projektam intelektuālos resursus, apciemojām politiķi, pirmo atjaunotās Latvijas ārlietu ministru, 5., 6., 7., 8. Saeimas deputātu Jāni JURKĀNU. Jurkānu saime pacienāja mūs ar siļķi, biezpienu un kartupeļiem, mēs viņus – ar savām idejām. Protams, es izmantoju izdevību un lūdzu Jāni raksturot Neatkarīgajai to, kas te tagad notiek.

Suzanna Melki ir Helsinku filharmonijas orķestra un Losandželosas filharmoniķu galvenā diriģente kopš 2016. gada. Pirmā un vienīgā dāma, kas vadījusi pasaulslaveno Pjēra Bulēza dibināto Ensemble InterContemporain, un pirmā, kas stājusies pie Milānas operas Teatro alla Scala diriģenta pults operas iestudējumā. Vienlīdz stipra klasiskajā un laikmetīgajā simfoniskajā un opermūzikā, diriģente sadarbojas ar vadošajiem Eiropas orķestriem un operteātriem un laiku pa laikam atlicina laiku dialogam ar savu iekšējo es, jo klusums un klasiskā mūzika, viņasprāt, palīdz izdzīvot mūsdienu fragmentētajā un pārlieku dinamiskajā pasaulē. Latvijā izcilā somu diriģente Suzanna Melki diriģēja jaunā Rīgas-Jūrmalas festivāla atklāšanas koncertus operā 19. un 21. jūlijā ar izcilo Bavārijas Radio simfonisko orķestri, stājoties pie pults maestro Marisa Jansona vietā, kuram ārsts ieteicis mazliet atjaunot spēkus, vasarā atturoties no koncertēšanas. Liktenīga nejaušība, kas ļāvusi Latvijas publikai iepazīt unikālu un spilgtu personību mūzikā.

Latvijas Republikas Grāmatvežu asociācijas Publiski nozīmīgu struktūru komitejas vadītāja Lienīte Caune intervijā Neatkarīgajai skarbus vārdus velta nodokļu reformai un lauž mītus par lauksaimniekiem kā lielākajiem budžeta naudas tērētājiem.

Uz Neatkarīgās jautājumiem atbild Arnis Cimdars, bijušais Centrālās vēlēšanu komisijas (CVK) priekšsēdētājs (1997–2019).

Saruna ar Zaļo un zemnieku savienības (ZZS) jauno valdes priekšsēdētāju Edgaru Tavaru.

«Tolaik Krievijā varēja dabūt nevis ēdienu, bet gan caureju,» smejoties atceras Juris Putnis, bijušais vokāli instrumentālā ansambļa Tip Top «skaņu vecis», inteliģenti sakot – skaņu inženieris, tagad – uzņēmuma BMS-Baltijas Mārketing Serviss direktors un īpašnieks. Pēc pagājušā gadsimta astoņdesmito gadu muzikālās «soļankas», kas mūziķu un humoristu piepildītā katlā izbraukāja pa visu bijušo Padomju Savienību un Austrumeiropas «sociālistiskās nometnes» valstīm, iestājās deviņdesmito gadu smagā atjaunotne, kad par mūziku domāja maz vai nemaz. Tad naudu vajadzēja pelnīt ar pirkšanu un pārdošanu.

Uz Krūts veselības kampaņas atklāšanas pasākumu ķirurgs Armands Sīviņš kavējās, jo operēja pacientu. Nereti operācijas ilgst vairākas stundas, un nav prognozējams, kad ārsti un māsas atbrīvosies. Pacientu gaidīts, bet nesaudzīgi kritisks pret notiekošo veselības aprūpē. Sarunā ar Neatkarīgo Latvijas Onkoloģijas centra Onkoķirurģijas klīnikas vadītājs, ķirurgs, dr. med. Armands Sīviņš atklāj pārdomas par vēža pacientu aprūpi, kritisko situāciju veselības aprūpes cilvēkresursu ziņā un to, ka Latvijas Onkoloģijas centra telpās joprojām flīzes krīt no sienām, kā tas bija tad, kad pirms vairākiem gadiem onkoķirurgs žurnālistiem parādīja telpas, kādās ārstējas vēža pacienti, un no toreizējā veselības ministra un slimnīcas vadības saņēma kritiku.

«Mūsdienās, kad ceļot ir lēti un viegli, cilvēki ir gatavi nedēļas nogali braukt pavadīt Londonā, Berlīnē, Parīzē un tur iet uz koncertiem, un tērēt savu laiku un daudz līdzekļu, tad kāpēc lai viņi nebrauktu uz Ventspili, ja viņus ieinteresēs piedāvājums,» uzskata Ventspils jaunās akustiskās koncertzāles Latvija mākslinieciskais vadītājs Miks Magone.

Par Valsts prezidenta Egila Levita pirmajiem soļiem, par valsts varas nemitīgo tieksmi ierobežot, aizliegt, kontrolēt un sodīt, par Baibu Broku un citām aktualitātēm Neatkarīgās intervija ar Latvijas Ostu asociācijas izpilddirektoru Kārli Leiškalnu.

Pēdējā desmitgadē Latvijas lauku reģioni un nelielās pilsētas zaudē cilvēkus – to skaits samazinās vairāku apstākļu ietekmē, tostarp iekšējās migrācijas dēļ, kad cilvēki labāka darba meklējumos dodas Rīgas vai citu lielo pilsētu virzienā. Vai tiešām lielpilsētās dzīve ir labāka, kādi ir mazpilsētu plusi un mīnusi, kā motivēt iedzīvotājus atgriezties dzimtajā pusē? Par to saruna ar Limbažu novada pašvaldības vadītāju Didzi Zemmeru.

Pirms intervijas ar Mārīti Tukišu, valsts kapitālsabiedrības Latvijas Radio (LR) valdes locekli finanšu vadības jautājumos, man piezvanīja Raimonds Pauls, un Maestro satraukumu nespēja noslēpt pat viņa tradicionāli ironiskais izteiksmes veids. «Lūdzu, uzziniet, kas notiek ar Latvijas Radio. Varbūt jūs to varat izdarīt ar savu nešpetno raksturu. Mēs varam pazaudēt vienu no nedaudzajiem medijiem, kas vēl rūpējas par Latvijas kultūru un latviešu valodu,» teica Pauls.